Tici man, par lauksaimniecību es zinu ļoti labi.
Daži lieli saimnieki tā arī maksā. DAŽI!
Protams, ka ir prasības un tam tā jābūt.
Bet otrs gals ir ATTIEKSME pret darba ņēmēju. Un tāpēc dažiem nav kas strādā. Ne tikai lauksaimniecībā.
Un pa vidu ir bariņš, kuriem valsts maksā pabalstus. Viņi NESTRĀDĀ un NESTRĀDĀS kamēr viņiem maksā laikā, kad trūkst darbaspēka. Un viņu bērni nestrādās. Un tie ir parazīti, kuri barojas no tās budžeta daļas, kurā ir robs.
Tā lūk, kolēģi.
Karotes un zeķes katru dienu nepērk atšķirībā no elektrības , gāzes, degvielas, pārtikas.
Bet ne mēs to izlemjam, tāpēc strīdēties ir bezjēdzīgi.
Arlabunakti, kungi.
Domaataajs, 28.novembris 2020, 23:55
Attieksme klibo daudzos gadījumos no abām pusēm piekrītu.
Piekrītu par sociālajiem parazītiem, it sevišķi lauku teritorijās.
Par karotēm nemācēšu spriest, bet par adījumiem ir tā ka meistares nespēj novērtēt savu darbu un dempingo tirgu ar neadekvātām cenām un beigās pašas sēž pie sasistas siles - nu nevar par adītām zeķēm prasīt 5-10€, tiko nesen vēl FB redzēju reklāmu, kur cenas bija no 5-7.5€ - izskatās ka ar labdarību nodarbojas, labi dzija nav merino, bet vienalga dzijas dārgi maksā, cik laiks aiziet uzadīt, kā viņa savu darbu novērtē???
Un tas ir mūsu tautas vēlviens stūrakmens, ka nespējam novērtēt savu darbu un vienmēr atrodas kāds un kropļo tirgu un tad brīnās kāpēc LV 20% saņem minimālo algu un liela daļa tikai drusku virs, jo ir kas par to iet strādāt un tad brīnās ka bērnudārza skolotajai, medmāsai, vai sanitāram ar nekas daudz vairāk nesanāk.
Tā kā visi mēs kopā esam atbildīgi kā strādājam , kā maksājam un kamēr to sabiedrība neiemācīsies, neieveidosies spēcīgas neatkarīgas arodbiedrības arī nekas diži nemainīsies.
29.novembris 2020, 00:10 | links
