Sašaurina daudzos dažādos veidos, sākot kaut vai no tā, ka latviešu un lībiešu tradīcijas veido latvisko identitāti. Nav tā kā nedaudz par šauru?
leeevis, 13.aprīlis 2023, 13:13
Kā tad vēlētos paplašināt to? Ar 9. maiju un desantnieku dienu?
Preambula ir aprakstošā daļa un neredzu šim precizējumam jēgu referendumam.
Ja mainītu Satversmes daļu par Prezidenta pilnvarām, tad gan būtu jābūt referendumam.
Neaizstāvi ne Levitu, ne Bordānu, kas man totāli riebjas, vienkārši neredzu jēgu cepienam!
jegersz, 13.aprīlis 2023, 13:35
Jēga cepienam, manā skatījumā, ir tā, ka mums satversmē jau ir izcelti pirmās šķiras pilsoņi (latvieši) un otrās šķiras pilsoņi (pārējie). Preambula vēl vairāk to padziļina, precīzi ierakstot par latviešiem un lībiešiem, un aizmirstot latgaļus. Nemaz nerunājot par to, ka preambula tikai nobetonē novecojušas 19.gs vērtības.
Levits komiski izskatās vienā bildē ar jauniešiem, kur apgalvo, ka IT un AI ir stipri rīki ar ko stiprināt valodu, un tikpat komiski izskatās mūsu satversmes preambula. Iepriekš man stāstīja, ka, lai kaut ko mainītu vai iekļautu satversmē vajag referendumu, izrādās, ja ļoti grib, var veselu nodaļu ierakstīt iekšā bez referenduma.
leeevis, 13.aprīlis 2023, 16:16
Dažādu vēsturiski politisku un ekonomisku apstākļu dēļ iekšzemē dzīvojošie latgaļi un kurši pamazām jau no 13. gadsimta asimilēja gar jūras malu un Daugavas un Gaujas lejtecē mītošos līvus, kas pakāpeniski konsolidējās par vienu no latviešu tautas sastāvdaļām.
Latgaļi ir latviešu tautas sastāvdaļa tā pat kā Kurzemnieki, Zemgaļi, Sēlieši, tad kur ir problēma viņus apzīmēt kā latviešus, jeb tev liekas ka latvieši ir tikai Rīgā un pārējie ir kas cits.
Līvi, jeb lībieši ir izcelti, jo viņi apdzīvoja Latvijas teritoriju no neolīta perioda, turpretī Latgaļus kā vienu no Latviešu tautām piemin no 12-13. gs.
Par satversmes grozīšanu izlasi Satversmi vai vismaz saņemies un izlasi Satversmes 76.-79. pantu!
13.aprīlis 2023, 17:41 | links
