
6.decembris 2019, 21:17 | links
Toni,lielakajai dalai cilveces kari nu noteikti nav vajadzigi.pats stulbakais ir tas,ka viņi notiek.vienalga cilveki to grib vai ne.un kari notiek nepartraukti.par visiem kariem mes ta isti nezinam. informe par lielakajiem un tuvakajiem konfliktiem. nu nezinu kas tas ir -vai Dieva sods,vai tas ir ieprogrammets cilveces likteni.vai kāds no arpuses eksperimente un priecajas - vo ka sitie villojas.
Atbilde ir meklējama krievu sakāmvārdā: Kungi strīdas, bet kalpiem čupras put!
Tā tas ir bijis agrāk, un tā tas ir tagad, nekas jau nav mainījies darbos, izpildītāji tikai citi.
Bjorgvins, 6.decembris 2019, 17:13
Bjorgvins, 6.decembris 2019, 13:33
Šis Bjorgvina stāsts par sarkanarmijas līķu kaudzēm pret Kurzemes katla aizstāvjiem ir patiess, jo arī mans tēvs bija tur frontē, un stāstīja vēlāk jau man, ka vienkārši jau ir bijis žēl to uzbrucēju, jauno dažādu tautību zēnu, kurus nācies tā vienkārši apšaut, nākuši uzbrukumā bariem, vāji apbruņoti, kā kaujami lopi, jo katla aizsardzība ir bijusi ļoti pārdomāta un krievam pat lielgabalu uzbrukuma sagatavošanas uguns neko daudz nav spējusi palīdzēt.
Lai kā žēlotu, karš ir karš, tur, vai nu tu viņu, vai viņš tevi - nav izvēles.
Tāpēc jau vēl tagad atrod nezināmus kapus, jo krievi jau neceremonējās, savējos apraka kur pagadās - un daļu aizmirsa.
Jozis2, 6.decembris 2019, 15:09Tavs tēvs gadījumā nekaroja kopā ar krumujanča tēvu?:DDDKaut kur jau dzirdēts stāsts:)
udens2, 6.decembris 2019, 16:00
Muudzis [06.12.19]: Mana devīze:" Nenodarboties ar citu tautu ķengāšanu, bet gan nodarboties ar savas tautas pašapziņas celšanu". Kurzemnieki allaž ir bijuši vareni cīnītāji, ne tikai Kurzemes cietoksnis ir tam dzīvs piemērs, bet arī - Kurši. Kas sadeva pa pakaļu vikingiem un pat iekaroja Zviedrijas Svēlandes vikingu galvaspilsētu Sigtunu. Varbūt Tonis zina, kur Skandināvijā ir slavenais uzraksts"Dievs sargi mūs no mēra, uguns un kuršiem"? Runā, ka esot kaut kādā baznīcā?!Ja nemaldos, tad to uzrakstu tiku manījis kuģu muzejā.
BrunoL [06.12.19]: Mana devīze:" Nenodarboties ar citu tautu ķengāšanu, bet gan nodarboties ar savas tautas pašapziņas celšanu". Kurzemnieki allaž ir bijuši vareni cīnītāji, ne tikai Kurzemes cietoksnis ir tam dzīvs piemērs, bet arī - Kurši. Kas sadeva pa pakaļu vikingiem un pat iekaroja Zviedrijas Svēlandes vikingu galvaspilsētu Sigtunu. Varbūt Tonis zina, kur Skandināvijā ir slavenais uzraksts"Dievs sargi mūs no mēra, uguns un kuršiem"? Runā, ka esot kaut kādā baznīcā?!Ir zināms precīzāk kurā pilsētā? Ekspedīcija no Latvijas kaut kad brauca meklēt, atrada dažādus nosaukumus, kas saistīti ar kuršiem, bet šo neatrada.
Muudzis, 6.decembris 2019, 16:34
Dānijā.
Mana devīze:" Nenodarboties ar citu tautu ķengāšanu, bet gan nodarboties ar savas tautas pašapziņas celšanu". Kurzemnieki allaž ir bijuši vareni cīnītāji, ne tikai Kurzemes cietoksnis ir tam dzīvs piemērs, bet arī - Kurši. Kas sadeva pa pakaļu vikingiem un pat iekaroja Zviedrijas Svēlandes vikingu galvaspilsētu Sigtunu. Varbūt Tonis zina, kur Skandināvijā ir slavenais uzraksts"Dievs sargi mūs no mēra, uguns un kuršiem"? Runā, ka esot kaut kādā baznīcā?!
Muudzis, 6.decembris 2019, 16:34
Bjorgvins, 6.decembris 2019, 13:33Tavs tēvs gadījumā nekaroja kopā ar krumujanča tēvu?:DDDKaut kur jau dzirdēts stāsts:)
Šis Bjorgvina stāsts par sarkanarmijas līķu kaudzēm pret Kurzemes katla aizstāvjiem ir patiess, jo arī mans tēvs bija tur frontē, un stāstīja vēlāk jau man, ka vienkārši jau ir bijis žēl to uzbrucēju, jauno dažādu tautību zēnu, kurus nācies tā vienkārši apšaut, nākuši uzbrukumā bariem, vāji apbruņoti, kā kaujami lopi, jo katla aizsardzība ir bijusi ļoti pārdomāta un krievam pat lielgabalu uzbrukuma sagatavošanas uguns neko daudz nav spējusi palīdzēt.
Lai kā žēlotu, karš ir karš, tur, vai nu tu viņu, vai viņš tevi - nav izvēles.
Tāpēc jau vēl tagad atrod nezināmus kapus, jo krievi jau neceremonējās, savējos apraka kur pagadās - un daļu aizmirsa.
Jozis2, 6.decembris 2019, 15:09
irseejs [06.12.19]: Man sencis 33. gadā dzimis. Viņš man teica tā. Mārtiņ, es ilgi nevarēju saprast, kā lielais krievu zaldāts varēja piedirst uz skapjaugšas.