Šodien ar kolēģi izķemmējām visu ezeru (izņemot ziemeļu galu). Knapi mēra un zemmēra līdaks ķērās tik tur, kur ūdens pārdesmit centimetru kārtā nosedz zāļu segumu. Un tīrs, dzidrs ūdens. Ne sitiena dziļumā, uz ezera vidu, kur ūdens likās perspektīvāks, duļķaināks, kur varētu medīt lielāks līdaks. Vēl interesanti likās, ka ūdens līmenis ezerā bija cēlies pamatīgi laikā, kad bijām ezerā, kaut arī vējš DA. Bet upē nevarēja iebraukt, pamatīgs dambis priekšā sanests. Pirmo reizi ko tādu redzēju. Un vēl pirmo reizi noķēru tādu līdaku ar pārplēstu, bet jau sadzijušu žokli. Līdaka kādreiz norāvusies vai atlaists zemmērs, bet nu pus augšzoklis uz āru izbīdīts kā rags. Nabaga lops, kā viņa izdzīvojusi :(
13.oktobris 2012, 19:41 |
links