Raih, neliels piemērs iz dzīves. Gadu mijā ar paziņu devāmies uz lielveikalu, pie veikala stāv tantuks, noskumis, birst asaras, piegājām klāt apjautāties kas un kā. Izrādās pēc saņemtās pensijas, samaksājot komunālos un ieejot aptiekā, nekas pāri nav palicis, otro dienu bez ēšanas. Neesam nekādi miljonāri, bet izmaksājām tantiņai pusdienas blakus ēstuvē, Tu pat nevari iedomāties tās emocijas, no prieka asaras birst ...utt. Tās emocijas ne par kādu naudu nenopirksi.
Es saprotu, ka Tev no tā nekāds labums, ledusskapis mājās pilnāks nepaliks un zivs lielāka uz āķa neuzķersies, bet es ticu, ka visi labie darbi, kaut kad nāk atpakaļ. Vienreiz jau šeit rakstīju, ja mēs letiņi dzīvotu pēc principi,"ja tev ir grūti, atrodi kādu savu tautieti kam ir vēl grūtāk un palīdzi viņam", pēc tāda principa mēs Latvijā dzīvotu pavisam savādāk. Atvainojos, gari sanāca.
Es saprotu, ka Tev no tā nekāds labums, ledusskapis mājās pilnāks nepaliks un zivs lielāka uz āķa neuzķersies, bet es ticu, ka visi labie darbi, kaut kad nāk atpakaļ. Vienreiz jau šeit rakstīju, ja mēs letiņi dzīvotu pēc principi,"ja tev ir grūti, atrodi kādu savu tautieti kam ir vēl grūtāk un palīdzi viņam", pēc tāda principa mēs Latvijā dzīvotu pavisam savādāk. Atvainojos, gari sanāca.
20.marts 2020, 12:11 | links