lauric iedvesmots nosedēju no 6 pēcpusdienā līdz9 rītā ar 1 st pagulesanu starp 2-3 naktī. Jāsaka ka šitāds aplauziens nebija bijis sen. Mērkis bija sapņu zandarts, bet nesēju pat saķer normalas ēsmas zivtiņas. Beigāsizmisumā atcerējos bērnību un smelstiju ar uztveramo tīklu... Iebraucu kur var redzēt dibenu un paskatījos kas notiek. Kad pakaisa iebarojamo - jā, šīs saskrien, pat tīri smuki 100 g asari , bet manu tērpu vai baltmaizi tik pabaksta at snuķi bet negrauž. Vērojot tikai pludu liekas ka briesmīga cope, tikai nepareizs āķis jo nevar izvilkt, bet patiesība šīs apakšā vienkārši boksē tārpu
Mocīju zanderu gan šā gan tā bet pat ne piesitiena. Ne uz dzīvā, ne gumijas, ne lēni velkot, ne džigojotne karinot pie laivas - nekā. Laivas brauka viena otrai garām, prasa ka ir - visiem necops. Jasaka gan bija arī veiksminieki, ap 3:30 iebrauca viens krievu onkulīts, nostājās vietā kur parsti neviens zandartus neķer un ar prastu baltu tirgus gumijzivtiņu , pēc dažiem iemetieiem izvilka vienu smuku mēru, uz aci kādi 60cm. Pēc brīža vēl vienu mazāku. Tas viss uz sēkļa apmēram 1 km no dzelzceļa tilta. To redzot tā apvainojos ka vienu brīdi izdomāju ka metīšu copi pie malas...
Ap 7 no rīta nolēmu vismaz zivi roka paturēt. Novilku gar zālēm , ja , ka urmass saka mazmēra līdakas saķert var. Tomer taisot pēdējo pagriezienu piekodās šī gada lielākais asaris , 800 gr. Vismaz vecukam prieciņš, tā ka copi pie malas laikam nemetīšu gan.
Laikam jāaizbrauc būs uz Enguri
9.jūlijs 2011, 10:03 |
links