Ekonomika un politika

Tikko pa rādžiņu dzirdēju labu teicienu: "Jānodarbojas ar politiku, lai politika nenodarbotos ar tevi."
:)))

Es uz nākamo paaudzi īpaši neceru. Drīzāk ticu, ka reiz pie varas nāks pilnīgi traks policijas šefs un atsaldēts prokurors, kuri sāks reāli sēdināt tos augsta ranga mērgļus. Tikai tad jaunie cerīgie sāks aizdomāties, vai viņiem vajag dēļ tā kukuļa piesēst uz desmitnieku, vai tomēr palikt ar ģimeni un savu mantkārību pievaldīt.

RaimisD, 6.maijs 2025, 19:08

Da nē, tad vienkārši jaunie cerīgie, un vienlaicīgi arī ambiciozie/varaskārie ( savādāk tak politikā nerautos, tā ir obligāta profesionāla rakstura īpašība) vispār uz turieni neietu bet domātu kā savas ambīcijas realizēt citur. Nu ok, pilnīgi uz augšu pasisti ideālisti arī gadās, bet tie parasti tādus sū... savāra ar lielām asinīm, kādi savtīgiem ciniķiem i tuvu nesanāk :(
Ideālismam ir viena nelaime - parasti ideālisms pazūd tai brīdī, kad saskaries ar sausiem cipariem... Rēķini kā gribi, a vienā brīdi atduries uz faktu, ka visus bagātus un laimīgus padarīt tupa nepieteik resursu, kā jau komunisma ideja to uzskatāmi pierādīja - visus var tikai novienādot vienādi nabagus.

Tās "izdzīvošanai minimāli kritiskās lietas" arī ir ļoti stiepjams, subjektīvs un apkārtesošās vides un mārketinga noteikts jēdziens. Reāli cilvēkam jau vajag tiešām ļoti maz. Populārs jēdziens ir "cilvēka cienīga dzīve", bet pēc būtības tā ne īpaši korelē ar patēriņa apjomu. Tas tā filozofiski runājot, nu bet kā tad lai nabaga cilvēks laimīgs copē ar ninju, ja apkārtējie virpina vismaz lexas?:) Visas, problēmas, protams, galvā.

cibins, 6.maijs 2025, 17:44

Idzīvošanai minimāli nepieciešamās lietas ir mājokļa izmaksas (attiecīgi komunāli maksājumi, īre, hipotēka vtml., nekustamā īpašuma nodoklis) pārtika (pilnvērtīga un veslīga), apģērbs, izmaksas veselībai, transportam, apgādājamu bērnu esamības gadījumā visas ar to uzturēšanu un izglītošanu saistītās izmaksas. Skaidrs, ka tās katram ir dažādas, to nosaka daudzi faktori, bet jebkurā gadījumā atskaites punkts ir tas cik katram paliek vai nepaliek pāri pēc visu šo izmaksu nomaksas. A tālāk jau no tā atkarīgs vai Ninja vai Lexa vai Exists.

RaimisD [6.mai]: Cope321 [18:08]: Piekrītu par zagšanas "kultūras" pārmērību, un ne tikai no politiķu puses, kas kavē attīstību. Bet laikam šim vājprātam ir gājušas cauri visas jaunās valstis. Diemžēl esam tā paaudze, kurai nāksies šim posmam iziet cauri.Kāds koks, tādi zari. Jaunie teļi mācās no vecajiem. Lai arī ar gaišām, altruistiskām domām jaunais politiķis ienāk valsts pārvaldē, viņu ātri vien iemāca, kā "pareizi" dzīvot.

Parāda ar piemēru, ka shēmot un zagt ir pieņemama un ienesīga lieta. Turklāt tā nav īsti nosodāma rīcība – ne no valsts puses, ne no vēlētāja parastā. Visiem īsa atmiņa.

Es uz nākamo paaudzi īpaši neceru. Drīzāk ticu, ka reiz pie varas nāks pilnīgi traks policijas šefs un atsaldēts prokurors, kuri sāks reāli sēdināt tos augsta ranga mērgļus. Tikai tad jaunie cerīgie sāks aizdomāties, vai viņiem vajag dēļ tā kukuļa piesēst uz desmitnieku, vai tomēr palikt ar ģimeni un savu mantkārību pievaldīt.

Nenāks ne policists ne prokurors. Viss tiek zagts, pelnīts un dalīts likuma ietvaros. Faktiski tiek pārkāpti tikai morāles nosacījumi. Tāpēc atliek vien cerēt ka jaunā paaudze domās savādāk un morāle tiks aizliegta ar likumu.

Cope321 [6.mai]: Piekrītu par zagšanas "kultūras" pārmērību, un ne tikai no politiķu puses, kas kavē attīstību. Bet laikam šim vājprātam ir gājušas cauri visas jaunās valstis. Diemžēl esam tā paaudze, kurai nāksies šim posmam iziet cauri.

Kāds koks, tādi zari. Jaunie teļi mācās no vecajiem. Lai arī ar gaišām, altruistiskām domām jaunais politiķis ienāk valsts pārvaldē, viņu ātri vien iemāca, kā "pareizi" dzīvot.

Parāda ar piemēru, ka shēmot un zagt ir pieņemama un ienesīga lieta. Turklāt tā nav īsti nosodāma rīcība – ne no valsts puses, ne no vēlētāja parastā. Visiem īsa atmiņa.

Es uz nākamo paaudzi īpaši neceru. Drīzāk ticu, ka reiz pie varas nāks pilnīgi traks policijas šefs un atsaldēts prokurors, kuri sāks reāli sēdināt tos augsta ranga mērgļus. Tikai tad jaunie cerīgie sāks aizdomāties, vai viņiem vajag dēļ tā kukuļa piesēst uz desmitnieku, vai tomēr palikt ar ģimeni un savu mantkārību pievaldīt.

zaraza [6.mai]: Kungi, ar % forši spēleties un zīmēt līknes, bet viņi sūdīgi uz maizes smērējās un veikalā par viņiem neko nedod... Tur palīdz tikai absolūti skaitļi čaukstošos tugrikos...
Dzīves līmeni nosaka ne jau cik EUR kāds algā saņem vai cik % no tiem nomaksā, bet gan tas cipars cik tam indivīdam paliek uz rokas pāri patēriņam pēc visu izdzīvošanai minimāli kritisko lietu nomaksas. Un baidos, ka šis cipars Latvijā būs krietni sliktāks kā vidēji Eiropā.

Sliktāks jau būs tas cipars nekā vidēji Eiropā, bet ne tik kritiski. Pluss mums ir rinda ar postpadomju sociālajām garantijām, kuras vecajā Eiropā neredzēt kā savas ausis. Visur ir savi plusi un mīnusi, kā arī mēs esam ceļa sākumā, jo neatkarība no PSRS ir tikai pilnus 34 gadus.
Piekrītu par zagšanas "kultūras" pārmērību, un ne tikai no politiķu puses, kas kavē attīstību. Bet laikam šim vājprātam ir gājušas cauri visas jaunās valstis. Diemžēl esam tā paaudze, kurai nāksies šim posmam iziet cauri.

Tās "izdzīvošanai minimāli kritiskās lietas" arī ir ļoti stiepjams, subjektīvs un apkārtesošās vides un mārketinga noteikts jēdziens. Reāli cilvēkam jau vajag tiešām ļoti maz. Populārs jēdziens ir "cilvēka cienīga dzīve", bet pēc būtības tā ne īpaši korelē ar patēriņa apjomu. Tas tā filozofiski runājot, nu bet kā tad lai nabaga cilvēks laimīgs copē ar ninju, ja apkārtējie virpina vismaz lexas?:) Visas, problēmas, protams, galvā.

Kungi, ar % forši spēleties un zīmēt līknes, bet viņi sūdīgi uz maizes smērējās un veikalā par viņiem neko nedod... Tur palīdz tikai absolūti skaitļi čaukstošos tugrikos...
Dzīves līmeni nosaka ne jau cik EUR kāds algā saņem vai cik % no tiem nomaksā, bet gan tas cipars cik tam indivīdam paliek uz rokas pāri patēriņam pēc visu izdzīvošanai minimāli kritisko lietu nomaksas. Un baidos, ka šis cipars Latvijā būs krietni sliktāks kā vidēji Eiropā.

zaraza, 6.maijs 2025, 17:22

Par to jau neviens nešaubās,un tāpēc jau saku ka jo augtāks dzīves līmenis jo lielāki nodokļi,mums ir vidēji nodokļi,līdz augstiem vēl tālu

Kungi, ar % forši spēleties un zīmēt līknes, bet viņi sūdīgi uz maizes smērējās un veikalā par viņiem neko nedod... Tur palīdz tikai absolūti skaitļi čaukstošos tugrikos...
Dzīves līmeni nosaka ne jau cik EUR kāds algā saņem vai cik % no tiem nomaksā, bet gan tas cipars cik tam indivīdam paliek uz rokas pāri patēriņam pēc visu izdzīvošanai minimāli kritisko lietu nomaksas. Un baidos, ka šis cipars Latvijā būs krietni sliktāks kā vidēji Eiropā.

BrunoL [6.mai]: Atslēgas vārds- Valstis ar augstu dzīves līmeni!!!

Pēc Tevis minētajiem standartiem vecajā Eiropā tādu valstu praktiski nav. Sanāk vien Luksemburga, Dānija, Monako, Norvēģija un daļēji Austrija un Šveice.

Valstīs, kur augsts dzīves līmenis un nodokļi- bezmaksas izglītība, veselības aprūpe, + pensionāriem par brīvu sabiedriskais transports un recepšu medikamenti aptiekās.

BrunoL, 6.maijs 2025, 15:48

Piemēram kurās??Kaut kā nav nācies šādus brīnumus dzirdēt

Atslēgas vārds- Valstis ar augstu dzīves līmeni!!!

BrunoL [6.mai]: Valstīs, kur augsts dzīves līmenis un nodokļi- bezmaksas izglītība, veselības aprūpe, + pensionāriem par brīvu sabiedriskais transports un recepšu medikamenti aptiekās.

Labs joks.
Bezmaksas izglītība bāzes līmenī ir arī pie mums un visās valstīs viss virs standarta ir par maksu (attīstītākās valstīs dārgāk nekā LV).
Veselības aprūpe ārpus neatliekamās palīdzības ir par augstāku maksu nekā Latvijā. Piemēram, ja Tev nav aktīva veselības apdrošināšana ASV un esi cietis negadījumā, tad labāk nomirt uz vietas, jo neatpirksies no parādiem līdz mūža beigām.
Par sabiedrisko transportu viss atkarīgs no konkrētās pilsētas un par medikamentiem viss atkarīgs no konkrētās valsts.

Patiesā aina ES ir diezgan skarba, jo labi dzīvo vidēji un lieli uzņēmēji, politiķi un augsta līmeņa speciālisti. Pārējie cīnās un liek vienu Eiro pie otra. Par auto uzturēšanas izmaksām vecajā Eiropā vispār var šausmināties. Nekustamā īpašuma cenas arī kosmosā. Praktiski viss "vidusmērs" dzīvo uz kredīta, bet no malas izskatās labi.

Ne velti Rīga (un ne tikai), Viļņa un Tallina (arī Tartu) pēdējos gadus ir dzīvesvieta daudziem ārzemniekiem no vecās Eiropas. Viņi gan pamatā ir uzņēmēji, kuri ir atbraukuši ar kaut kādu starta kapitālu.
Arī pakiji ir iecienījuši Rīgu, kā dzīvesvietu. Pie tam viņi ir uzņēmīgāki par latviešiem un atver biznesu, lai dabūtu pagarinājumus uzturēšanās atļaujām.

Valstīs, kur augsts dzīves līmenis un nodokļi- bezmaksas izglītība, veselības aprūpe, + pensionāriem par brīvu sabiedriskais transports un recepšu medikamenti aptiekās.

Kā salīdzina tos nodokļus.Mūsu +- 50% no 1500-2000k algas nav gluži tas pats kas 60% no 5000-6000 k algas citur.

Viesturs2, 6.maijs 2025, 14:14

tikai patiesībā tie 5000-6000 kaut kur citā laimes zemē ir augsti kvalificētam darbaspēkam,tie kam šeit ir 1500-2000,aizbraucot citur būs ~3000,bet jā taisnība ir,jo augtsāks dzīves līmenis,jo augstāki nodokļi un dārgākas cenas

Kungi, kāds sausais atlikums jūsu auglīgajai diskusijai?

Kā salīdzina tos nodokļus.Mūsu +- 50% no 1500-2000k algas nav gluži tas pats kas 60% no 5000-6000 k algas citur.

Nodokļu ieņēmumi kā daļa no IKP:

Francija:
gadā nodokļu ieņēmumi (ieskaitot sociālās iemaksas) veidoja 48,0% no IKP, kas bija augstākais rādītājs Eiropas Savienībā
.
LSM Englija

Spānija: Lai gan precīzs 2022. gada rādītājs nav pieejams, 2023. gadā Spānijas nodokļu slogs bija 40,23% no darba izmaksām .
Tax Foundation

Latvija:
gadā nodokļu ieņēmumi veidoja 30,8% no IKP, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES
.
LSM Englija

Nodokļu slogs uz darba spēku:

Francija:
gadā nodokļu slogs uz darba spēku bija 46,83% no darba izmaksām
.
Tax Foundation

Spānija:
gadā šis rādītājs bija 40,23%
.
Tax Foundation

Latvija:
gadā nodokļu slogs uz darba spēku bija 41,06%

Atkal tukšu muldi,jā būtu kā tu saki,tad spānijā un francijā nebūtu ievērojami lielāks nodokļu slogs nekā latvijā

udens2, 6.maijs 2025, 13:30

...piebildīšu, ka svarīgs ir ne tikai nodokļu apjoms, bet arī struktūra.

Mēs jau cik gadus viešam "progresīvo" IIN (princips, ka tie ar lielajām algām, t.sk valsts pārvalde, maksā relatīvi vairāk) - nu nesanāk nekādīgi... tas pats ar NĪN - nekādi nevaram to atcelt vienīgajam/kur faktiski dzīvo mājoklim un uzlikt "tā normāli" pārējiem... visa mūsu nodokļu sistēma vērsta uz to, lai "izģērbtu" nabagos, jo viņu ir daudz :) par izpļekarēšanu ir cits stāsts...

LV:
Pievienotās vērtības nodoklis (PVN): aptuveni 40%
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN): aptuveni 25%
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI): aptuveni 20%

FR:
Pievienotās vērtības nodoklis (TVA): aptuveni 50%
Sociālās apdrošināšanas iemaksas: aptuveni 35%
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IR): aptuveni 10%

UK:
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (Income Tax): aptuveni 25%
Nacionālās apdrošināšanas iemaksas (National Insurance Contributions, NICs): aptuveni 20%
Pievienotās vērtības nodoklis (Value Added Tax, VAT): aptuveni 20%

Latvijā mierīgi.Neviens pat īsti neiegrabēsies.Nu tā pa kaktiem.Tāda tautiņa.Valstīs ar karstasinīgākiem iedzīvotājiem būtu protesti un nekārtības.Kas arī diez vai ko dotu.

Bjorgvins, 6.maijs 2025, 10:13

Atkal tukšu muldi,jā būtu kā tu saki,tad spānijā un francijā nebūtu ievērojami lielāks nodokļu slogs nekā latvijā