Katram savas dzimtas vēsturi pienāktos zināt. Diemžēl ir tā kā nu ir, maz ir tādu kuri vismaz kaut ko zin par savu tēvu dzīvi, nerunājot par vectēviem un vecvectēviem.
Esmu savu laiku ziedojis, lai, vismaz, kaut ko no tā uzzinātu.
Cepuri nost to latviešu zēnu priekšā, kuri karoja Volhovas purvos, kur viņu priekšā izšķīda vairākas krievu armijas.
Vēl 1950-tajos gados tur esot balojuši sarkano kauliņi, lai viņiem vieglas smiltis, jo tiem analogov ņetu, nebija laika izrādīt saviem kritušajiem karavīriem cienu tos apglabājot.
Un kaujās iegūtais laiks atļāva iziet no aplenkuma lieliem vācu spēkiem, no kuriem daļa vēlāk piedalījās arī Kurzemes katla aizstāvēšanā. Tas, savukārt, deva iespēju evakuēties tiem, kuri paliekot krievu Latvijā, visticamāk, aizietu bojā.
Mans tēvs ar māti karu beidza Kurzemes katlā un visu tur notikušo ir man pārstāstījis.
Tas, ko iekopēju, ir sakarīgi apstrādāts, šeit saīsināts, vairāku vēsturnieku teksts, kuru esmu saglabājis un saglabāšu arī turpmāk dažādu jaunu AUNU vajadzībām. Kā izrādās noder.
Paldies par plusiņiem.
Esmu savu laiku ziedojis, lai, vismaz, kaut ko no tā uzzinātu.
Cepuri nost to latviešu zēnu priekšā, kuri karoja Volhovas purvos, kur viņu priekšā izšķīda vairākas krievu armijas.
Vēl 1950-tajos gados tur esot balojuši sarkano kauliņi, lai viņiem vieglas smiltis, jo tiem analogov ņetu, nebija laika izrādīt saviem kritušajiem karavīriem cienu tos apglabājot.
Un kaujās iegūtais laiks atļāva iziet no aplenkuma lieliem vācu spēkiem, no kuriem daļa vēlāk piedalījās arī Kurzemes katla aizstāvēšanā. Tas, savukārt, deva iespēju evakuēties tiem, kuri paliekot krievu Latvijā, visticamāk, aizietu bojā.
Mans tēvs ar māti karu beidza Kurzemes katlā un visu tur notikušo ir man pārstāstījis.
Tas, ko iekopēju, ir sakarīgi apstrādāts, šeit saīsināts, vairāku vēsturnieku teksts, kuru esmu saglabājis un saglabāšu arī turpmāk dažādu jaunu AUNU vajadzībām. Kā izrādās noder.
Paldies par plusiņiem.
16.marts 2018, 14:08 | links










