Tonis [10.08.18]: Man prieks,ka sākam filosofiski domāt...Par veterinārārstu? Tas man ir kas jauns. Kaut gan... iešpricēt iemidzināšanas šļirci es tev laikam varētu gan...
raihuci,tu atkal liekuļo,savos padsmit gados tu vairāk sapņoji kā kadu meiču pamīcīt ,bet neveiksmes gadījumā, kā kulaciņā nodračīt...)
Un kur tad tavs nobriedušais prātiņš bija kad veterenārārstu mācījies? Glupi zaudēti gadi ?
O ;) !
Interesanta gan te vienam otram domašana ! ;)
Tatad , maksimums lidz 25 skrienam , macamies , interesējamies ! Pēctam apjedzam ka visa dzive ir vienkarša tupa izdabašana savam rijigajam kuņģim ! UN visa dzives jega sastav no tā ko tai kuņģi bazis un ka nopelnit lai tai kuņģi butu ko iebazst !
Tad jau 50 + pašķirstot netu un uzzinot ka efkaliptu eļļa atbaida odus un erces ( hm labs , bus cope japarbauda ) , es esmu . . . ?
Un ja pensiķis 70 gadu vecuma atklaj netu un macas ar auto braukt - ARI . . . ?
;)
Tikai nezin kāpēc mūsu pareizajiem TĀ runašana galigi neiet kopā ar darbiem !
Raihs kuļas pa visu pasauli jaunu piedzivojumu meklejumos un Suļla lien vistrakakajos džuņgļos labas bildes pec !
Arī sava veida dzives jegas meklejumi - ne ?
Humors ! Vai ne !
Ne nu protams ;) , var jau savu dzives jegu saskatit ( un izbaudit ) ari citus apdiršot !
Tikai ko TAS liecina par pašiem ! ;)
plesigais, 10.augusts 2018, 16:07
Nezinu kā Raihs un Sulla, vai tā ir viņu dzīves jēga klaiņot, kā saki, taču katram ir savs hobijs, kuram laiks tiek atlicināts vienmēr.
Kaut vai copei, vienam ezeros, citam jūrā, citam upēs. Vai vienam Latvijā, citam Zviedrijā un vēl kādam Norvēģijā vai citur.
Katrā ziņā savu dzīves jēgu saprotu ar to, ka esmu nodrošinājis savu ģimeni, ka man ir skoloti bērni un nu jau arī sāk rasties mazbērni, kuriem arī nav jāskrien kapeikai pakaļ un jādomā, ko ģērbsi, vai ēdīsi.
Patīkami bija kādreiz izrādīties, paplātīties, kā tagad, mačos, taču šobrīd šī izrādīšanās nav to izdevumu vērta, kas ir jāiegulda procesā, un, manā gadījumā, citu interešu lokā nav izmantojama.
Tā ka atliek vien braukt medībās, copē - gan Latvijā, gan ārpus tās.
Un rakstīt savu piedzīvojumu dienasgrāmatu, tas tā hobija pēc, lai pēc gadiem varētu restaurēt atmiņas, ja būs kas klausās. Un vispār, darīt to, kas iepatīkas un ienāk prātā.
Pliekani, bet patīkami!
krumujancis, 10.augusts 2018, 16:39
Janci tur jau TĀ sāls !
Dzives jega - ir but vajadzigam ! Ģimenei , draugiem ! Kamiņiem , valstij !
plesigais, 10.augusts 2018, 17:01
O ;) !
Interesanta gan te vienam otram domašana ! ;)
Tatad , maksimums lidz 25 skrienam , macamies , interesējamies ! Pēctam apjedzam ka visa dzive ir vienkarša tupa izdabašana savam rijigajam kuņģim ! UN visa dzives jega sastav no tā ko tai kuņģi bazis un ka nopelnit lai tai kuņģi butu ko iebazst !
Tad jau 50 + pašķirstot netu un uzzinot ka efkaliptu eļļa atbaida odus un erces ( hm labs , bus cope japarbauda ) , es esmu . . . ?
Un ja pensiķis 70 gadu vecuma atklaj netu un macas ar auto braukt - ARI . . . ?
;)
Tikai nezin kāpēc mūsu pareizajiem TĀ runašana galigi neiet kopā ar darbiem !
Raihs kuļas pa visu pasauli jaunu piedzivojumu meklejumos un Suļla lien vistrakakajos džuņgļos labas bildes pec !
Arī sava veida dzives jegas meklejumi - ne ?
Humors ! Vai ne !
Ne nu protams ;) , var jau savu dzives jegu saskatit ( un izbaudit ) ari citus apdiršot !
Tikai ko TAS liecina par pašiem ! ;)
plesigais, 10.augusts 2018, 16:07
Nezinu kā Raihs un Sulla, vai tā ir viņu dzīves jēga klaiņot, kā saki, taču katram ir savs hobijs, kuram laiks tiek atlicināts vienmēr.
Kaut vai copei, vienam ezeros, citam jūrā, citam upēs. Vai vienam Latvijā, citam Zviedrijā un vēl kādam Norvēģijā vai citur.
Katrā ziņā savu dzīves jēgu saprotu ar to, ka esmu nodrošinājis savu ģimeni, ka man ir skoloti bērni un nu jau arī sāk rasties mazbērni, kuriem arī nav jāskrien kapeikai pakaļ un jādomā, ko ģērbsi, vai ēdīsi.
Patīkami bija kādreiz izrādīties, paplātīties, kā tagad, mačos, taču šobrīd šī izrādīšanās nav to izdevumu vērta, kas ir jāiegulda procesā, un, manā gadījumā, citu interešu lokā nav izmantojama.
Tā ka atliek vien braukt medībās, copē - gan Latvijā, gan ārpus tās.
Un rakstīt savu piedzīvojumu dienasgrāmatu, tas tā hobija pēc, lai pēc gadiem varētu restaurēt atmiņas, ja būs kas klausās. Un vispār, darīt to, kas iepatīkas un ienāk prātā.
Pliekani, bet patīkami!
krumujancis, 10.augusts 2018, 16:39
plēsīgais nejauc dzīves jegas meklēšanu ar hobijiem,ar izglītošanos.Izskatas ka tu pat elementāras lietas nesaproti par ko mēs te runājam
uldens2, 10.augusts 2018, 16:36
O ;) !
Interesanta gan te vienam otram domašana ! ;)
Tatad , maksimums lidz 25 skrienam , macamies , interesējamies ! Pēctam apjedzam ka visa dzive ir vienkarša tupa izdabašana savam rijigajam kuņģim ! UN visa dzives jega sastav no tā ko tai kuņģi bazis un ka nopelnit lai tai kuņģi butu ko iebazst !
Tad jau 50 + pašķirstot netu un uzzinot ka efkaliptu eļļa atbaida odus un erces ( hm labs , bus cope japarbauda ) , es esmu . . . ?
Un ja pensiķis 70 gadu vecuma atklaj netu un macas ar auto braukt - ARI . . . ?
;)
Tikai nezin kāpēc mūsu pareizajiem TĀ runašana galigi neiet kopā ar darbiem !
Raihs kuļas pa visu pasauli jaunu piedzivojumu meklejumos un Suļla lien vistrakakajos džuņgļos labas bildes pec !
Arī sava veida dzives jegas meklejumi - ne ?
Humors ! Vai ne !
Ne nu protams ;) , var jau savu dzives jegu saskatit ( un izbaudit ) ari citus apdiršot !
Tikai ko TAS liecina par pašiem ! ;)
plesigais, 10.augusts 2018, 16:07
PS arī necope var likt uz lietām savādāk paskatīties. :)un tas ir kaifs tā pasēdēt,paskatīties kā daba mostas un padomāt pa savu dzīvi
Šogad dzīvojām kempingā pie Daugavas, nekas nopietns neķērās, tad vienu rītu aizgāju pie upes, un, tā vietā, lai "asins pa degunu, bet jānoķer" vienkārši sēdēju, baudīju mieru un skatījos kā diena mostās, zivis šļakstinās, ērglis lido... beigās biju lieliski atpūties, un nebija zivis jātīra :)))))
daddy_j, 10.augusts 2018, 13:32
