Davis-Di [2.aug]: RaimisD [54m]: Davis-Di [16:00]: starp Lielupi un Babi nav jūtama starpība, jo līdakas migrē.Copes guru to līdaku migrācijas ideju tā īsti neatbalsta – pat ezera ietvaros.Nu, ja tā saki, tad laikam jā. Pats ziemā Varkalī no ledus līdaku esmu ķēris, kad sākas migrācija.
Iespējams, jūras tuvums padara Lielupi un Babīti par unikāliem ūdeņiem, un zivju migrācija tomēr notiek .Cik runāts ar vecmeistariem, tad viens no būtiskiem faktoriem tiek minēta zivju migrācija ezerā. Kā arī negatīvais Buļļupes tīklu apjoms, kas ierobežo jūras ,zivju, kā jūras karūsu, brekšu un līdaku migrāciju uz nārsta vietām, tā pat ar asari uc..
Nav tas mans izdomājums.
Es pats esmu novērojis, ka ezerā zivju koncentrācija un apjomi mainās atbilstoši līmenim un sezonai, ne velti vēlu rudenī ir periods, kad Varkalī pilns ar cemerētājiem un mērķa zivs ir līdaka, kā arī rudenī esmu redzējis kā gātes kanālos migrē raudas un brekši, un līdakas aizķerad kabatās.
Jūras līdaka arī seko salakām un vimbām, kad pieēdas peld atpakaļ, to Ikomass padziļināti pētīja, kas arī nesa panākumus, bet tas par upēm, ne Babīti. Babītē pieēsties no Lielupes iepeld mežavimbas un pat sami un tad peld ārā, kad paliek vēsāks ūdens.
Es runāju par līdakas migrāciju – nevis zivju kopumā.
Vairāk iekšzemes ūdeņos situācija ir savādāka.
Baltiņā esmu vienu un to pašu līdaku ķēris pie tā paša cera.
Holms Ķīsi mērķētās arī vairākas reizes vienā vietā ir dabūjis. Dans Juglā.
Tas, protams, nenozīmē, ka zivs neizskrien kaut kur uz tālo galu vai nepabīdās uz dziļākām vai seklākām vietām.
Lielupes galā viņas, protams, migrē, bet vai aizkavējas tik ilgi, lai mainītos fizioloģiskā līmenī – hvz.
2.augusts 2025, 17:56 | links








