Ekonomika un politika

Raksts oriģināls un tiešām piekrītu rakstītajam. Ik gadu cenu inflācija pieaug. Lai to kompensētu ir t divas iespējas: kāpinot ražību vai kāpināt produkta cenu. Šobrīd konkurence neatļauj celt cenu, tādēļ kāpina ražošanas kapacitāti. Jau šodien Latvijā ir uzceltas ražotnes, kas strādā tik ar 2% atdevi un atlikušo gadu stāv dīkstāvē.
Un par to saka arī šis raksts. 1972. gadā jau sāka runāt. Kur te muļķi!? Lauksaimniecībā agrāk varēja ar vienu slaucamu govi maukt šodien vajag simtos. Lauksaimniecības zemes Latvijā jau ir neatgriezeniski sačakarētas, fauna izzūd utt. Dabisko pļavu vairs nav. Upes stāv bez ūdens utt.
Vecā Eiropa to punktu jau ir sasniegusi, jo attīstība nav vairs tik milzīga. Tādēļ tieši āzijas,, āfrikas valstis ir tās kur šobrīd notiek attīstība.
Kas būs tālāk kad būs max. visiem!? Par to runā šodien..

Krustmātei savulaik pasaules gals iestājās kad tai vienīgai govij atveda nevis bulli, bet vetārsts ar šprici apsēkloja.

Krustmātei savulaik pasaules gals iestājās kad tai vienīgai govij atveda nevis bulli, bet vetārsts ar šprici apsēkloja.

usis, 12.augusts 2021, 13:05

Usi, tu rakstu izlasīji vai tikai virsrakstu!?

mjuniors [12.08.21]: Krustmātei savulaik pasaules gals iestājās kad tai vienīgai govij atveda nevis bulli, bet vetārsts ar šprici apsēkloja.

usis, 12.augusts 2021, 13:05
Usi, tu rakstu izlasīji vai tikai virsrakstu!?

Lielākās pasaules kompānijas veido attīstības tratēģijas desmitgadēm uz priekšu, laikam nerubī lietas.
:)

Lielākās pasaules kompānijas veido attīstības tratēģijas desmitgadēm uz priekšu, laikam nerubī lietas.
:)

usis, 12.augusts 2021, 13:12

Nesmīdini, tu pat nespēj nedēļu noprognozēt un sastādīt grafiku, ko dzersi, ēdīsi (primitīvākās lietas), bet nekautrējies runāt globāli un lielām kompānijām ko kurš domā desmitgadēm uz priekšu. :))
Bitkoinu esi nopircis vai tomēr tev ir mantotais gēns kā krustmātei.

Un droši vien apollo marketologiem un redaktoriem ir skaidrs ka ievietojot rakstu par pasaules galu klikšķu būs 10x vairāk nekā - izglītības kvalitātes nodrošināšanai tiek piešķirti 13mlj.
:)

Un droši vien apollo marketologiem un redaktoriem ir skaidrs ka ievietojot rakstu par pasaules galu klikšķu būs 10x vairāk nekā - izglītības kvalitātes nodrošināšanai tiek piešķirti 13mlj.
:)

usis, 12.augusts 2021, 13:22

Tu atkal par kaut ko citu runā.. Kaut kā šitā svaidīšanās atgādina antivakserus. Tu par vakcinēšanos nozīmi runā, bet antivakseri par to cik nopelna vakcīnu izgudrotāji.

Pag, bik biju aizrāvies interesantu mērcīti gatavojot, mēs par ko pļāpājām, apbruņotiem gejiem, pasaules galu, jeb?

Es, pieskatu sīkos..

Lauksaimniecības zemes Latvijā jau ir neatgriezeniski sačakarētas, fauna izzūd utt. Dabisko pļavu vairs nav. Upes stāv bez ūdens utt.


mjuniors, 12.augusts 2021, 12:40

Nu nevajag pārspīlēt, vai runāt par ko nesaproti.

Latvijā lauksaimniecības zeme nav sačakarēta un izmantoto pesticīdu, nitrātu, hlorīdu, slāpekļa utt. apjoms stipri atpaliek no Rietumeiropas un Polijas. Jā rapsis noplicina zemi, bet tā apjomi nav nemaz tik lieli un lielākā daļa zemnieku, lai diferencētu riskus audzē dažādas kultūras un arī laiž laukus papuvē, lai zeme atkopjas un pēc tam būtu lielāka raža. Analīzes no zemes tiek ņemtas regulāri, lai zinātu kas trūkst vai kā pa daudz.

Dabisko pļavu un krūmāju ir vairāk kā vajag, tikai problēma ir ka viņas ir notirgotas fondiem vai arī sēž uz mantoto īpašumu un neko nedara un tik aizaug vēl vairāk un beigās pārkvalificē uz mežu, ko atkal pēc tam pārkvalificēt atpakaļ uz lauksaimniecības zemi īsti nevar, ja tu citu teritoriju neapmežo, daļa aizlaisto zemju pieder vēl pašvaldībām un uz nomu ne vienmēr dod.

Liela problēma ir krievu laiku meliorācija, kas daudzviet nestrādā un lai ievilktu jaunu tās ir palielas investīcijas un ne visos zemes gabalos tas ir rentablas, tad arī ja neinvestē atdeve no lauka samazinās jo stāv ūdenī un veidojas slīkšņas kur pat 150nieku var noslīcināt.

Upes bez ūdens ir tur kur hesi sabūvēti, kas bija lielākā kļūda.

Lauksaimniecības zemes Latvijā jau ir neatgriezeniski sačakarētas, fauna izzūd utt. Dabisko pļavu vairs nav. Upes stāv bez ūdens utt.


mjuniors, 12.augusts 2021, 12:40


Nu nevajag pārspīlēt, vai runāt par ko nesaproti.

Latvijā lauksaimniecības zeme nav sačakarēta un izmantoto pesticīdu, nitrātu, hlorīdu, slāpekļa utt. apjoms stipri atpaliek no Rietumeiropas un Polijas. Jā rapsis noplicina zemi, bet tā apjomi nav nemaz tik lieli un lielākā daļa zemnieku, lai diferencētu riskus audzē dažādas kultūras un arī laiž laukus papuvē, lai zeme atkopjas un pēc tam būtu lielāka raža. Analīzes no zemes tiek ņemtas regulāri, lai zinātu kas trūkst vai kā pa daudz.

Dabisko pļavu un krūmāju ir vairāk kā vajag, tikai problēma ir ka viņas ir notirgotas fondiem vai arī sēž uz mantoto īpašumu un neko nedara un tik aizaug vēl vairāk un beigās pārkvalificē uz mežu, ko atkal pēc tam pārkvalificēt atpakaļ uz lauksaimniecības zemi īsti nevar, ja tu citu teritoriju neapmežo, daļa aizlaisto zemju pieder vēl pašvaldībām un uz nomu ne vienmēr dod.

Liela problēma ir krievu laiku meliorācija, kas daudzviet nestrādā un lai ievilktu jaunu tās ir palielas investīcijas un ne visos zemes gabalos tas ir rentablas, tad arī ja neinvestē atdeve no lauka samazinās jo stāv ūdenī un veidojas slīkšņas kur pat 150nieku var noslīcināt.

Upes bez ūdens ir tur kur hesi sabūvēti, kas bija lielākā kļūda.

jegersz, 12.augusts 2021, 13:43

Ticamība teiktajam beidzās pie "Dabisko pļavu un krūmāju ir vairāk kā vajag".

Pagājušā gadsimta vidū dabiskās pļavas bija sastopamas vēl 13% Latvijas teritorijas, bet šobrīd to platības ir sarukušas līdz 0,3–0,7%.

Lauksaimniecības zemes Latvijā jau ir neatgriezeniski sačakarētas, fauna izzūd utt. Dabisko pļavu vairs nav. Upes stāv bez ūdens utt.


mjuniors, 12.augusts 2021, 12:40


Nu nevajag pārspīlēt, vai runāt par ko nesaproti.

jegersz, 12.augusts 2021, 13:43

Tu pirms drukā tālāk, ka es neko nesaprotu. Iemet google, kas ir fauna. Un palasi intensīvās lauksaimniecības ietekmi uz to un kas ir bioloģiskā daudzveidība.
Dabiskās pļavas Latviju aizņem 0,7% Latvijas teritorijas.
Lielie lauksaimnieki ir 3%, kas saņem lauvas tiesu no subsīdijām. (Tenedence!?)
Tev vēl paturpināt!?,
Varbūt vakardienas "Nacionālā dialogu izturēt spējīgi Latvijas lauki pārtikai un nākamajām paaudzēm" atstāstīt?!
Kur cilvēce ir slima palikusi, visziņi un uz dialogu nespējigi. Vienkārši pretīgi.
Piedodiet, bet cieņu ar tu man esi zaudējis.

Ticamība teiktajam beidzās pie "Dabisko pļavu un krūmāju ir vairāk kā vajag".

Pagājušā gadsimta vidū dabiskās pļavas bija sastopamas vēl 13% Latvijas teritorijas, bet šobrīd to platības ir sarukušas līdz 0,3–0,7%.

pusdienlaiks, 12.augusts 2021, 14:02

Ja piesienas pie terminoloģijas tad tev taisnība, bet ja paskatās pļavas, kas desmit un vairāk gadu nav apkoptas un aizaug tad to ir daudz, atver lauku bloku karti un redzēsi cik daudz teritorijas netiek izmantotas un tur aug viss ko vari iedomāties!

jegersz tāda putra galvā :) mazajās upēs trūkst ūdens pirmkārt dēļ meliorācijas, jo meliorācijas un tajā skaitā upju pārrakšanas mērķis ir pēc iespējas ātrāk novadīt ūdeņus uz jūru un nosusisnāt mežus un purvus, kuri ir galvenie ūdens uzkrājēji ilgtermiņā. Uzprasi jebkuram vecākam copmanim, īpasi tadiem kuro dzīvo pie mazajām upēm, cik strauji samazinājas ūdens daudzums pēc padomju plānveida meliorācijas, upju taisnosanas. Līkumainas un dziļiem atvariem bagātas upes pārvērtās par sekliem novadgrāvjiem.

Meliorācijas rezultātā ūdens noteces ātrums palielinājies 4x...

Lielie lauksaimnieki ir 3%, kas saņem lauvas tiesu no subsīdijām. (Tenedence!?)
Tev vēl paturpināt!?,
Varbūt vakardienas "Nacionālā dialogu izturēt spējīgi Latvijas lauki pārtikai un nākamajām paaudzēm" atstāstīt?!
Kur cilvēce ir slima palikusi, visziņi un uz dialogu nespējigi. Vienkārši pretīgi.
Piedodiet, bet cieņu ar tu man esi zaudējis.

mjuniors, 12.augusts 2021, 14:10

Par subsīdijām vispār ir atsevišķa tēma kādas ir Vacijā un kādas pie mums, cik lielas izmaksas ir zemgalē uz tonnu un cik lielas izmaksas ir Vidzeme un Latgalē - tā kā to pandoras lādi vispār nevajag vērt vaļā.

Lielā problēma ir ka dažādas intereses saskarās un nav vienotas kopbildes, un daži pat neiedziļinās un bļauj ka lauksaimnieki ir indētāji un visu iznīcina - un tavi visziņi pat nevienu dienu uz lauka nav pavadījuši, tad nu lūk ja nebūs lauksaimnieki tev nebūs ne maizes, ne ko uz tās likt - ar datoru nepaēdīsi.
Man ir gan bioloģiskās platības , gan konvencionālās - zinu kas kā aug un kas un kā pārbauda ar ko jācīnās un par virsu vēl zvēri un putni.
Tu savā puķu dobē nezāles ravē, bet redz lauksaimniekam jāļauj visam augt lai raža samazinās - nu tad audzē sev puķudobē nezāles, nafig tev skaistas puķes bez nezālēm būs daudzveidība.

Pirms runā par cieņiu paskaties monētas abas puses.

Vislieliskā intervija! Patiešām!

https://www.apollo.lv/7313325/mes-esam-tadi-pasi-cilveki-ka-tu-saruna-ar-olimpisko-cempionu-edgaru-kruminu-par-olimpiadi-traumu-un-apstakliem-tokija

jegersz tāda putra galvā :) mazajās upēs trūkst ūdens pirmkārt dēļ meliorācijas, jo meliorācijas un tajā skaitā upju pārrakšanas mērķis ir pēc iespējas ātrāk novadīt ūdeņus uz jūru un nosusisnāt mežus un purvus, kuri ir galvenie ūdens uzkrājēji ilgtermiņā. Uzprasi jebkuram vecākam copmanim, īpasi tadiem kuro dzīvo pie mazajām upēm, cik strauji samazinājas ūdens daudzums pēc padomju plānveida meliorācijas, upju taisnosanas. Līkumainas un dziļiem atvariem bagātas upes pārvērtās par sekliem novadgrāvjiem.

Karlis_K, 12.augusts 2021, 14:16

Tur tev taisnība, uz sitiena nesadomājos - tuvumā nav meliorētu upju, bet lauki ar nestrādājošu meliorāciju gan pietiek.

Latvijā dabiskām pļavām nemaz daudz vietas nav. Tās var atrasties tikai regulāri applūstošās palienēs, vai īpaši neauglīgās vietās, kur nekas nekas lielāks par zālaugiem nevar izaugt (un vēl dažos retāk sastopamos apstākļos). Jūsu aprunātās dabiskās pļavas nemaz tik dabiskas nav - tās ir atkarīgas no cilvēka darbības - pļaušanas vai ganīšanas (vai arī no lielo savvaļas lopu ieviešanas, kas pēc būtības arī ir mākslīgs process). Tikko cilvēka darbība beidzas, tās aizaug, un pļava izbeidzas. Sukcesija, tā teikt.