Zarazij, mēs parasti par visu spriežam pēc savas pieredzes. Katru individuālu uzņēmumu iespaido tirgus, konkurence un progress, vai ne? Tā ka spriest par kopējo stāvokli ekonomikā pēc atsevišķu uzņēmuma rādītājiem ir stingri nepareizi. Es aizeju uz pārtikas veikalu un man neliekas ka cenas būtu kāpušas. Citam liksies ka kritušas. Citam ka kāpušas. Tās ir izjūtas.
Atliek balstīties tomēr uz cipariem. Un svarīgi izlasīt šo: "pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās" Budžeta ieņēmumi ir lielāki gan akcīzes nodokļos, gan pārtikas tirdzniecībā. Gan visās pārējās nozarēs. Tātad grozās vairāk naudiņas. Un ja grozās vairāk naudiņas, tad kā ir? Tas pat īsti nav svarīgi, vai uz cenu celšanās rēķina, vai pelēkās ekonomikas samazināšanās rēķina. Tāpat no kopējā budžeta mums visiem, nav runa par tevi vai mani, sabiedrībai atlec kaut kas vairāk. Tam noteikti nav jābūt ne tavā, ne manā kabatā. Mēs pat drīkstam bankrotēt, bet tas nenozīmē ka ar valsts ekonomiku ir cauri. Tas var būt papildus izremontēts ceļa kilometrs, papildus kompensējamas zāles. Kādam jauna koncertzāle. Galu galā algu pieaugums visu nīstajā valsts pārvaldē. Medicīnai iedeva vairāk naudiņas un reku rezultāts, zāļu mazumtirdzniecībā pieaugums. Un ne jau tāpēc, ka vairāk slimo. Atkārtošu vēlreiz: Medicīnai iedeva papildus naudu.
Manuprāt viss ir labi tik ilgi kāmēr ir sabalansēts budžets, kāmēr tas aug, līdz sākas inflācijas skrējiens.
29.aprīlis 2018, 12:35 |
links 
