Ekonomika un politika

Apgaismo tupajiem vatņikiem,ko tad tādu labu ,izņemot kokmateriālus,vairāk ražojam?

Tonis, 22.marts 2019, 02:17

Šmidzis ir paveicis necilvēcīgu darbu, lai pierādītu, ka ražojam Latvijā TIK daudz.
Bet klausoties Kariņu un Saeimu - tad izrādās, ka šis te TIK daudz saražotais ir tikai pupu mizas, nopelnītā nauda nesedz izdevumus, kurus kungi vēlas tērēt, bet vai vajag tērēt, nezinu, tas jāprasa valdoņiem.
Un tad nu esam tur, kur esam - nodokļi jāceļ! Kur iedzīvotāji ņems naudu nodokļu samaksai un dzīvošanai - tas nevienu valdoņos neinteresē.
Jo par rūpniecības objektu celtniecību diskusiju vispār nav, ceļ tikai veikalus un izklaides objektus, kur nauda tiek tērēta, un privātie jau arī ražošanai iet apkārt ar līkumu. Kādēļ - ceru, ka to katrs saprot pats.
Pat bankas jau sašaurina savu biroju loku - domājiet, kādu signālu tas mums dod.
Par lauksaimniecību vispār nav ko runāt, no vieniem kolhoziem esam citas formas kolhozos, kuri, tāpat kā agrāk, vairumā gadījumu pārtiek no
valsts dotācijām. Tātad - kā jājām, tā arī jājam uz beigta zirga.
Izklausās, ka viss ir slikti, taču, ja nerunāsim par lietām tā, kā tas ir, tad arī uz priekšu nekādu pārmaiņu nebūs.
Tūlīt būs brēciens - dod priekšlikumus! Daudz patīkamāk būtu, ja tas pats šmidzis būtu apkopojis to lērumu priekšlikumu, kuri jau ir izskanējuši netā, nevis nostrādājis tukšgaitā. Tad šādi nebūtu jābrēc...

2012.gadā uzņēmums atklāja pastāvīgu biroju un noliktavu Amerikas Savienotajās Valstīs.

Shm_didzis, 22.marts 2019, 11:18

šitas nevar būt,amerikai tak nav izdevīgi ka kāds ražo:DDDmasoni un rotšildi garantē:DDD

Var saprast, ja ruslana to nezin. Un viņi nezin! Bet vietējiem taču vismaz daļa no tā jā zin!
Dažas dienas atpakaļ, par šo tēmu, diskutējuši ar ruslanus biedrības Latvijā atbalstītājiem. Sapratu, ka nav jēgas!

urmaas, 22.marts 2019, 11:01

Tur jau ir tā lieta, ka lielam vairumam sovoku laikā dzimušajiem valda uzskats, ka RAF, VEF, u.tml. vairs nav, tātad nav ražošanas Latvijā :):)

Re ko piemēram saka Normunds Bergs, pats ražotājs (SAF Tehnika), saka par Latviju:

"Arī Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) prezidents Normunds Bergs piekrīt, ka Latvijā ieviest ražošanā elektroniku nav sarežģīti: "Latvijā ir samērā grūti pārdot, jo tirgus ir mazs, bet kopumā Latvijā taisīt biznesu, dibināt uzņēmumus un kaut ko ražot, īpaši IT un elektronikā, ir ļoti viegli, labi un ērti." Viņš uzsver, ka uzņēmumiem ir jāmeklē noieta tirgi ārpus Latvijas līdzīgi, kā to dara "Erica Synths". "Tas fakts, ka Latvija ir Eiropas Savienības un NATO valsts iedod diezgan lielas priekšrocības uzņēmumiem, jo tas ir ražots Eiropā," pauž Bergs."


P.S.
SAF Tehnika – Nedaudz vairāk kā desmit gadu laikā SAF Tehnika no dažu entuziastisku cilvēku "start-up" uzņēmuma izveidojusies par pasaules līmeņa ražotāju ar plašu produktu klāstu un iespaidīgu klientu bāzi, kuru starpā ir lieli mobilie operatori un neskaitāmi visdažādāko jomu uzņēmumi visā pasaulē. SAF produkti atrodami jau vairāk nekā 130 valstīs visā pasaulē, 2012.gadā uzņēmums atklāja pastāvīgu biroju un noliktavu Amerikas Savienotajās Valstīs. Vienlaikus tika radīti vairāki unikāli produkti — nākamās paaudzes mikroviļņu datu pārraides platforma Integra, pasaulē mazākais mikroviļņu spektra analizators Spectrum Compact un signāla ģenerators SG Compact. Uzņēmums ir papildinājis savu produktu klāstu izveidojot Spectrum Compact E-band un Spectrum Compact V-band grupas produktus, kā arī radot bezvadu industriālo lietu interneta temperatūras un mitruma uzraudzības risinājumu "Aranet"

Var saprast, ja ruslana to nezin. Un viņi nezin! Bet vietējiem taču vismaz daļa no tā jā zin!
Dažas dienas atpakaļ, par šo tēmu, diskutējuši ar ruslanus biedrības Latvijā atbalstītājiem. Sapratu, ka nav jēgas!

Tulit klacujancis iemetis garo palagu ar vaimanam

Un vel ir nakusas klat razotnes

shmiga
tie ir 2013. gala dati....
labi, ka vismaz Liepājas Metalurgu izgriezi...

kaputaarps, 22.marts 2019, 10:50

Es uz ātro pa pāris minūtēm atradu, protams, ka ir ražotnes, kas vairs nepastāv, bet kādi 95% no tā saraksta ir un ražo.

shmiga
tie ir 2013. gala dati....
labi, ka vismaz Liepājas Metalurgu izgriezi...

Redzi Shm_didzis, šejienes vatņikiem un vaimanologiem šāda informācija nav vajadzīga, izliksies to neredzam, kā dadzis acīs, jo šitie murmuļi turpina visās malās žvadzēt cik varena un veiksmīga bija padomijas ražošana. Un turpina liet gaužas asaras par šīs "varenās rūpniecības sagraušanu". Un poh tiem ka ar šo padlaiku monstrozo fabriku brāķainajiem sūdiem piekrautu noliktavu putēja vēl desmit gadus pēc padomijas sabrukuma.

Tonis nokdauna:)

Tonim tieši pa olām.

Transportlīdzekļu ražošana. Jā, ražojam arī transportlīdzekļus. Automobiļus vismaz industriālos apmēros neražojam, tomēr ražojam kuģus, vilcienus, autobusus un ielu tīrāmās mašīnas. Vai tad mazajai Latvijai tas ir maz? Jā, nozare uz kopējās apstrādes rūpniecības fona nav liela (4.0%), bet ar katru gadu īpatsvars pakāpeniski pieaug.

Rīgas Kuģu būvētava (kuģu remonti un būvniecība, peldošo platformu izgatavošana)
AMO Plant (autobusu ražošana, jā - tiešām - Latvijā tiek ražoti arī autobusi, ne daudz, bet apjoms ar katru gadu pieaug)
Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (tiek remontētas un faktiski arī būvētas lokomotīves)
Bucher Schoerling Baltic (esat pamanījuši uz ielām tās mazās mašīnītes, kas tīra ietves? Pilnīgi iespējams, ka tā ir ražota tepat Latvijā)
u.c. tajā skaitā vairāki uzņēmumi, kas nodarbojas ar dzelzceļa ritošā sastāva remontdarbiem, pārbūvi.
Zieglera mašīnbūve (Lauksaimniecības tehnika, kabeļu savienojumi drošības spilveniem, parkošanās sensori).

Elektronisko un elektrisko iekārtu ražošana, dažādu mehānismu ražošana. Ja pajautā cilvēkiem, tad parasti neviens nezina, ka Latvijā tiek ražota arī augsti tehnoloģiska produkcija - elektrotehnika, datoru komponentes, bezvadu tehnoloģiju ierīces, būvniecības iekārtas, elektrodzinēji utt. Bet tomēr, šo apakšnozaru īpatsvars 2011. gada apstrādes rūpniecības izlaidē ir bijis 6.6%.

SAF Tehnika (mikroviļņu datu pārraides aparatūras izstrādāšana un ražošana)
Mikrotīkls (dažāda veida bezvadu tehnoloģiju iekārtas - rūteri utt.)
Rebir (elektroinstrumentu ražošana)
Jauda (transformatoru apakšstacijas, zemsprieguma un vidējā sprieguma iekārtas, metāla konstrukcijas)
Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca (elektrodzinēji, ģeneratori, u.c.)
Hanzas elektronika (Elektronisko komponenšu izgatavošana)
Rikon (izgatavo dažādu ostu tehniku)
Ditton pievadķēžu rūpnīca (pievadķēdes automobiļiem, specializētajiem transporta līdzekļiem, rūpnieciskajā tehnikai utt.)
Sidrabe (dažāda veida augsti tehnoloģiskās iekārtas)
Volburg (elektroniskās ierīces un moduļi)

Metālu un to izstrādājumu ražošana. Šī faktiski ir trešā lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare Latvijā. 2011. gadā tā veidoja nedaudz virs 14% no apstrādes rūpniecības izlaides. Apgrozījuma ziņā šajā nozarē ir divi izteikti līderi - Liepājas Metalurgs un Severstaļlat, bet arī pārējie uzņēmumi ir tā vērti, lai tos minētu. Šīs un nākamo divu nozaru produkcija man personīgi vienmēr ir piesaistījusi lielāko uzmanību, jo sabiedrībā šķiet iesakņojies uzskats, ka Latvijā ražo vien pārtiku un izcērt kokus. Taču ceru, ka nākamās nozares vismaz nedaudz kliedēs šo uzskatu.

Dinex Latvia (izpūtēju ražošana kravas automobiļiem)
AKG Thermotechnik Lettland (ražo radiatorus un dzesētājus automobiļiem)
Leax Baltix (detaļu ražošana autobūvei un elektromehāniskajai rūpniecībai)
Malmar sheet metal (detaļas Volvo un Renault)
Sverstaļlat
Vikom (dažādas metāla konstrukcijas)
S.B.C (dažādas metāla konstrukcijas)
East Metal (komplektējošas detaļas dažādām iekārtām – vēja ģeneratoriem, autoceltņiem, kokapstrādes iekārtām, bērnu rotaļu laukumiem, virvju vērpjamajām mašīnām u.c.)
Izoterms (cauruļvadi, metālkonstrukcijas)
Valpro (metāla kannas, tvertnes, ugunsdzēšamie aparāti u.c. produkcija)
Belmast (dažāda veida metāla konstrukcijas, metāla torņi)
Lyngson (ūdens apkures radiatori)
Ardagh metal packaging (metāla iepakujuma ražošana)
KMM metāls
Krāsainie lējumi (dažāda veida sakausējumi un metāla formas)
Fonekss metāls (krāsaino metālizstrādājumu pārstrāde)
Tolmets (metāllūžņu pārstrāde)
Dīlers (metāla sakausējumi)
Arta-F (rāvējslēdzēji, sprādzes)

Būvmateriālu ražošana. Protams, būvmateriālu ražotājus ir diezgan būtiski paplucinājusi iepriekšējā krīze - tieši būvniecības segmets cieta visvairāk, tādējādi arī sitot pa būvmateriālu ražotāju maciņiem. Tomēr tas nav traucējis spēcīgākajiem nozares dalībniekiem atrast jaunus noieta tirgus, modernizēt ražotnes un ražošanas procesus. Pateicoties šai, iepriekšminētajai gumijas un plastmasas izstrādājumu nozarei, metālapstrādes nozarei un mēbeļu ražošanas nozarei varam uzskatīt, ka būvniecības ciklu ir iespējams nodrošināt no LV produktiem no A līdz Z. Šī ir salīdzinoši liela nozare arī kopējās apstrādes rūpniecības nozares kontekstā - 5.9% no kopējās nozares izlaides.

Valmieras stikla šķiedra (stikla šķiedra, diegi, tehniskie audumi, filci, sieti)
Baltijas Gumijas fabrika (gumijas masas, gumijas izstrādājumi)
Tenapors (siltumizolācijas materiāli, metāla izstrādājumi, paneļi)
Axon Cable (kabeļi, to savienotājelementi)
Glaskek (logu sistēmas)
Cemex (betons, cements)
Knauf (gruntis, špakteles, apmetumi
Sakret (būvniecības maisījumi, līmes, krāsas u.c.)
Lode (ķieģeļi, celtniecības bloki)
Mobil asfalts (asfaltbetons, ceļu emulsija)
Dzelzbetons MB (dzelzsbetons)
Nexis Fibers (stikla šķiedra)

Farmaceitisko vielu ražošana. Par farmācijas abiem lielajiem “vaļiem” gan laikam ir dzirdējis katrs Latvijā - bieži pērkam aptiekās tieši šo divu ražotāju produkciju. Tomēr pēdējā laikā savas pozīcijas gan vietējā, gan eksporta tirgos kāpina arī Silvanols. Vispār LV farmācijas sektora kvalitāti un konkurētspēju apliecina fakts, ka mūsu farmācijas uzņēmumi spēj katru gadu arvien vairāk diversificēt savu izlaidi kā produktu, tā tirgu ziņā. Farmācijas nozares izlaide veidoja 2.5% no kopējās apstrādes rūpniecības izlaides.

Olainfarm (medikamenti un ķīmiski farmaceitiskie produkti)
Grindex (zāles un farmaceitisko vielas)
Silvanols (bezrecepšu medikamenti, uztura bagātinātāji)
u.c.
Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Šī nozare, tāpat kā nākamā, ir vairāk orientēta uz vietējo tirgu, jo tās izlaide galvenokārt ir saistīta ar būvniecības aktivitātēm. Te nu ir tā reize, kad palielam varam iztikt bez importa plastmasas caurulēm un detaļām - spējam tās saražot tepat - vajadzīgas vien izejvielas. Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana veidoja 2.3% no kopējās apstrādes rūpniecības izlaides.

Evopipes (caurules kabeļiem, ūdensapgādei)
Rotons (poliuretāna izstrādājumi, plastmasas caurules, akas, tvertnes, grodi, paletes utt.)
Poliurs (plastmasas caurules u.c.)
Sunningdale Tech (plastmasas detaļas)
Fedak-Films (polimēra filmas)
HGF Rīga (gumijas auto paklājiņi)
u.c.

Ķīmiskā rūpniecība. Lai arī brīžiem šķiet, ka ķīmiskās rūpniecības Latvijā nav, tā gluži nav. Tā veido 2.7% no nozares kopējās izlaides. Latvijā tiek ražota kā sadzīves ķīmija, tā dažāda veida rūpniecisko ķīmiju un gāzes. Protams, lielākā daļa izejvielu tiek importēta, taču tas nemaina to, ka uz vietas tiek pievienota mūsu zināšanas un darbs. Liela nozīme ķīmiskās rūpniecības darbībā ir biodegvielas ražotāju sniegumam. Šobrīd biodegvielas ražotāji saskaras ar grūtiem laikiem valsts subsīdiju ražošanas dēļ, tomēr zināma konsolidācija nozarei iespējams nekaitēs.

Biolar (organiskās sintēzes ķīmiskie produkti, krāsas, lakas, sadzīves ķīmija)
Spodrība (mazgāšanas līdzekļi, kopšanas un tīrišanas līdzekļi)
Rīgas krāsu un laku fabrika (kā jau pateikts nosaukumā - krāsas un lakas)
Jaunpagasts Plus (bioetanols, pārtikas etanols, alkohols)
Aga (plašs dažādu plaša patēriņa un rūpniecisko gāzu klāsts)
Tenachem (dažāda veida hermētiķi)
Bio-Venta (biodīzeļdegvielas ražošana)
Stenders (kosmētika, ziepes)
Elme Messer (rūpnieciskās gāzes)
Vairāki sveču ražotāji
Dzintars (parfimērijas un kosmētika)
PPE Serviss (dažādu veidu līmju ražošana)
u.c. ķīmijas preču ražotāji.

Papīra un papīra izstrādājumu ražošana. Nozare varbūt nav pati lielākā, tomēr veido nedaudz zem 2% no kopējās apstrādes rūpniecības izlaides. Domāju, ka nozares perspektīva ir gaiša - pieaugot kopējās apstrādes rūpniecības produkcijas apjomam, pieaug arī nepieciešamība pēc šīs nozares produkcijas.

Tetra Pak
Papīrfabrika Līgatne
Stora Enso Packaging
u.c.
Poligrāfija. Nozare veido nedaudz vairāk par 2% no apstrādes rūpniecības izlaides, taču nozare ir ļoti perspektīva arī ar skatu uz eksportu. Latvijas poligrāfijas nozares pārstāvji iekaro arvien jaunus tirgus un šobrīd jau darbojas ne tikai tuvajā Skandināvijā, bet arī tālākos Eiropas nostūros.

Livonia Print
Poligrāfijas grupa Mūkusala
Jelgavas tipogrāfija
Unitedpress tipogrāfija
Dardedze hologrāfija
Vairākas izdevniecības
Izdevēji (Zvaigzne, Jāņa sēta, u.c. avīžu un žurnālu izdevēji)
u.c.