Laikam tomēr Ilgo ceļu kāpās nebūs lemts pa spēkam pārspļaut nevienam, tikai tādēļ, ka filma veidota bez aizspriedumiem, patosa, bez liekas agresijas, objektīvi atspoguļo vēsturiskos notikumus un nāciju mentalitāti, cilvēku raksturus izmisuma brīžos. Nerunāsim par aktieru spēli, kas bija izcila. Viss kas uzņemts vēlāk, Graubas Baigais gads un vēl tur kaut kādas atmiņā nepaliekošas filmenes " par trīs vai četriem latviešu musketieriem" man izraisīja, diemžēl, smieklus, nevis pārdomas. Tiklīdz kaut ko " pieber ēdienā par daudz" , tas paliek neēdams. Atceros, kā tajos gados cilvēki nāca ārā no kinozāles, nebija par ko raudāt un smieties arī nedrīgstēja, proti, iztukšoti bez emocijām.
2.marts 2019, 15:12 |
links