Ekonomika un politika

Demokrātikas sabiedrības ietvaros būtu būtiski iepazīties un diskutēt par šo tēmu. Tā kā iepriekšējā politisko diskusiju tēma ir veiksmīgi nonākusi pie paredzamā finiša,gribētos to atsākt jaunā kvalitātē, bez personīgiem cieņu aizvainojošiem komentāriem un bez kādas rasu naida kurināšanas. Tā ar bišku ar vēsāku un skaidrāku prātu...
skutān, uzraksti kā vārds mātei?

usis, 29.aprīlis 2018, 23:59

Skaidrīte.

skutans, 30.aprīlis 2018, 00:01


Tev kāds pazīstams(a) ar tai bodē strādājis padlaikos ?
30.aprīlis 2018, 00:13 | links
 
uldens2 [30.04.18]: Te jau nenievā senču veikumu,bet sūdigo sistēmu,ka to nevar atšķirt es nesaprotu??
Tonis vienkārši grib, lai viņu ciena par to, ka viņš ir vecs un dzīvojis bik ilgāk, nekā Tu. Bet tā tās lietiņas nenotiek- cieņa jānopelna, bet jauns muļķis pēc gadiem paliek par vecu muļķi, tā arī visa starpība...
30.aprīlis 2018, 00:11 | links
 
Bij, bi ļoti veselīga pārtika. Pienu slauca, lēja mucās. Dzesēšana ar ar ūdeni no dziļurbuma. Ja sūknis nebija noplīsis. Sliktākā gadījumā piespēra veļas pulveri, ilgāk varēja saglabāt.
Minerālmēslu kaudzes zem klajas debess, ar lietus ūdeņiem lēnām plūda uz tuvējām upītēm un sūcās gruntsūdeņos. Minerālmēslus precīzi dozēja no kukuruzņikiem. Vienu kravu uz šito lauku, divas uz to. Kur trāpīja? Atkarībā no vēja virziena un stipruma.
Virca no kūtīm krājās lielās kaudzēs. Lietus protams daļu aizskaloja uz upēm un ezeriem, bet valstsn bagāta, vai tāpēc tai sūdu trūka.
Maizīti pirka un lopiņiem baroja, sanāca lētāk kā pašiem ko audzēt.
Atceros Aizkraukles VEFs vēl gadus piecus sešus centās ko ražot un tirgot uz Krieviju. Citur to mantu pat par velti neņēma. Tikai arī krievijā cilvēkiem gribējās ko modernāku. Tā lēnā garā, pa starpām iepērkot un mazgājot vārda vis tiešākajā nozīmē citur pasaulē lietotus aparātus (restaurējot), arī šis biznes beidzās.
Arī Rīgas VEFs laiciņu agonēja. Līdz brīdim, kamēr VEFā ražotās istabas izmēra releju centrāles citi ražotāji aizstāja ar lielāka elektro sadales skapja izmēra centrālēm.
Nostaļģijas mocītie, jūs tiešām būtu ar mieru braukāt Rafiņos, pazikos un tamlīdzīgos transportlīdzekļos? Jums taču ir iespēja piepildīt savus nostaļģiskos sapņu nopērkot kādu žiguli. Mūsdienās ražotu. Tie tak jauni maksā kā septiņus gadus veci AUDI? Nez kāpēc mašīnas pērkat lietotas ne jaunas pa to pašu cenu.
Un tā varētu turpināt ilgi un dikti. Tikai kāda jēga, ja cilvēks atceras tikai to ko grib atcerēties. Redz tikai to ko grib redzēt.

AndrisABC, 30.aprīlis 2018, 00:00

Nu gan nogrāvi čupu demagoģijas.
Tiešām, braucu arī ar pirmo Žiguli, kapeiciņu.
Nemaz jau tiem laikiem nebija slikta mašīna, servisu bija maz, bet, ja pamācījās varēja skrūvēt pats, jo tā bija tik ''sarežģīta'' kā āmurs. Līdz tam braucu ar tēva K-125, tad jau paša pirktu IŽ-56, kurš nu jau ir relikvija darba kārtībā. Tā ka nevajag tik šerpi.
30.aprīlis 2018, 00:09 | links
 
Bij, bi ļoti veselīga pārtika. Pienu slauca, lēja mucās. Dzesēšana ar ar ūdeni no dziļurbuma. Ja sūknis nebija noplīsis. Sliktākā gadījumā piespēra veļas pulveri, ilgāk varēja saglabāt.
Minerālmēslu kaudzes zem klajas debess, ar lietus ūdeņiem lēnām plūda uz tuvējām upītēm un sūcās gruntsūdeņos. Minerālmēslus precīzi dozēja no kukuruzņikiem. Vienu kravu uz šito lauku, divas uz to. Kur trāpīja? Atkarībā no vēja virziena un stipruma.
Virca no kūtīm krājās lielās kaudzēs. Lietus protams daļu aizskaloja uz upēm un ezeriem, bet valstsn bagāta, vai tāpēc tai sūdu trūka.
Maizīti pirka un lopiņiem baroja, sanāca lētāk kā pašiem ko audzēt.
Atceros Aizkraukles VEFs vēl gadus piecus sešus centās ko ražot un tirgot uz Krieviju. Citur to mantu pat par velti neņēma. Tikai arī krievijā cilvēkiem gribējās ko modernāku. Tā lēnā garā, pa starpām iepērkot un mazgājot vārda vis tiešākajā nozīmē citur pasaulē lietotus aparātus (restaurējot), arī šis biznes beidzās.
Arī Rīgas VEFs laiciņu agonēja. Līdz brīdim, kamēr VEFā ražotās istabas izmēra releju centrāles citi ražotāji aizstāja ar lielāka elektro sadales skapja izmēra centrālēm.
Nostaļģijas mocītie, jūs tiešām būtu ar mieru braukāt Rafiņos, pazikos un tamlīdzīgos transportlīdzekļos? Jums taču ir iespēja piepildīt savus nostaļģiskos sapņu nopērkot kādu žiguli. Mūsdienās ražotu. Tie tak jauni maksā kā septiņus gadus veci AUDI? Nez kāpēc mašīnas pērkat lietotas ne jaunas pa to pašu cenu.
Un tā varētu turpināt ilgi un dikti. Tikai kāda jēga, ja cilvēks atceras tikai to ko grib atcerēties. Redz tikai to ko grib redzēt.

AndrisABC, 30.aprīlis 2018, 00:00

Nu gan nogrāvi čupu demagoģijas.
Tiešām, braucu arī ar pirmo Žiguli, kapeiciņu.
Nemaz jau tiem laikiem nebija slikta mašīna, servisu bija maz, bet, ja pamācījās varēja skrūvēt pats, jo tā bija tik ''sarežģīta'' kā āmurs. Līdz tam braucu ar tēva K-125, tad jau paša pirktu IŽ-56, kurš nu jau ir relikvija darba kārtībā. Tā ka nevajag tik šerpi.
30.aprīlis 2018, 00:09 | links
 
Katram laikam savs ritums,visur ir savi plusi un mīnusi,bet tādēļ nevajag nievāt savu tēvu veikumu un tos laikus kures nemaz neesi pieredzējis...
Tie kas to dara ir nožēlojami gnīdas...

Tonis, 29.aprīlis 2018, 23:45
Te jau nenievā senču veikumu,bet sūdigo sistēmu,ka to nevar atšķirt es nesaprotu??
30.aprīlis 2018, 00:06 | links
 
 
Žēl, nav laika mašīnas, sabāztu jūs visus iekšā un aizsūtītu atpakaļ partiju paslavēt, kilometru garā rindā pēc desas pastāvēt un sviesta & cukura talonus ar pazemībā trīcošām rokām no sētnieces saņemt.
30.aprīlis 2018, 00:04 | links
 
Toreiz un tagad.
30.aprīlis 2018, 00:01 | links
 
skutān, uzraksti kā vārds mātei?

usis, 29.aprīlis 2018, 23:59


Skaidrīte.
30.aprīlis 2018, 00:01 | links
 
Bij, bi ļoti veselīga pārtika. Pienu slauca, lēja mucās. Dzesēšana ar ar ūdeni no dziļurbuma. Ja sūknis nebija noplīsis. Sliktākā gadījumā piespēra veļas pulveri, ilgāk varēja saglabāt.
Minerālmēslu kaudzes zem klajas debess, ar lietus ūdeņiem lēnām plūda uz tuvējām upītēm un sūcās gruntsūdeņos. Minerālmēslus precīzi dozēja no kukuruzņikiem. Vienu kravu uz šito lauku, divas uz to. Kur trāpīja? Atkarībā no vēja virziena un stipruma.
Virca no kūtīm krājās lielās kaudzēs. Lietus protams daļu aizskaloja uz upēm un ezeriem, bet valstsn bagāta, vai tāpēc tai sūdu trūka.
Maizīti pirka un lopiņiem baroja, sanāca lētāk kā pašiem ko audzēt.
Atceros Aizkraukles VEFs vēl gadus piecus sešus centās ko ražot un tirgot uz Krieviju. Citur to mantu pat par velti neņēma. Tikai arī krievijā cilvēkiem gribējās ko modernāku. Tā lēnā garā, pa starpām iepērkot un mazgājot vārda vis tiešākajā nozīmē citur pasaulē lietotus aparātus (restaurējot), arī šis biznes beidzās.
Arī Rīgas VEFs laiciņu agonēja. Līdz brīdim, kamēr VEFā ražotās istabas izmēra releju centrāles citi ražotāji aizstāja ar lielāka elektro sadales skapja izmēra centrālēm.
Nostaļģijas mocītie, jūs tiešām būtu ar mieru braukāt Rafiņos, pazikos un tamlīdzīgos transportlīdzekļos? Jums taču ir iespēja piepildīt savus nostaļģiskos sapņu nopērkot kādu žiguli. Mūsdienās ražotu. Tie tak jauni maksā kā septiņus gadus veci AUDI? Nez kāpēc mašīnas pērkat lietotas ne jaunas pa to pašu cenu.
Un tā varētu turpināt ilgi un dikti. Tikai kāda jēga, ja cilvēks atceras tikai to ko grib atcerēties. Redz tikai to ko grib redzēt.
30.aprīlis 2018, 00:00 | links
 
skutān, uzraksti kā vārds mātei?
29.aprīlis 2018, 23:59 | links
 
Ko nu dirs,varēja i anegdotes par Brežņevu stastīt ,i šnabi darbā iedzert,tik traki jau nebija.Staļina laikus nepiedzīvoju...
29.aprīlis 2018, 23:56 | links
 
Te nav runa par laimes slieksni, bet par dzīves ritmu - bez bažām par darbu, nākotni. skolu bērniem, dzīvošanu, un visu pārējo. Tagad - nekad nezini kādus pārsteigumus tev katra nākošā diena sagādās. Tā tā galvenā atšķirība.

krumujancis, 29.aprīlis 2018, 23:37

Vienvārd sakot, iedod man.
Skaisti, vai ne?

aldis70, 29.aprīlis 2018, 23:45
Ja esi darītājs, tad dari!
Lai palīga nelūdz tavs skats.
Palīgs, ja varēs , tad darbu tev jauks,
Ja nevarēs - sevi par darboni sauks.

Šo mūžam atceries!

krumujancis, 29.aprīlis 2018, 23:50


Šitas man ir par sarežģītu.
29.aprīlis 2018, 23:55 | links
 
Kjanci
Rindās nestāvēju, nebij tam laika. Toties šad tad ar čomiem Kokneses estrādē Pūt vējiņus, un ne tikai, padziedājām. :)

urmaas, 29.aprīlis 2018, 23:29
Par dažu labu dziesmu, tajos laikos, līdz stūra mājai brauciens būtu par brīvu!

urmaas, 29.aprīlis 2018, 23:30

Čeka tajā laikā strādāja labi, es ar klasesbiedru, 3. klases skolnieki, ejot gar viesnīcu Latvija, ieraudzijām zemē tukšu Marlboro paciņu, paņēmām, lai pārzīmētu mājās logotipu. Pēc kāda laika mūsu pārliecinātā komuniste audzinātāja kaut ko audzināšanas stundā stāstīja par ļaunajiem imperiālistiem un ari par to ka kāds lasot viņu atkritumus. Toreiz šīkam būdamam nepieleca, bet vēlāk sapratu, ka čekisti bija mūs nofočējuši un izksraidījuši visas apkārtnes skolas, lai sazīmētu mūs.
Čerņenko bēru laikā mēs pilnā skaļumā mājās klausījāmies Alpha Ville jauno disku ar Big in Japan un Forever young, tad gan par laimi neviens neatnāca, tikai čoma māsa mūs izlamāja.

shmidzis, 29.aprīlis 2018, 23:42


Vervētās padauzas gan bij daudz tais laikos, māte strādāja padlaikos grāmatnīcā blakus matīsa tirgum (tagadējā Jāņa Rozes), šīm bij labs saliedēts nacionāls kolektīvs, bet kadri tāpat pa brīdim mainijās, tad nu šīs ķiķināja,- atkal izlūks iesūtīts...
29.aprīlis 2018, 23:54 | links
 
krumujancis [16m]: Te nav runa par laimes slieksni, bet par dzīves ritmu - bez bažām par darbu, nākotni. skolu bērniem, dzīvošanu, un visu pārējo. Tagad - nekad nezini kādus pārsteigumus tev katra nākošā diena sagādās. Tā tā galvenā atšķirība.Tas, ka bija jābaidās, lai ka tik kaut ko ne tā pateiktu, kai kaut ko ne tā izdarītu, kur nu vēl par to, ka tik kāds neuzzinātu, ka esi lieku rubli haltūrā nopelnījis... Tas viss nekas, ka tik bulciņa par 3 japeikām būtu dabonama. Un to saka cilvēks, kam ļaudis lūdzoties, lai tik kārklujancis viņu naudu paņemot...

raihs, 29.aprīlis 2018, 23:52

Vai raihs jau nesāk zākāties? Viens malciņš par daudz jau trāpījies?
29.aprīlis 2018, 23:54 | links
 
Katram laikam savs ritums,visur ir savi plusi un mīnusi,bet tādēļ nevajag nievāt savu tēvu veikumu un tos laikus kures nemaz neesi pieredzējis...
Tie kas to dara ir nožēlojami gnīdas...

Tonis, 29.aprīlis 2018, 23:45

Tieši to es teicu par grūtniecību uzsūkšanās akadēmiķi akmens viesi.
29.aprīlis 2018, 23:52 | links
 
krumujancis [29.04.18]: Te nav runa par laimes slieksni, bet par dzīves ritmu - bez bažām par darbu, nākotni. skolu bērniem, dzīvošanu, un visu pārējo. Tagad - nekad nezini kādus pārsteigumus tev katra nākošā diena sagādās. Tā tā galvenā atšķirība.
Tas, ka bija jābaidās, lai ka tik kaut ko ne tā pateiktu, kai kaut ko ne tā izdarītu, kur nu vēl par to, ka tik kāds neuzzinātu, ka esi lieku rubli haltūrā nopelnījis... Tas viss nekas, ka tik bulciņa par 3 japeikām būtu dabonama. Un to saka cilvēks, kam ļaudis lūdzoties, lai tik kārklujancis viņu naudu paņemot...
29.aprīlis 2018, 23:52 | links
 
Te nav runa par laimes slieksni, bet par dzīves ritmu - bez bažām par darbu, nākotni. skolu bērniem, dzīvošanu, un visu pārējo. Tagad - nekad nezini kādus pārsteigumus tev katra nākošā diena sagādās. Tā tā galvenā atšķirība.

krumujancis, 29.aprīlis 2018, 23:37

Vienvārd sakot, iedod man.
Skaisti, vai ne?

aldis70, 29.aprīlis 2018, 23:45

Ja esi darītājs, tad dari!
Lai palīga nelūdz tavs skats.
Palīgs, ja varēs , tad darbu tev jauks,
Ja nevarēs - sevi par darboni sauks.

Šo mūžam atceries!
29.aprīlis 2018, 23:50 | links
 
Visu jau nevar atcerēties. Bet gadijumu par Brežņeva bērēm aizmirst nevar. Pirms armijas Diezgan skaļi svinējām čomam 18 gadus. Atbrauca berta un aizvizināja mūs uz slīpo. Jo tajā dienā brežņevu iemeta kapā! Visisādas jautrības bij liegtas. Jo skaitijās sēru diena!
29.aprīlis 2018, 23:50 | links
 
Katram laikam savs ritums,visur ir savi plusi un mīnusi,bet tādēļ nevajag nievāt savu tēvu veikumu un tos laikus kures nemaz neesi pieredzējis...
Tie kas to dara ir nožēlojami gnīdas...
29.aprīlis 2018, 23:45 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager