Tere, Antoha!
Jā, tie tik bija laiki! Zāle zaļāka, pankoki biezāki un odi kā duru kliņķi!
Nekas šai dzīvē nav skaistāks un neaizmirstamāks par JAUNĪBU! Protams, atmiņā vienmēr paliek paši jaukākie un saldākie brīži.
Protams, atceros kā viens Kaukāza dēls pamanījās iedot man “lelli” . 1500 rupčiku vietā 76rbļ. rullītis!
Apsipa kā pēdējo lohu. 10 pārus Lee džīnas.
Ipriekšējā vakarā atceļā no Majoriem, piestāju pie “Pulksteņa” . Satieku veco farsofčiku Grišu. Pieslāj divi džigiti. Vārds pa vārdam un vienojamies rīt pie centr. Pasta. Jā, ģela notiek vārtrūmē. Šis iedod man piķi- rullis apkārt gumijas. Taisu vaļā skaitu, šis bauda preci. Bļin, trūkst kvarts(25). Šis- nevar būt. Ņem pārskaita. Atvaino, patiešām kļūdījos. Izņem no kabatas otru tādu pašu tīstokli, atver, pieliek kvartu, abus sarullē un dod man ar tekstu- re man vēl štuka, vajag preci. Sāku tīt, kam kas uz komisiju utt. un ņemu jau vīstoklim nost gumijas. Šis uzliek roku un pamāj ielas virzienā. Nāk ments. Es tīstokli ieslidinu kabatā. Džigits ar somu uz vienu pusi, es uz otru.
Sanāca kā tai smukajā dziesmiņā-
Jā naģelas verila, dumala rožu.
A pošla proverila s triperom hožu!
P.S.
1983.g. vasara!
30.jūnijs 2020, 20:56 |
links