1939. gada septembrī pēc Staļina-Hitlera pakta noslēgšanas un ietekmes zonu sadalīšanas 1939. gada 23. augustā PSRS valdība piedāvāja Baltijas valstīm un Somijai noslēgt militārās sadarbības līgumus. Somijas valdība, atšķirībā no trim Baltijas valstu valdībām, atsacījās pieņemt līgumā paredzētos pazemojošos nosacījumus. Pēc neizdevušos sarunu noslēguma PSRS valdība nolēma izvirzīt Somijai teritoriālas pretenzijas un nodibināt Somijas Demokrātisko Republiku (SDR) ar Oto Kūsinena marionešu valdību priekšgalā. Sākotnējais padomju plāns bija, līdzīgi kā Baltijas valstu gadījumā, okupēt visu Somijas teritoriju un pēc Somijas Demokrātiskās Republikas valdības lūguma iekļaut to PSRS sastāvā kopā ar Austrumkarēlijas teritorijām, izveidojot Somijas PSR, kas 1940. gada martā tika nosaukta par Karēļu-somu PSR.
Kara norise
PSRS un "Somijas Demokrātiskās Republikas" valdības paraksta Terijoki miera līgumu 1939. gada 2. decembrī.
1939. gada 26. novembrī NKVD vienības provokatīvi apšaudīja PSRS robežsargu posteni uz PSRS-Somijas robežas pie Mainilas ciema, kas kalpoja par formālo iemeslu PSRS agresijai. Bez kara pieteikuma PSRS armijas 1939. gada 30. novembra rītā uzbruka Somijas austrumu robežai, ko pavadīja aviācijas uzlidojumi galvaspilsētai Helsinkiem. Lidmašīnas kā bāzi uzbrukumiem Somijas teritorijai izmantoja Igaunijas teritorijā tikko izveidoto padomju karabāzi Paldiskos pie Tallinas, bet karakuģi Liepājas kara ostu, ko PSRS bruņotie spēki ieguva pēc 1939. gada rudens Igaunijas-PSRS un Latvijas-PSRS militārajiem līgumiem. Jau 1939. gada 1. decembrī padomju kara flotes kreiseris "Kirovs" no Liepājas veica uzbrukumu Somijas krasta apsardzes baterijai Rusāres (Russarö) salā pie Hanko, sagraujot piestātni, kazarmas un bāku, bet bija spiests atkāpties pēc somu lielgabala šāviņa tieša trāpījuma.
Somijai vienlaicīgi no Somijas jūras līča dienvidos līdz Petsamo ziemeļos uzbruka četras padomju armijas:
7. armija Jakovļeva vadībā (ap 200 000 karavīru und 1500 tanku) uzbruka somu nocietinājumiem Karēlijas šaurumā starp Somu līci un Lādogas ezeru.
8. armija Habarova vadībā (ap 130 000 karavīru und 400 tanku) uzbruka ziemeļos no Ladogas ezera ar uzdevumu apiet ezeram un ielenkt somu galvenos spēkus no aizmugures.
9. armija Duhanova vadībā un 14. armija Frolova vadībā (kopā ap 140 000 karavīru und 150 tanku) bija izvietotas uz ziemeļiem no galvenajiem spēkiem, bet to uzdevums bija ieņemt visu ziemeļu Somijas teritoriju.
Tikko Sarkanā armija iekaroja pirmo Somijas teritoriju, tā robežpilsētā Terijoki Kūsinena vadītā, Maskavas izveidotā "Tautas valdība" 2. decembrī noslēdza miera līgumu ar PSRS, kurā Somijas Demokrātiskā Republika atteicās no Austrumkarēlijas un Hanko pussalas par labu PSRS, pretī iegūstot arktiskos apgabalus. Tomēr cerētā tautas sacelšanās Somijā nesākās un marionešu valdībai nebija pilnīgi nekāda somu tautas atbalsta. Somiem palīgā devās arī 11 000 brīvprātīgo no citām valstīm. 7000 brīvprātīgo ieradās no Zviedrijas. Brīvprātīgie ieradās arī no Norvēģijas, Dānijas, Ungārijas, Igaunijas, Latvijas un ASV. Palīgā devās arī vairākas Spānijas pilsoņu karā zaudējušās internacionālās brigādes.Aktīvi iesaistījās krievu emigranti, kuru apmācībā palīdzēja arī 1928. gadā aizbēgušais Staļina personīgais sekretārs Boriss Bažanovs. Arī Rīgas radiofons, palīdzot Somijai, pārraidīja ziņas somu valodā par padomju lidmašīnu pārvietošanos. Skaita un bruņojuma ziņā vājākajai somu armijai izdevās apturēt padomju ofensīvu 1939. gada decembrī - 1940. gada janvārī. Sarkanā armija tika apturēta pie piektās no sešām aizsardzības līnijām un tai ciešot milzīgus zaudējumus, somi uzsāka miera sarunas. Lielbritānija un Francija 1940. gada martā jau bija gatavas nosūtīt Somijai palīgā savu karaspēku, taču Norvēģija un Zviedrija nepieļāva karaspēka transportu cauri savai teritorijai. Tā kā cita maršruta izvēle novestu pie liela laika zaudējuma, Somijas valdība nolēma rietumu lielvalstīm oficiālu palīdzību nelūgt.[2] Agresijas rezultātā stipri cieta PSRS starptautiskais prestižs un tā tika izslēgta no Tautu Savienības. Padomju valdība bija spiesta atteikties no pilnīgas Somijas anektēšanas un 13. martā Maskavā noslēdza miera līgumu, kurā Somija atteicās no plašām teritorijām Karēlijā, Hanko pussalā un pie Ziemeļu ledus okeāna, saglabājot valstisko neatkarību.
Shm_didzis, 24.aprīlis 2019, 10:54
Ogo parazits vesturi macijies ! ;)
Jeb tomer ne un banali parkopejis vikipediju !
( der atcereties ka vesturi raksta , tas kas pie šprices ! ) Tatad vienas savienibas rakstito mes jau macijamies , tagad karta OTRAS savienibas VESTURES redzejumam !
Labi tas tā ! ;)
Tikai ko TIE vestures traktejumi var šobrid mums palidzet LV ?
Ja zinasim precizi , pec kura pavelem ( Staļina vai Hitlera ) tika nogalinati vairak mierigo ! Tas palidzes Lv cinities ar korupciju ?
Ja zinasim kur tas suns ( komunisms ) aprakts ! Un kapec viņs taja laika pacela galvu !
Tas liks musu politiķiem aizmirst savas ( bijušo komunistu ) ambicijas ( raust savas kabatas ) un liks domat par tautas labklajibu ?
A ?
24.aprīlis 2019, 13:12 | links
