Ekonomika un politika

BrunoL [6.mai]: Atslēgas vārds- Valstis ar augstu dzīves līmeni!!!

Pēc Tevis minētajiem standartiem vecajā Eiropā tādu valstu praktiski nav. Sanāk vien Luksemburga, Dānija, Monako, Norvēģija un daļēji Austrija un Šveice.

Valstīs, kur augsts dzīves līmenis un nodokļi- bezmaksas izglītība, veselības aprūpe, + pensionāriem par brīvu sabiedriskais transports un recepšu medikamenti aptiekās.

BrunoL, 6.maijs 2025, 15:48

Piemēram kurās??Kaut kā nav nācies šādus brīnumus dzirdēt

Atslēgas vārds- Valstis ar augstu dzīves līmeni!!!

BrunoL [6.mai]: Valstīs, kur augsts dzīves līmenis un nodokļi- bezmaksas izglītība, veselības aprūpe, + pensionāriem par brīvu sabiedriskais transports un recepšu medikamenti aptiekās.

Labs joks.
Bezmaksas izglītība bāzes līmenī ir arī pie mums un visās valstīs viss virs standarta ir par maksu (attīstītākās valstīs dārgāk nekā LV).
Veselības aprūpe ārpus neatliekamās palīdzības ir par augstāku maksu nekā Latvijā. Piemēram, ja Tev nav aktīva veselības apdrošināšana ASV un esi cietis negadījumā, tad labāk nomirt uz vietas, jo neatpirksies no parādiem līdz mūža beigām.
Par sabiedrisko transportu viss atkarīgs no konkrētās pilsētas un par medikamentiem viss atkarīgs no konkrētās valsts.

Patiesā aina ES ir diezgan skarba, jo labi dzīvo vidēji un lieli uzņēmēji, politiķi un augsta līmeņa speciālisti. Pārējie cīnās un liek vienu Eiro pie otra. Par auto uzturēšanas izmaksām vecajā Eiropā vispār var šausmināties. Nekustamā īpašuma cenas arī kosmosā. Praktiski viss "vidusmērs" dzīvo uz kredīta, bet no malas izskatās labi.

Ne velti Rīga (un ne tikai), Viļņa un Tallina (arī Tartu) pēdējos gadus ir dzīvesvieta daudziem ārzemniekiem no vecās Eiropas. Viņi gan pamatā ir uzņēmēji, kuri ir atbraukuši ar kaut kādu starta kapitālu.
Arī pakiji ir iecienījuši Rīgu, kā dzīvesvietu. Pie tam viņi ir uzņēmīgāki par latviešiem un atver biznesu, lai dabūtu pagarinājumus uzturēšanās atļaujām.

Valstīs, kur augsts dzīves līmenis un nodokļi- bezmaksas izglītība, veselības aprūpe, + pensionāriem par brīvu sabiedriskais transports un recepšu medikamenti aptiekās.

Kā salīdzina tos nodokļus.Mūsu +- 50% no 1500-2000k algas nav gluži tas pats kas 60% no 5000-6000 k algas citur.

Viesturs2, 6.maijs 2025, 14:14

tikai patiesībā tie 5000-6000 kaut kur citā laimes zemē ir augsti kvalificētam darbaspēkam,tie kam šeit ir 1500-2000,aizbraucot citur būs ~3000,bet jā taisnība ir,jo augtsāks dzīves līmenis,jo augstāki nodokļi un dārgākas cenas

Kungi, kāds sausais atlikums jūsu auglīgajai diskusijai?

Kā salīdzina tos nodokļus.Mūsu +- 50% no 1500-2000k algas nav gluži tas pats kas 60% no 5000-6000 k algas citur.

Nodokļu ieņēmumi kā daļa no IKP:

Francija:
gadā nodokļu ieņēmumi (ieskaitot sociālās iemaksas) veidoja 48,0% no IKP, kas bija augstākais rādītājs Eiropas Savienībā
.
LSM Englija

Spānija: Lai gan precīzs 2022. gada rādītājs nav pieejams, 2023. gadā Spānijas nodokļu slogs bija 40,23% no darba izmaksām .
Tax Foundation

Latvija:
gadā nodokļu ieņēmumi veidoja 30,8% no IKP, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES
.
LSM Englija

Nodokļu slogs uz darba spēku:

Francija:
gadā nodokļu slogs uz darba spēku bija 46,83% no darba izmaksām
.
Tax Foundation

Spānija:
gadā šis rādītājs bija 40,23%
.
Tax Foundation

Latvija:
gadā nodokļu slogs uz darba spēku bija 41,06%

Atkal tukšu muldi,jā būtu kā tu saki,tad spānijā un francijā nebūtu ievērojami lielāks nodokļu slogs nekā latvijā

udens2, 6.maijs 2025, 13:30

...piebildīšu, ka svarīgs ir ne tikai nodokļu apjoms, bet arī struktūra.

Mēs jau cik gadus viešam "progresīvo" IIN (princips, ka tie ar lielajām algām, t.sk valsts pārvalde, maksā relatīvi vairāk) - nu nesanāk nekādīgi... tas pats ar NĪN - nekādi nevaram to atcelt vienīgajam/kur faktiski dzīvo mājoklim un uzlikt "tā normāli" pārējiem... visa mūsu nodokļu sistēma vērsta uz to, lai "izģērbtu" nabagos, jo viņu ir daudz :) par izpļekarēšanu ir cits stāsts...

LV:
Pievienotās vērtības nodoklis (PVN): aptuveni 40%
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN): aptuveni 25%
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI): aptuveni 20%

FR:
Pievienotās vērtības nodoklis (TVA): aptuveni 50%
Sociālās apdrošināšanas iemaksas: aptuveni 35%
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IR): aptuveni 10%

UK:
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (Income Tax): aptuveni 25%
Nacionālās apdrošināšanas iemaksas (National Insurance Contributions, NICs): aptuveni 20%
Pievienotās vērtības nodoklis (Value Added Tax, VAT): aptuveni 20%

Latvijā mierīgi.Neviens pat īsti neiegrabēsies.Nu tā pa kaktiem.Tāda tautiņa.Valstīs ar karstasinīgākiem iedzīvotājiem būtu protesti un nekārtības.Kas arī diez vai ko dotu.

Bjorgvins, 6.maijs 2025, 10:13

Atkal tukšu muldi,jā būtu kā tu saki,tad spānijā un francijā nebūtu ievērojami lielāks nodokļu slogs nekā latvijā

Kas te ko cepties.Valsts pārvalde pati paņem no indivīda cik uzskata par vajadzīgu.Vienmēr jau var var paaugstināt nodokļus.Latvijā mierīgi.Neviens pat īsti neiegrabēsies.Nu tā pa kaktiem.Tāda tautiņa.Valstīs ar karstasinīgākiem iedzīvotājiem būtu protesti un nekārtības.Kas arī diez vai ko dotu. Tā frāze par došanu un ņemšanu.Nu izšpļāva viens amīšu prezidents to frāzi.Paskataties,kā cilvēkam aug rokas.Kamēr saujas neaugs uz ārpusi,tā tēze nav aktuāla.

Mīlestība esot izdomāta, lai par sekasu nav jāmaksā !!
Bet patriotisms un reliģija, lai būtu karotāji !!
Bēt citādi cilvēciņam parastajam vienalga, kas valda, nodevas prasa visi!
Zviedru laiki esot bijuši labākie, mazāk kāvuši, un pat šoto cēluši un atvēruši,,, bet vai tāpēc viņi ir mazāki krāni, ne tak ! :)
Es piemēram esmu prot angliskošanos, kas pašlaik notiek lielos tempos !
Nu pamuļķis, va ne !!

zaraza [5.mai]: Nesen atkal dzirdēju vērtīgu un sen dzirdētu atziņu: "Domāsim ko mēs varam dot Latvijai, nevis valsts var dot mums. Tas attiecas uz pilnīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem - no sētnieka līdz politiķim".

Cope321, 5.maijs 2025, 20:03



Nu tikai ir biki jāprecizē kas īsti ir "valsts" un "zeme" un vai tā ir vienlīdzīga ar pastāvošo varu vai tomēr valsts par sevi a aroganto siles barokļu un birokrātu banda tomēr cita padarīšana. Savādāk es īsti nesaprotu kāda mārrutka pēc man jādomā kāpēc man viņiem būtu kas labrātīgi jādod priekš nozagšanas un tupas izpļeperēšanas mega projektos. Dodu jau, likties nav kur, bet nu būt par to laimīgam un domāt kā vairāk iedot, tas gan man tā perversi liekas...

Valsts ir zeme un uz tās esošie iedzīvotāji. Politiķim pat ir vairāk jādomā kā dot kaut ko vēlētājam nevis zagt.
Tāpēc jau ir otrais teikums: "Tas attiecas uz pilnīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem - no sētnieka līdz politiķim."

Es saku tā - jā, jūsu nācijai tā bija uzvara. A tu paskaties no m­ūsu viedokļa. Tā primitīvi īsumā - 800 gadus visādi pidari močīja pār šo zemi šupru-turpu, te no vienas puses, te no otras. 1918. gadā, tīri laimīgas sagadīšanās dēļ, impēriju novājināšanās un sadrumstalošanās rezultātā mēs atkarojām savu brīvību. 1940. gadā atkal mudaki no Austrumiem ienāca, sūdus taisīja, pēc tam citi, tikai mazliet tīrāki un pieklājīgāki mudaki no Rietumiem tos pirmos padzina, pēc tam atkal atpakaļ, visu laiku tam līdzi nāca posts un nāve.
Kādu uzvaru par ko mums tur svinēt un priekš kam?
Un zini, mans paziņa krievs palika domīgs... Teica, jā, no tāda skatu punktu neesot aizdomājies, it kā loģiski sanāk. Katram sava taisnība...

zaraza, 5.maijs 2025, 19:33

Pajautā to viņam šodien,100% krim naš,ukraiņi nacisti utt...
99.9%vatņiku nekāda argumentācija nedarbojas,tāpēc nevajag māžoties ar argumentāciju un vārda brīvību,vienkāršāk un lētāk aizklapēt tos propagandas kanālus un miers,nevis bezgalīgi ilgi cīnīties ar sekām ne cēloni

Nesen atkal dzirdēju vērtīgu un sen dzirdētu atziņu: "Domāsim ko mēs varam dot Latvijai, nevis valsts var dot mums. Tas attiecas uz pilnīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem - no sētnieka līdz politiķim".

Cope321, 5.maijs 2025, 20:03

Nu tikai ir biki jāprecizē kas īsti ir "valsts" un "zeme" un vai tā ir vienlīdzīga ar pastāvošo varu vai tomēr valsts par sevi a aroganto siles barokļu un birokrātu banda tomēr cita padarīšana. Savādāk es īsti nesaprotu kāda mārrutka pēc man jādomā kāpēc man viņiem būtu kas labrātīgi jādod priekš nozagšanas un tupas izpļeperēšanas mega projektos. Dodu jau, likties nav kur, bet nu būt par to laimīgam un domāt kā vairāk iedot, tas gan man tā perversi liekas...

zaraza [5.mai]: vārda brīvība nedrīkst nemaz būt,tas ātri novedīs pie kaut kādu slāņu diskriminācijas,iznīcināšanas,pilna vēsture ar piemēriem.Pašlaik mums Lv arī pārāk liela vārda brīvība,var atļauties slavināt putinu,un nekas par to nav.
Bet savādāk eiropā ir pilnīga vārda brīvība attiecībā uz politiku,drusku pieregulēt krievu nacisma izplatību un viss daudz maz ir ok

udens2, 5.maijs 2025, 18:35

Nē OK, var pat pragmatiski piekrist, ka tā pareizi, bet tad nevajag liekuļot, ka vārda brīvība pastāv un ir svarīga demokrātijai. Mainam Satversmi , ierakstam likumā, ka vārda brīvība ir selektīva pēc politiskās utml. konjunktūras, cenzūra atļauta un visi laimīgi. Pašreiz tur savādāk rakstīts.
Es personīgi tomēr esmu par to, ka katram ir tiesības brīvi izteikt savu viedokli, pat ja viņa viedoklis ir nepatīkams citiem. A propogandai var likt pretī pretpropogandu, nu tak lai visi argumentēti pārliecina par sava pasaules redzējuma pareizumu.

Atkāpei par viedokļiem.

Ar pazīstamu krievu vienreiz aizgāja runa par 9.maiju... Nu viņš tur saka, Uzvaras diena, lūk mans vectēvs līdz Berlīnei aizgāja, mizlu uzvara bija utt.

Es saku tā - jā, jūsu nācijai tā bija uzvara. A tu paskaties no m­ūsu viedokļa. Tā primitīvi īsumā - 800 gadus visādi pidari močīja pār šo zemi šupru-turpu, te no vienas puses, te no otras. 1918. gadā, tīri laimīgas sagadīšanās dēļ, impēriju novājināšanās un sadrumstalošanās rezultātā mēs atkarojām savu brīvību. 1940. gadā atkal mudaki no Austrumiem ienāca, sūdus taisīja, pēc tam citi, tikai mazliet tīrāki un pieklājīgāki mudaki no Rietumiem tos pirmos padzina, pēc tam atkal atpakaļ, visu laiku tam līdzi nāca posts un nāve.
Kādu uzvaru par ko mums tur svinēt un priekš kam?
Un zini, mans paziņa krievs palika domīgs... Teica, jā, no tāda skatu punktu neesot aizdomājies, it kā loģiski sanāk. Katram sava taisnība...

Labi, ka cilvēks ieklausījās. Tādu varētu būt vairāk, bet diemžēl tā nav un nebūs. Reti, kad var ar kādu pārliecinātu krievu saturīgi uzturēt diskusiju par politiku.
Traģiskākais, ka kaimiņvalstī mūsu krievus īsti neuzskata par tautiešiem, bet mūsējo vidū valda uzskats, ka viņus tur Austrumos uzskata par savējiem. Drusku pat žēl cilvēkus, kuri ir apmaldījušies trīs priedēs pa dzīvi.
Tāda sajūta, ka Latvijā vajadzētu ierīci no filmas "Vīri melnā", kura varēja izdzēst nevajadzīgas atmiņas un visi varētu sākt domāt ar skaidru galvu. Pie esošā bardaka cilvēku galvās turpināsies šī brīža bardaks arī visā valstī.

Nesen atkal dzirdēju vērtīgu un sen dzirdētu atziņu: "Domāsim ko mēs varam dot Latvijai, nevis valsts var dot mums. Tas attiecas uz pilnīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem - no sētnieka līdz politiķim".

zaraza [5.mai]: . A tu paskaties no m­ūsu viedokļa. Tā primitīvi īsumā - 800 gadus visādi pidari močīja pār šo zemi šupru-turpu, te no vienas puses, te no otras. 1918. gadā, tīri laimīgas sagadīšanās dēļ, impēriju novājināšanās un sadrumstalošanās rezultātā mēs atkarojām savu brīvību. 1940. gadā atkal mudaki no Austrumiem ienāca, sūdus taisīja, pēc tam citi, tikai mazliet tīrāki un pieklājīgāki mudaki no Rietumiem tos pirmos padzina, pēc tam atkal atpakaļ, visu laiku tam līdzi nāca posts un nāve.
Kādu uzvaru par ko mums tur svinēt un priekš kam?
Un zini, mans paziņa krievs palika domīgs... Teica, jā, no tāda skatu punktu neesot aizdomājies, it kā loģiski sanāk. Katram sava taisnība...

Nebiju dzirdējis tik lakonisku un precīzu skaidrojumu.
+++

vārda brīvība nedrīkst nemaz būt,tas ātri novedīs pie kaut kādu slāņu diskriminācijas,iznīcināšanas,pilna vēsture ar piemēriem.Pašlaik mums Lv arī pārāk liela vārda brīvība,var atļauties slavināt putinu,un nekas par to nav.
Bet savādāk eiropā ir pilnīga vārda brīvība attiecībā uz politiku,drusku pieregulēt krievu nacisma izplatību un viss daudz maz ir ok

udens2, 5.maijs 2025, 18:35

Nē OK, var pat pragmatiski piekrist, ka tā pareizi, bet tad nevajag liekuļot, ka vārda brīvība pastāv un ir svarīga demokrātijai. Mainam Satversmi , ierakstam likumā, ka vārda brīvība ir selektīva pēc politiskās utml. konjunktūras, cenzūra atļauta un visi laimīgi. Pašreiz tur savādāk rakstīts.
Es personīgi tomēr esmu par to, ka katram ir tiesības brīvi izteikt savu viedokli, pat ja viņa viedoklis ir nepatīkams citiem. A propogandai var likt pretī pretpropogandu, nu tak lai visi argumentēti pārliecina par sava pasaules redzējuma pareizumu.

Atkāpei par viedokļiem.

Ar pazīstamu krievu vienreiz aizgāja runa par 9.maiju... Nu viņš tur saka, Uzvaras diena, lūk mans vectēvs līdz Berlīnei aizgāja, mizlu uzvara bija utt.

Es saku tā - jā, jūsu nācijai tā bija uzvara. A tu paskaties no m­ūsu viedokļa. Tā primitīvi īsumā - 800 gadus visādi pidari močīja pār šo zemi šupru-turpu, te no vienas puses, te no otras. 1918. gadā, tīri laimīgas sagadīšanās dēļ, impēriju novājināšanās un sadrumstalošanās rezultātā mēs atkarojām savu brīvību. 1940. gadā atkal mudaki no Austrumiem ienāca, sūdus taisīja, pēc tam citi, tikai mazliet tīrāki un pieklājīgāki mudaki no Rietumiem tos pirmos padzina, pēc tam atkal atpakaļ, visu laiku tam līdzi nāca posts un nāve.
Kādu uzvaru par ko mums tur svinēt un priekš kam?
Un zini, mans paziņa krievs palika domīgs... Teica, jā, no tāda skatu punktu neesot aizdomājies, it kā loģiski sanāk. Katram sava taisnība...

Informācija neparko , tīri tā, pasmaidīt. :)
Jon-Hill jautājuma kontekstā paturpināju tēmu ar MI
,, Kā šāds notikums tiktu atspoguļots Latvijā un krievijā.?"

Lielisks jautājums — šāda salīdzināšana parāda ne tikai mediju stilu, bet arī dziļākas sabiedrības un varas attiecības ar informāciju.


---

Latvijā: fakti, līdzsvars, komentāri

Latvijas mediji šādu ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) pasniegtu relatīvi neitrāli un faktoloģiski. Tipisks virsraksts būtu:

"Divu automašīnu sadursme krustojumā – cietušo nav"

Raksta saturs:

Kas notika, kur un kad.

Kādi transportlīdzekļi iesaistīti.

Policijas vai aculiecinieku komentāri.

Iespējams, brīdinājums autovadītājiem par bīstamu posmu vai laikapstākļiem.

Dažreiz pievienota informācija par līdzīgiem negadījumiem vai ceļu satiksmes statistiku.


Mērķis — informēt, nevis emocionāli noskaņot.


---

Krievijā: šovs, emocijas, morāle

Krievijas mediji, it īpaši TV vai populārie portāli, var pasniegt līdzīgu notikumu dramatiski vai propagandistiski, atkarībā no vajadzības. Tipisks virsraksts:

"Bezsirdīgs džipa vadītājs brutāli ietriecas tautas ‘LADA’ – vainīgs, bet nekaunas!"

Raksta saturs:

Spilgtas detaļas un epitēti (“ietriecās kā traks”, “ignorēja noteikumus”).

Morālais vērtējums (bagātnieks vs. vienkāršais cilvēks).

Emocionāli aculiecinieku stāsti (“māmiņa ar bērnu tik tikko paspēja atkāpties”).

Ja iespējams, tiek piesaistīta plašāka tēma — "sabiedrības netaisnība", "korumpēti autovadītāji", "rietumu automašīnu pārākums", u.tml.


Mērķis — uzkurināt emocijas, novirzīt uzmanību, radīt naratīvu.


---

Tātad: Latvijā — ziņa, Krievijā — stāsts ar morāli un vainīgo.
Gribi arī piemēru, kā to pasniegtu abu valstu sociālie tīkli?