Ir arī abgrieztā problēma. Lielo valodu sindroms - daudzas lielās nācijas virs kādiem 80-100 miljoniem valodas nesēju arī nemācās svešvalodas. Tipa - mūsu ir daudz, mums pietiek ar ko pakomunicēt savā starpā savā valodā, a ja kādam vajag ar mums runāt lai mācās mūsu valodu.
Angļu valoda, krievu valoda, spāņu valoda, ķīniešu valoda, franču valoda, itāļu valoda, vācu valoda, japāņu valoda.
Pie tam daudziem ir daudz trakāk kā krieviem, japāņiem nu noteikti, ikdienā ar viņiem kontaktējos, tur angļu valodu labi ja 1 cilvēks uz 100 000 zin. Reāli!
Tie paši spāņi ne vella nerunā angliski, tikai tie kas strādā starptautiskajās korporācijās un tur arī tikai tie, kas tieši komunicē ar ārzemniekiem. A blakus Portugālē, kam salīdzinoši maza valodiņa, visi amgliski šprehā ka prieks.
Zviedriā uz ielas jebkuram vecai tantiņai uzprasi angliski, viņa tev arī angliski atbildēs.
Tā kā ir višadi.
Angļu valoda, krievu valoda, spāņu valoda, ķīniešu valoda, franču valoda, itāļu valoda, vācu valoda, japāņu valoda.
Pie tam daudziem ir daudz trakāk kā krieviem, japāņiem nu noteikti, ikdienā ar viņiem kontaktējos, tur angļu valodu labi ja 1 cilvēks uz 100 000 zin. Reāli!
Tie paši spāņi ne vella nerunā angliski, tikai tie kas strādā starptautiskajās korporācijās un tur arī tikai tie, kas tieši komunicē ar ārzemniekiem. A blakus Portugālē, kam salīdzinoši maza valodiņa, visi amgliski šprehā ka prieks.
Zviedriā uz ielas jebkuram vecai tantiņai uzprasi angliski, viņa tev arī angliski atbildēs.
Tā kā ir višadi.
20.februāris 2018, 15:21 | links











