Ekonomika un politika

var jau muldēt ka jūsu,mūsu jaunībā nesēdējām pie datora:)Jo tādu jau nebij,ja būtu,tieši tāpat sēdētu un kapētu spēlītes

Bērnus ļoti viegli “uzsēdināt uz āķa”, aizvedot uz upi pamakškerēt mailes. Bija tā, ka sieva un puika rāva viens otram makšķerīti no rokām. Nākošajā dienā katram sava. Jaunais censonis uzstāja, ka loms arī jāpagatavo. Prīmā! Saceptas un iemarinētas. Saķert var daudz. Piebarojot cope nonstopā.
Reiz tāds neglīts gadījums Salacā Aizbraucām kopā ar vienu vecmeistaru, tiešām, baigais specs. Ieņemam pozīciju ar ~20m distanci. Mums vimba pēc vimbas, specam pa retai. Puika- kāpēc tam onkulim neķerās? Ar to pietika. Spec- šodien cope nav, braucam mājā!(tiko atbraukuši) Hozjain barin! Vācam pekeles un mājup.
Pie vilkšanas netiku. Puika pamanījās pirmais.
Paugās, vidusskolas gados uz lašu copi. Pirmajā reizē atskrien pie manis- tēti, tēti, man kaut kas paķēra, nelaida vaļā un kratījās. Saku- ej atpakaļ un mēģini vēlreiz. Pēc brīža stiepj pieklājīga izmēra “spožo”.
Tagad, cope ne visai. Jā, iebraucam ezerā, pamētā, noķer, starp citu, kā saka- ir rokā, viņam labi ķerās. Bet bez azarta.

Neņerkst un iet darīt! Skauti, Gaidas, Mazpulki, Latvijas Dabas muzeja četri pulciņi, Radošā dabas skola, Rīgas Jauno tehniķu centra Dabaszinību skola, ikgadējais Konkurss Klimata vēstnieks, Konkurss Jaunie vides reportieri, daudzās lielajās pilsētās Jauniešu centros / Jaunrades namos ir dabas pulciņi. Utt., utjp... :)

abrakadabra, 1.jūlijs 2021, 16:17

...jā, jā un aizej paskaties pie ūdeņiem. Ko tur sastapsi ar makškeri rokā? Tikai onkas! Tad kad saule spīguļo, kā tagad, tad vēl kāds bikšu deldētājs atrauj pakaļu no datora, bet lai patiesi atzrautos, tā ka vakarā vecākiem jāiet meklēt, tādu praktiski pie ūdeņiem neesmu sastapis. . Kā tai dziesmā "profesionāli, individuāli.." barā, kad vairāk interesē bars , ne daba vai zivs, kas

Neņerkst un iet darīt! Skauti, Gaidas, Mazpulki, Latvijas Dabas muzeja četri pulciņi, Radošā dabas skola, Rīgas Jauno tehniķu centra Dabaszinību skola, ikgadējais Konkurss Klimata vēstnieks, Konkurss Jaunie vides reportieri, daudzās lielajās pilsētās Jauniešu centros / Jaunrades namos ir dabas pulciņi. Utt., utjp... :)

BrunoL [01.07.21]: Nopietni makšķerēt sāku 21 gada jaunumā. Bērnību un padsmitnieka gadus neskaitu, lai gan ļoti labu skolu guvu no abiem opjiem un tēva. Tēvs bija ļoti labs spiningotājs un bļitkotājs.
Praktiski, līdz astoņdesmito beigām, pat deviņdesmitajos, lai gūtu izcilus lomus, bija jābūt labam amatniekam. Teikšu, lai izgatavotu labu, medīgu mānekli, vajadzīgas zināšanas par konkrētas zivs uzvedību, barošanās īpatnībām, liela pacietība, nedaudz juveliera prasmes un sapratnes. Tagad, katrs puika tīmeklī atrod informāciju, bodē paņem rīkus un mānekļus, kādus sirds kāro. Pat Svens ķer raupos!(patīk pazobot, skaišās un taisnojās):):)

svens ķer, bet bildes vairs praktiski neliek:) svens tik iesmaida par komentāriem,bet neskaišās:)

basks [01.07.21]: Man arī mēle niez padalīties šajā tēmā. Nevaru saprast tagadējos puikas, kas labāk makškerē ķinķēziņus datorā, nekā ar opi iet uz reālu copi. Es par saviem mazdēliem. Ko lai dara, tādi laiki! Man tajā laikā nebija datora, bet no 5 gadu vecuma bija upīte un 5 ezeri riņķi ap māju, kā jau Latgalē. Laika gaitā copes evolūcija - no vēdzelītēm un akmeņgraužiem ko durstīju ar mammai nočieptu ēdamdakšinu un mailītēm uz saliektas kniepadatas līdz paštaisītiem foreļrotiņiemun un pilnam arsenālam jebkuras zivs copēšani Latvijas ūdeņos. Pa starpam šajā vairāk kā pusgadsimta copes karjerā, bija arī pārtraukumi, kad vairāk intresēja nocopēt kādu siltāku radījumu bez zvīņām un astes. Atgriežoties pie sākotnējā, - protams, skumji, ka mūsu bērniem un mazbērniem negribas iet dabā! Bet es vēl neesmu atmetis cerības vismaz kādam no 7 mazbērniem iepotēt labo "dabas bacili" ar ko par veselīgi "slimot" visu mūžu.

tu tiešām domā ka datorcopmaņi nemakškerē "klasikā"? tad rūgti maldies:) es ar meitu gan uzvelcēju gan uzdžigoju. tas viss darīts kopš 12 gadu vecuma un iemaņas nepazūd:)

Man arī mēle niez padalīties šajā tēmā. Nevaru saprast tagadējos puikas, kas labāk makškerē ķinķēziņus datorā, nekā ar opi iet uz reālu copi. Es par saviem mazdēliem. Ko lai dara, tādi laiki! Man tajā laikā nebija datora, bet no 5 gadu vecuma bija upīte un 5 ezeri riņķi ap māju, kā jau Latgalē. Laika gaitā copes evolūcija - no vēdzelītēm un akmeņgraužiem ko durstīju ar mammai nočieptu ēdamdakšinu un mailītēm uz saliektas kniepadatas līdz paštaisītiem foreļrotiņiemun un pilnam arsenālam jebkuras zivs copēšani Latvijas ūdeņos. Pa starpam šajā vairāk kā pusgadsimta copes karjerā, bija arī pārtraukumi, kad vairāk intresēja nocopēt kādu siltāku radījumu bez zvīņām un astes. Atgriežoties pie sākotnējā, - protams, skumji, ka mūsu bērniem un mazbērniem negribas iet dabā! Bet es vēl neesmu atmetis cerības vismaz kādam no 7 mazbērniem iepotēt labo "dabas bacili" ar ko par veselīgi "slimot" visu mūžu.

Nopietni makšķerēt sāku 21 gada jaunumā. Bērnību un padsmitnieka gadus neskaitu, lai gan ļoti labu skolu guvu no abiem opjiem un tēva. Tēvs bija ļoti labs spiningotājs un bļitkotājs.
Praktiski, līdz astoņdesmito beigām, pat deviņdesmitajos, lai gūtu izcilus lomus, bija jābūt labam amatniekam. Teikšu, lai izgatavotu labu, medīgu mānekli, vajadzīgas zināšanas par konkrētas zivs uzvedību, barošanās īpatnībām, liela pacietība, nedaudz juveliera prasmes un sapratnes. Tagad, katrs puika tīmeklī atrod informāciju, bodē paņem rīkus un mānekļus, kādus sirds kāro. Pat Svens ķer raupos!(patīk pazobot, skaišās un taisnojās):):)

Laiki mainījās un laiki mainās, tas ka tagad alus maksā lētāk kā litrs degvielas, dēļ tā mēs tak visi nepārstāsim braukāt un sāksim dzert alu?
Es gan 90jos kā arī 2000šo sakumā ar daudz spēlēju datorspēles - sākot ar zilitronu beidzot ar 32bitu uz PC, nu man vismaz tas beidzās un vairs nespēlēju datorspēles vairāk kā 15+ gadus, lai arī darbs ir saistīts ar IT sfēru un pavadu ļoti daudz laika pie PC, gan lietderīgi, gan nē :D

Var jau pārspīlēt un visu likt zem vienas kārts, bet tā nav realitāte - jaunieši gan spēlē datorspēles, skatās tik tok, gan sporto, gan izklaidējās, gan ceļo, gan makšķerē - būs gan pozitīvi, gan negatīvi izņēmumi.

Lielākais mīnus šim esošajam laikmetam ir ka pārstāj lasīt grāmatas, jo redz youtube vai google var atrast ātrāk, bet grāmatu lasīšana ir vajadzīga ne tikai, lai iegūtu informāciju!!!

Ja jau par bērnu un jauniešu copēšanu tēma.

Pats makšķerēju no mazas mazotnes, arī jaunības gados ne tikai staigāju par tusiņiem, bet braucām makšķerēt, ka piemērs 15 gados ar vilcienu līdz priedainei un ar kājām līdz varkaļu kanālam ar visu nakšņošanu pie ugunskura.
Sievu arī izvelējos, kurai nav problēma teltī palikt un mani visi trīs bērni, braukšanu ar telti uztver ar prieku un kā piedzīvojumu (lai arī telefoni, datori, interaktīvā televīzija, xbox ikdienā ir topā).

Dēlam mācīju makšķerēt kad vēl pamperos bija, jāreķinās ka bērnam ilgas stundas uzmanību ir grūti noturēt un sakumā tas izvēršas arī ar visadu uzjautrināšanos kā akmeņu mētāšanu, niedru laušanu utml., kad nāk "kāpēc" periods tur jau dēls copi izmanto sava labā, jo tā ir nedalīta uzmanība arī viņam un viņš var runāt ar tevi par visu, kas ienāk prātā.
Copējot ar bērnu ir jājūt, kad ir galvenais process - asarīši uz spininga, uz pludiņa raudiņas un kura mirklī prasās izaicinājums un pirmās trofejas.
Mēs kad dodamies ezerā, dēls telefonu vienmēr atstāj mašīnā - nekad neesmu licis viņam to darīt pat dažreiz prasījis, ko neņem - atbilde: "ai nevajag"!
Dels iemācīja, brālēnu spiningot un tur būtu interese, bet par cik ka vecāki īsti neatbalsta, puikam arī īsti neaiziet. Tai pasā laikā sievas brālēna dēls ir vienmēr priecīgs, kad ierodamies, jo zin ka paņems līdzi laivā, jo vecāki ir ar pasīvi uz copi un vienu ezera vēl nelaiž.

Meitas mēģinu pat drusku atturēt no copes (visu to nevaru pavilkt), bet protams laukos gar dīķi dzīvo ķer gan mailītes, gan karūsiņas.

Puikam patreiz 12. gadi, kas būs vēlāk redzēsim, bet ceru ka interese pret copi nezudīs - bet tas ka palēkās no spiningošanas uz pludiņu, feederi un atpakaļ ir skaidrs.

Kas attiecas uz citiem jauniešiem, kam vecāki necopē, es domāju viņi pie copes vairāk pievērsīsies, kad paši lems par savu laiku un finansēm.

Davis-Di, 30.jūnijs 2021, 13:38

Respekts, labi uzrakstīts. Jā interesanti kā vienu aizrauj cope, citu pie identiskiem apstākļiem pavisam ne. Mēs ar brālēnu (pusgada vecuma starpība) cauras vasaras bērnībā pavadījām Latgales laukos savu senču dzimtajā viensētā. Blakus maza upīte, netālu tā ietek Maltā. Saprotams daudz arī copējām un puiciski brakarējām, kā bridenes, naktsšņores, murdiņi. Es kļuvu par fanātisku copmani, brālēns nē, galīgi vairs neinteresē cope. Nu ok tēvs man arī bērnībā lika pīcku rokas jau no 4g vecuma, lai gan pats nekāds lielais copmanis nebija. Arī vairāk klasisks latgaļu brakars, pat līdakas ar cilpu maucis, ķēra rokām sapalus un vēdzeles zem akmeņiem un pacerēs, naktšņores uz vēdzelēm, bridenes. Un saprotams nekāda mazo zivju atlaišana, ņēma visu pēc kārtas. Es gan aizgāju pa citu ceļu. Ar smaidu nu atceros kad uzaicināju savu veco pirmo reiz uz Kaņieri 90.to vidū, uz līdakām no bāzes laivas. Dikt sašutis bija kad zemmērus atlaidu vaļā. No radiniekiem krustdēls kļuvis par fanātisku spiningotāju, dzīvo nu Zviedrijā, ķer līdakas un foreles. Atceros pirms 20 gadiem pavasara laivu braucienā pa Gauju, vēl mazs puiškāns neatlaidīgi mētāja spini, lai arī pa 5 dienām neko nenoķēra.

Visdrīzāk nav paveicies ar jauniešu "burbuli", kurā dzīvo. Man un kompadrēm kompji mājās bija jau deviņdesmitajos. Tātad, divdesmit+ gadus atpakaļ. Toreiz izmantojām gan virtuālajai dzīvei, gan reālās dzīves racionalizēšanai, gan iemācījāmies ar internetā atrastu informāciju, piemēram, burāt. Tātad, tā bija pašu izvēle, kā izmantot tehnoloģijas.

Man apkārtējie jaunieši dara tieši tāpat. Viens tizls, otrs normāls. Varbūt maķenīt līdz padsmit gadiem tu vari pabakstīt to divkājaino, taču domāju, ka pamatā katram runā daba - gēni, bioķīmija mozgos, refleksi, nedaudz audzināšana. Un trakāk par stulbu čali ir stulba vecene. :)

jabet tu necenties puišeļus baigi audzināt un lasīt morāli,tad normālam onkam viņi paši daudz ko pastāsta.un tieši tie,kuri jau ir mēģinājuši noprovēt dzīves labumus(un arī nelabumus) makšķerē.vai vismaz vēlas to darīt.bet labi bērni,bez kaitīgiem ieradumiem neinteresējas par reālo dzīvi.tajā skaitā par copi.viņi dzīvo citā pasaulē.tika pieminēts,ka visos laikos vecākā paaudze šausminās par jauniešu jaunajām rotaļlietām.protams,manā jaunībā naktī vazāties ar maģīti pilnā bļāvienā pa mikrorajonu bija šika lieta.pa muguru gan varēja dabūt.bet mēs palikām reālajā dzīvē.nebika citas.a tagad tīnis atslēdzas no realitātes un aiziet virtuālajā.ar ko tas beigsies?vai tas ir labi vai slikti?hvz...

Ja jau par bērnu un jauniešu copēšanu tēma.

Pats makšķerēju no mazas mazotnes, arī jaunības gados ne tikai staigāju par tusiņiem, bet braucām makšķerēt, ka piemērs 15 gados ar vilcienu līdz priedainei un ar kājām līdz varkaļu kanālam ar visu nakšņošanu pie ugunskura.
Sievu arī izvelējos, kurai nav problēma teltī palikt un mani visi trīs bērni, braukšanu ar telti uztver ar prieku un kā piedzīvojumu (lai arī telefoni, datori, interaktīvā televīzija, xbox ikdienā ir topā).

Dēlam mācīju makšķerēt kad vēl pamperos bija, jāreķinās ka bērnam ilgas stundas uzmanību ir grūti noturēt un sakumā tas izvēršas arī ar visadu uzjautrināšanos kā akmeņu mētāšanu, niedru laušanu utml., kad nāk "kāpēc" periods tur jau dēls copi izmanto sava labā, jo tā ir nedalīta uzmanība arī viņam un viņš var runāt ar tevi par visu, kas ienāk prātā.
Copējot ar bērnu ir jājūt, kad ir galvenais process - asarīši uz spininga, uz pludiņa raudiņas un kura mirklī prasās izaicinājums un pirmās trofejas.
Mēs kad dodamies ezerā, dēls telefonu vienmēr atstāj mašīnā - nekad neesmu licis viņam to darīt pat dažreiz prasījis, ko neņem - atbilde: "ai nevajag"!
Dels iemācīja, brālēnu spiningot un tur būtu interese, bet par cik ka vecāki īsti neatbalsta, puikam arī īsti neaiziet. Tai pasā laikā sievas brālēna dēls ir vienmēr priecīgs, kad ierodamies, jo zin ka paņems līdzi laivā, jo vecāki ir ar pasīvi uz copi un vienu ezera vēl nelaiž.

Meitas mēģinu pat drusku atturēt no copes (visu to nevaru pavilkt), bet protams laukos gar dīķi dzīvo ķer gan mailītes, gan karūsiņas.

Puikam patreiz 12. gadi, kas būs vēlāk redzēsim, bet ceru ka interese pret copi nezudīs - bet tas ka palēkās no spiningošanas uz pludiņu, feederi un atpakaļ ir skaidrs.

Kas attiecas uz citiem jauniešiem, kam vecāki necopē, es domāju viņi pie copes vairāk pievērsīsies, kad paši lems par savu laiku un finansēm.

Būsim precīzi. Ar cik puišeļiem ir runāts par to vai viņš dzer šņabi un ir vecenes?

runa ir par 15 un 15 +.

Bjorgvins, 30.jūnijs 2021, 12:01

Nu tajā vecumā kā reizi jau ir pilnīgi bezjēdzīgi smadzeni skalot, kas uzspēts pirms tam ielikt, tas ir.
A par to, ko dara un nedara baigi šaubos vai vecāki vispār i zin, manējie toč savulaik nezināja :D A telefons u.c. tehnoloģijas vienmēr ir vecākai paaudzei dzinušas šausmas, patin gadus 30-40 atpakaļ, nomaini vārdus "telefons,dators,internets", pret "televizors, magnetofons" un būs tā pati bilde - :D Te ko, forumā ir daudzi, kas 15-20+g vecumā ir bijuši aktīvi copmaņi? Neticu! Nu un vienmēr arī ir bijuši dažādi - arī pirms 100 gadiem bija tādi, kam daba riebās... nu riebās un viss... neko nepadarīt..

bļin,kompis izdeva kaut kādu figņu.atvainojos publikai.

nu par to bildes plašumu.veikalā varbūt viņi apgrozās.bet pie ūdeņiem kaut kā nav manāmi. runa ir par 15 un 15 +.kaut kā izņemot telefonu, citu interešu netiek novērots.tieši bērni 10 -12 izrāda lielāku interesi un pacietību.nu par to vairošanās periodu viss būtu skaidrs.pat visfanātiskajam makšerniekam tāds ir bijis.tusiņi un meitenes.viss dabiski.nu bet es runājos ar tiem puišeļiem un viņu vecākiem - ar sportu nenodarbojās,hobija nav,nepīpē,šnabi nedzer,nedurās,meiteņu nav.ieinteresēt ar copi neizdevās.kaut kāds dupsis.kad mēs augām,tāda huiņa nebijasāku copēt 5 gadu vecumā.vēl skolā negāju,kad foreles jau bija ieskaitē.1.klasē jau diez vai bija kāds puišelis,kurš nebija upē tārpu peldinājis.13-14 gados ķērām tā,ka otrā krastā veči aiz skaudības lauza makšķeres un bradāja cepures.kaut kā tā.

nu par to bildes plašumu.veikalā varbūt viņi apgrozās.bet pie ūdeņiem kaut kā nav manāmi. runa ir par 15 un 15 +.kaut kā izņemot telefonu, citu interešu netiek novērots.tieši bērni 10 -12 izrāda lielāku interesi un pacietību.nu par to vairošanās periodu viss būtu skaidrs.pat visfanātiskajam makšerniekam tāds ir bijis.tusiņi un meitenes.viss dabiski.nu bet es runājos ar tiem puišeļiem un viņu vecākiem - ar sportu nenodarbojās,hobija nav,nepīpē,šnabi nedzer,nedurās,meiteņu nav.ieinteresēt ar copi neizdevās.kaut kāds dupsis.kad mēs augām,tāda huiņa nebijasāku copēt 5 gadu vecumā.vēl skolā negāju,kad foreles jau bija ieskaitē.1.klasē jau diez vai bija kāds puišelis,kurš nebija upē tārpu peldinājis.13-14 gados ķērām tā,ka otrā krastā veči aiz skaudības lauza makšķeres un bradāja cepures.kaut kā tā.

nu par to bildes plašumu.veikalā varbūt viņi apgrozās.bet pie ūdeņiem kaut kā nav manāmi. runa ir par 15 un 15 +.kaut kā izņemot telefonu, citu interešu netiek novērots.tieši bērni 10 -12 izrāda lielāku interesi un pacietību.nu par to vairošanās periodu viss būtu skaidrs.pat visfanātiskajam makšerniekam tāds ir bijis.tusiņi un meitenes.viss dabiski.nu bet es runājos ar tiem puišeļiem un viņu vecākiem - ar sportu nenodarbojās,hobija nav,nepīpē,šnabi nedzer,nedurās,meiteņu nav.ieinteresēt ar copi neizdevās.kaut kāds dupsis.kad mēs augām,tāda huiņa nebijasāku copēt 5 gadu vecumā.vēl skolā negāju,kad foreles jau bija ieskaitē.1.klasē jau diez vai bija kāds puišelis,kurš nebija upē tārpu peldinājis.13-14 gados ķērām tā,ka otrā krastā veči aiz skaudības lauza makšķeres un bradāja cepures.kaut kā tā.

nu par to bildes plašumu.veikalā varbūt viņi apgrozās.bet pie ūdeņiem kaut kā nav manāmi. runa ir par 15 un 15 +.kaut kā izņemot telefonu, citu interešu netiek novērots.tieši bērni 10 -12 izrāda lielāku interesi un pacietību.nu par to vairošanās periodu viss būtu skaidrs.pat visfanātiskajam makšerniekam tāds ir bijis.tusiņi un meitenes.viss dabiski.nu bet es runājos ar tiem puišeļiem un viņu vecākiem - ar sportu nenodarbojās,hobija nav,nepīpē,šnabi nedzer,nedurās,meiteņu nav.ieinteresēt ar copi neizdevās.kaut kāds dupsis.kad mēs augām,tāda huiņa nebijasāku copēt 5 gadu vecumā.vēl skolā negāju,kad foreles jau bija ieskaitē.1.klasē jau diez vai bija kāds puišelis,kurš nebija upē tārpu peldinājis.13-14 gados ķērām tā,ka otrā krastā veči aiz skaudības lauza makšķeres un bradāja cepures.kaut kā tā.