mjaa,varonigu un izcilu latviesu karotaju ir pietiekami.par daudziem tiek rakstits.daudzi vel gaida,kad vinu dzives gajums tiks celts saulite. es uzrakstisu par vienkarsu legionaru.par vinu nav ne gramatas uzrakstitas,ne filmas uznemtas.es saku skolas gaitas taja laika kad latviesu strelnieki vel bija opapi iesaceji un leginari bija viri vidusmuza. biezi vien nacas but klat kad viņi visi - gan strelnieki baltie un sarkanie,gan legionari un sarkanarmiesi sedeja pie viena galda un koda cepuma.biezi vien viņi bija radinieki.man ka puiselim bija baigi interesanti ko veci runaja.ipasi gribeju dzirdet par karu.varu pateikt - viņi nekad nerunaja ne par karu,ne politiku.runaja par visu.ari par copi un maluzvejniecibu.ja sakasijas,tad kadam cita lops bija kaut ko darza noedis.un protams par sieviesiem.pat no vecteva kaut ko izvilt bija loti skopi.visvairak es dzirdeju no viņa cinu biedriem vecteva beres.man tad bija 17 gadu.bet ne par to ir runa. ta bija sanacis,ka jauniba uztaisiju merenas ziepes.izmetu puku Afrika.nu sanaca kaa Marokas Baigajam.laikam tas kontinents velk uz kaski.nu protams no kugniecibas tiku izfurnits. ar ierakstu"valsts noziedznieks"pat uz zvejas kuga jura nelaida.vismaz gadu vajadzeja nostradat krasta.stradaju doka.tur stradaja ari viens virs stipri gados.nu pateica,ka bijusais legionars.10 gadus sabijis Sibirija aiz dzelondratim.un tos gadus vinam staza neskaitija. ja visi veci gaja pensija 60 gados,tad vinam javelk līdz 70.nu stradajam un stradajam. pienaca gadumija.pedeja darbdienas pecpusdiena palikam iekost cepuma.bija plikais Jaunaisgads,bez sniega.vienu bridi saka lidinaties retas sniegparslas.vecais legionars saka raudat.un tad iznaca sis viņa stasts. 1944. gada vels rudens.Kurzemes cietoksnis.Stalina generali , lai varetu nozinot ka tas ir kritis un dabut dizus ordenus,dzen uz vacu un letinu pozicijam sarkanarmiesu barus.letinu puikas atsaudas cik var.vins teica,ka trakakais ir bijis, ka lozmetejiem karsusi stobri un baidijusies ka nebus ar ko saut.vilnis aiz vilna nakusi uzbruceji. vakara viss pierimis.laikam generali saprata,ka ta ar pliku roku Kurzemi nepanemsi. atstaja līdz 9. maijam.aizgaja talak.uz Kenigsbergu.un Berlini.palicis kluss.un auksts.nezeligi auksts.kamer gaja kauja nebja to salu nemaz jutusi.poziciju prieksa gulejusi liki.kaudzem. lielaka dala ir bijusi terpta fufaikas.par liku kaudzem lidinajusas baltas vates pukas.vins teica - sis pukas viņš redzot sapni katru nakti.smaga cena par varonibu.vecais puika nenodzivoja ne līdz pensijai,ne līdz laikam,kad legionarus saka celt saulite.luk tads parasta legionara stasts. dzīve ir skarba.
Bjorgvins, 6.decembris 2019, 13:33
Šis Bjorgvina stāsts par sarkanarmijas līķu kaudzēm pret Kurzemes katla aizstāvjiem ir patiess, jo arī mans tēvs bija tur frontē, un stāstīja vēlāk jau man, ka vienkārši jau ir bijis žēl to uzbrucēju, jauno dažādu tautību zēnu, kurus nācies tā vienkārši apšaut, nākuši uzbrukumā bariem, vāji apbruņoti, kā kaujami lopi, jo katla aizsardzība ir bijusi ļoti pārdomāta un krievam pat lielgabalu uzbrukuma sagatavošanas uguns neko daudz nav spējusi palīdzēt.
Lai kā žēlotu, karš ir karš, tur, vai nu tu viņu, vai viņš tevi - nav izvēles.
Tāpēc jau vēl tagad atrod nezināmus kapus, jo krievi jau neceremonējās, savējos apraka kur pagadās - un daļu aizmirsa.
6.decembris 2019, 15:09 | links
