Tas bija pirms gadiem 6, piestāju Misā aprunāties ar copmaņiem. Nostaļģija parāva, paskatīt, kas mūsu vecās vietās sēž. Parunāju mierīgi, ar vietām padalījos. Viens no tās trijotnes pēc tam izrādījās šitais Martins, kurš joprojām to atceras un piepušķo internetā.
Pamazām jau nonāk līdz tam, ka negribas stāties, kad ceļmalā balso, un negribas ar nepazīstamu copmani upmalā runāt. To sauc par vecumu, nekas labs tas nav.
Pamazām jau nonāk līdz tam, ka negribas stāties, kad ceļmalā balso, un negribas ar nepazīstamu copmani upmalā runāt. To sauc par vecumu, nekas labs tas nav.
26.aprīlis 2018, 01:45 | links










