Te nu ir salasījušies, piedodiet, tādi, kuri nav tuvu stāvējuši ražošanai, vairāk gan turības tukšmuldēšanai un kupi-prodai biznesam.
Jozis2, 24.jūlijs 2020, 22:23
Nu personīgi man maģistra diploms gan ir LU Ekonomikas un vadības fakultātes un ar ražošanas uzņēmumiem un procesiem (datortehnikas, programmatūras, pēdējā laikā nedaudz arī makšķerlietu) zināms sakars ir bijis.
Bet ne par to stāsts, bet par nez kapēc radīto mītu, ka ražošana tas ir vienīgais labi, a viss pārējais slikti. Pamatojiet lūdzu? Ne jau tikai ražošana rada pievienoto vērtību. Ražošana ražošanas pēc? Nu lokāli tas var strādāt bet ne jau globalizācijas apstākļos. Lai ražotu jābūt un konkurētu jābūt kaut kādam priekšrocībām, lai tavu produktu kāds pirktu. Ražotāji to reti spēj, tur kādam kupi-prodai jāpieslēdzs. Bet nu tāpat pašlaik ražot reāli izdevīgi tikai tur, kur savi (vai vismaz izdevīgi nopērkami un loģistiski piegādājami) izejmateriāli, enerģija, kvalificētāks un lētāks darba spēks. Jā, protams, arī infrastruktūra un tehnoloģijas spēlē lomu, bet bez augstāk minētā jēga nulle. Drizāk jau jāformulē ka imports-slikti, eksports (tai skaitā arī re-eksports un tranzīts) -labi, jo vienkāršoti formulējot ekportējam mēs savācam svešu naudu, a importējot atdodam savu. BET, sūdi jau tādi, ka nav vairs Ulmaņa laiki, kad latvju sviests bija visai Eiropai vajadzīgs. Konjunktūra un pieprasījums pamainījies... Mēs varam kaut ko ražot, bet tikai ļoti šauri, vai nu tīri iekšejam tirgum, kas nekāds, vai kaut kas no tā, kas mums - koks, dolomīts utt. Jā, kaut kas jau ir, bet ļoti švaki uz citu fona. Savulaik visi VEFI, RAFI, REZI utt. varēja strādāt tikai kamēr izejmateriālus no PSRS dzina. Un, kā jau visiem mazajiem, lielākie, stiprākie, bagātākie atstāj tikai to , ar ko paši ņemties negrib, vai nu pelņa par mazu vai gemorojs par lielu... Nu sēdētu pastalās un zemīti ar zirdziņu artu, buļbas visiem pietiktu, bet gribas ta visu, ko lielie saražojuši - autiņus, TV, datorus, elektroniku utt.
zaraza, 24.jūlijs 2020, 23:17
zarazam!
Kā ekonomistam jau nu vajadzēja zināt, kas ir tā pievienotā vērtība. Tā tiek pievienota, ja tā var sacīt, galvenokārt, tikai ražošanas procesā, kur no izejvielas ar zemu vērtību, iegūst produktu ar augstāku vērtību.
Visā pārējā, lūdzu to nejaukt ar pievienotās vērtības nodokli /PVN/, kuru piemēro visiem.
Lai kaut ko uzsāktu ražot, jebkurā gadījumā ir vajadzīga ideja, ražošanas iekārtas un telpas, tātad ievērojams kapitāls, kuru šādos tiesiskos apstākļos, kā pašlaik ir Latvijā, vajag būt ļoti lieliem pautiem, lai riskētu to ieguldīt.
Vēl jo vairāk tāpēc, kad jau ir sistēma, kura, tiklīdz tai kaut kas nepatīk, tūlīt aptur naudas plūsmu, vai to konfiscē.
Tagad jau pat pensionāriem ar Eur 180,00 mēnesī, ir gadījumi, kad kontā konfiscē visu naudu, kas nav vairs atgūstama, zinu tādus gadījumus, jo esmu gan ar naudu, gan padomu šādiem cilvēkiem līdzējis.
Pašam bija doma izveidot šeitpat ledus urbju ražotni, čaļi bija izdomājuši unikālu griešanas galvu, taču, kad saskāros ar būvvaldi, arī valsts zemes dienestu, sapratu - nav jēgas ar pieri skriet sienā. Gan jau čaļi savu domu pārdos kaut kur citur.
Un tādos apstākļos, kad krīzes laikā ir daudz kas cits svarīgāks par savas valsts cilvēku, daudzi izvēlas aizbraukt, ne par velti Rīgu jau sauc par sarūkošu pilsētu, nerunājot par Latvijas laukiem.
Jā, tie, kuri pirms pirmās krīzes izsitāmies cilvēkos, dzīvojam, esam mācīti un savu dzīvi arī, visticamāk, cilvēcīgi nodzīvosim. Tikai žēl, ka sētnieki un šoferu dēli Latvijas valsti notrallinās, valsti, par kuru daudzi tās dēli ir atdevuši savas dzīvības. Bet, kam tas tagad ir svarīgi?
Kas nezina un neciena savas valsts vēsturi - tam nav nākotnes...