Lielupe

Sveiki vīri! Kas ar Varkali notiek? Copēt tur tagad ļauts vai nē? Doma uz fīderīti kko patrenkāt.
Paldies.

Līdz štekerim man vēl tālu. :)
Parasta 8 m bezriņķu makšķere.

Vakar ap pusdienas laiku uz 4 stundām pasēdēju ar bezriņķeni....

Morbidejs, 9.aprīlis 2014, 08:36

Bezriņķenis - štekeris?

Vakar ap pusdienas laiku uz 4 stundām pasēdēju ar bezriņķeni. Līmenis zems, tā kā varēja tikt klāt pirmajai kantij. Tā kā cope spontānā, zivis piebaroju ar pārtikas preču veikala saturu (dažādi cepumi, sēklas, rīvmaize). Uz āķa kukurūza, vārītas grūbas un mīkla. Process aizgāja uzreiz pēc iebarošanas - uz kukurūzu paķēra smuka raudele uz gramiem 200. Pārsvarā ķērās pličuki un raudeles svarā zem 100, bet kopsummā izmērs raudām līdz 200, pličiem - 300. Visdrošāk ņēma tieši mīklu. Un pavisam mazu kumosiņu.
Pa vidu trāpījās dažas ļoti treknas vīķes. Ja nu kas, vīķes ir kolosālas zivtiņas gastronomiskā ziņā.
Baroju mazas porcijas regulāri.
Kopsummā garlaikoties nevajadzēja, copes bija visu laiku. Būtu sēdējis ilgāk, bet... darbs gaidīja. :)
Kaut kā dīvaini - kopš sāku darboties ar bezriņķeni, nav bijusi vēlme darboties ar mačkātu.
Kaifs jau pamatīgs, kad tā mazā zivtiņa pumpē, bet kāts visu amortizē.
Redzēju šogad pirmos lielo plēsēju šļakstus, ašuki arī šur tur medīja.
Tas viss Priedainē pie kabeļiem.

Biju copēt uz fīderino jaundubultu sienas. Atkal nekā nopietna (pāris raudules un maziņa vimbiņa) , par agru, draugi, par agru...

Pēc stundiņas iešu uz kādām 2 - 3h uz Jaundubultu sienu, paskatīšimies vai process iet :)

Šo pēcpusdien pie Baltās zaibis nestruame un līmenis lēnām kāpj! Pat kīši bij pazuduši:)

Šorīt no 5.40-8.30 biju Jaundubultos CSDD pie sienas. Nereāli auksts un pludiņu vispār netausta, uz fīdera 2 copes un divas raudiņas, viena pie 250 otra pie 300, ļoti cru ka nedēļas laikā cope uzlabosies :)

Nedaudz novēloti, bet tomēr... Sestdiena - Baltā kāpa, cope nekāda - 1mēra un kādas 5 zemmēra. Ceru, ka pie vainas tas aukstums un ka kāpiens vēl turpināsies.

Otinsh, pa pirmo apraksts. kā vienmēr :)

Lielupes krastā ap 8 rīta Staļģenes pusē kādas 10 mašīnas stāvēja un vīri ar kātiem darbojās. Izskatījās, ka darbojās arī kaut kādi vietās, kurā pēc likuma nedrīkstētu darboties līdz 31.maijam.
Ak jā - info tiem kuri Staļģenes pusē copē. Īpaši tiem, kuri mašīnas liek pie mājas, kas atrodas kādu gabalu no tilta kreisajā pusē skatoties aizplūstošajā straumē. (tur tāds plēves angārs un tml.) Tantuks kas tur dzīvo, mēdz citiem tantukiem žēloties, ka lūk makšķernieki pie viņas mājas mašīnas liekot, bet nekad nevienu zivi viņai neatnesot par mašīnas atstāšanu. VEČI - IEDODIET TANTUKAM ZIVI (a to ZB jau tās žēlabas) Tas tā pus pa jokam, pus nopietnam. :)

Lielupē, kad dīvainis aprīlis klauvē!

Kaut kā visu nedēļu nesanāca nekur neaizlaist. Ar resno ar nekā lāga neizdevās sabazarēt - klusē partizāns.
Neko jau daudz taisnu un biezu līniju nesalauzīsi!
Sestdien atkal sazvanos ar vaiņodieti, bet šamais sūkā tiešā vārda nozīmē ledu. Auksts, bez cimdiem copeni nesaliksi un bez lomika kurmja rakumu neuzlauzīsi. Tā viņam arī vajag, pašapmierinātībā smīkņā mana zemapziņa.
A es tikām, sievu aizsūtījis uz veikalu pēc tārpiem( dialogs: /kādus, kādus? binkas? nē, nē - pinkus, nu tādi mazi, kustīgi un krāsaini, kas brīžam pa leduskasti skraida! ā, tie! un ko tur vel? ķikurus! labi. es viņu patiešām mīlu!!) uz veicīti pēc bairīša, rupjmaizes un vistas. Pa ceļam aprunājos ar eža kungu - rēcīgs tipiņš. Tad aizslāju uz pļavu meklēt kurmja rakumus ar padusē pasistu baltu maisiņu no modes veikala. Rakumu daudz, zemes arī, maisiņš smags. Vel tik atliek izvilkt to saldētavas nedēļas veco barokli, izpiļīt bairīti un uz auss.
No rīta pamodos ar visu savu Mojo, kas tik ļoti sildija to sirsniņ. Paldies, tas ir atkal atgriezīes! Pēc kopej' vālē kaut kur uz rietumiem pa liepājen'. Pēc estekada (tilts. no poļu val. tulk. otinjsh) ar roķeni ņemu kreiso un ta tik līdz laktiņai.
Vējels viegli glāsta upeles sānus. Man salst, lai gan laukā stabils pluss. Ūdens līmenis zem manas kritikas, nu tā gandrīz ar sausām ūziņām tieku uz bikts.


/Apmācies rīts. Uzņemt ar telefonu, šmigā./

Vel neliela foto sesija un žvidzinu izlīdeni uz krasta plauktiņa, bet ar barokli regulāri apšaudu, nu jau upes viduci. Ā, ja pa nopietno, pa NG-NG enciklopēdijas pēdām, tad baroklī pirmsnedēļas maisītais itāļu breksis + upe, pieberu vel kārtīgas saujas ar kurmja izstrādājumiem, velreiz samitrinu, tad nedaudz binkas, kāsterīšus, kas gatavoti taj pat leduskastē kur ģimenes desas glabājas - kopā savi 4-5 litri sanāk.
Raušos uz vakts un garlaikojos, jo redz' žuves galīgi vel gavēklī sēž.
Straumīte nedaudz uz leju, ūdens tīrs un grunts no ķīsēļa pa nedēļu ar' atbrīvojusies.
Kamēr īzlīdenis veljoprojām sačko, dziļumā pirmais atrādās ķīsis mutants ar pieblīvētu vēderu, tādu manas acis, liekas, nav vel skatījušas. Jūsmodams makarēju āķi šim no pakaļas laukā. Tā lēnītēm dziļums atveras. Ļoti patīk sviestmaizīte - uz kātiņa 1x mušenieks, tālāk ķikuri pēc noskaņojuma, bet ne mazāk kā x5, un cepurītē 3 pinki: 1ns balts, cits sarkans, bet trešs dzeltens. Smeķē šamiem ne pa jokam, tikai tas izmērs!!! Sākot no plaukstas lieluma pličiem un turpinot ar vel mazākiem "brekšiem". Plicis purina, bet sīkā breksēna ņemiens ir sugas cienīgs -spicīte trako un šūpojas un liekas nupat būs tas lielais galā, bet nikuja.
Izlīdeņcopeni ar' pa laikam pārbaudu. Vienā tādā dīvainā reizē tur piesūcies vismaz par tārpu 3x mazāks cietumnieks. Pirmais un vienīgais uz kādu laiku.
Kad barokļpātaga sāk rukāt intensīvāk, tad krastenei nemaz i laika un uzmanības nepietiek. Copes pārliecinošas un manas barojamās rezervēs izsīkst, tik pat raiti kā pildās tīkliņš (atk.: Krišs baigi gribēja čurāt un podiņu sajauca ar savu gotiņmašīnu un baigi apmierinātais ielaida tur - mašīnas kuzavā.).
Bet te manas bažas izzūd, jo copes paliek arvien kaprīzākas un retākas. Sāku eksperimentēt ar ēdmaņām, līdz pie skaistas un makten garšīgas mušenieku buķetes notiek skaidri manāmi pievilcieni. Piecērtu un kāts patīkami ieguļas rokā. Tur galā vairs tā netirina, bet kāds plānveidīgi kūleņo te pa labi, te atkal pa labi. Atgriežu bremzīti un lēnām, uzmanīgi šlepēju uz krastu. Pēc kādas pusstundas piešlepējo šamo pie kājām un ar ķeseli maisu duļķaino ūdeni, līdz iznirst barotava ar apmērmas 200gramus smagu plinderi, blje. Tā arī neierubījos, kas manās izjūtās ir nogājis greizi.
Spļaudīdamies veru nākamo mušenieku pušķīti un tiko kā spicīte signalizē grunti, tā uzreiz aizbrauc atpakan uz priekšu. Piecērtu, nu jopcik, atkal kaut kas smags galā, bet nu tagadītēs tas token ir makanu kastā. Lēnām, nu jau kādu stundu šamo dancinu, nekautrējos ķeseli atkal ūdenī mērcēt un šī gada pirmais rupucis ir rokā. Nekāds jau baigais breks nava, bet salīdzinot uz dienas fona, es ar mēdāļiem uz krūtīm esmu gatavs nogāzties no laktiņas zemē. Še, saņem tu riebīgais un tielīgais pavasar'.


/Nu, kurš te upes valdnieks īstais? Ķīsis vai tas milzu breks?/

Te var teikt, ka ar šo puņķaino pipuku mans veiksmes gājiens arī beidzās. Arī ķikuru marinādie šamie pamanījās nosūkāt nesodīti un šo cēlienu ap kādien 2viem dienā arī nožmiedzu.
Ak jā, kas tad ar manu izlīdēņpindzeli?! A tur skuju, tārpa nava. Veru jaunu, un metu cik spēka.
Dziļais klusē, baroklis beidzies, slienos no laktiņas, vācu ar' mantiņas un esmu gatavs stūrēt māju virzienā, bet te mans izlīdenis salecas un pazūd zem ūdens. Cērtu kā negudrs, a tur normāls spriegums valda. Lūdzu visus zivju dievus, lai mūža asars tur tārpu skalda, bet nē, pie kājām zaļš pīļknābs savu rižo mordu rāda. Redzu šamam no mutes tārpa dibenu - značit pamanījusies normāli ierīt. Pie kājām uzsmaidu šai radībai un stiprāki nopurinot kātu palieku bez zives, āķa un bez dižās sliekas. Tpu, ka tevi jupis rāvis, skumīgs copmans lūkojas pēc jauna āķa, tārpa un pēc smēķa ar'. Bet, ak, man' dieniņ', tie noplakuši tik ļoti strauji, ka dūša gandrīz vai saskrien papēžos.
Skumīgs sēžu uz pērno niedru čupas un kaļu jaunu atriebes plānu. Kaujā sūtu savu lielāko karavadoni no visiem izlīdeņiem. Fīdercopenei galā iesienu 6tā numura āķi, režģa vietā lieku mazu svina bumbiņu un ķikuru vietā spraužu nākamo pulkvedi, un žvidzinu tur kur vasaru savu lēpes vientuļi pavada. Ieslēdzu baitranneri, apēdu snikeru un pāris rupjās maizes rikas. Velku pulkvedi, a tur galā normal, apaļš divsimtnieks, nu strīpains viņš.


/Vienam bija mīksts vēzīts, citam pusapstrādāts vīķēns, bet trešam šāds žuks! Šis tas izslavētais spares kāpurs?/


/Te skats no augšas uz žuku un apēdāju/

Tuliņpat, kad tas no āķa knapi nācis, sāk aiz niedru stūra dziedāt kodskrējējs (burtisks manējais tulkojums no anglicisma) un nākamais mammis galā.
Un tā lēnītēm pa kādu pusi stundas tieku pie skaistas čupiņas ar apaļām asarmammām. Tas viss vakariņām protams.
Te ap kādiem 4iem pēcpusdienā draņķi jūrmalnieki uzsūtīja zilu mākoni, kas lamājās necenzētiem vārdiem un izrubīja man visus asaru slaktiņa priekus.
Tā diezgan aplaimīgs un šrapneļiem virs galvas plīstot, devos mājā. Zivju kulē vel ieliku lielāko finieri un pārīti ar karaliskajiem maskavas republikas salašņām. Mājā protams visu safilēju, arī puņķainos maskavēnus, tā tāda kā debija mana. Rīt cepšu un garšošu, runā ka dikti smeķīgi esot.


/Dižloms, bez pēcpusdienas asaru loma (protams lielākais no dižbrekšiem tika atlaists)./

Te vel piezvana Vinstons Čērčils, tpu, Resnais no Vaiņodes ielas republikas un pārliecinājies, ka man ar nekā prātīga no vimbaušiem neesot, novēlēja patīkamu puņķošanos un nolika klausuli.

Arī Jums uz sadzirdēšanos,
otinjsh

PS Laikā list.
PSS Upmalā satiku vel dažus bēdu brāļus. Šīe šķendējās, ka uz garnelēm kožas tikai sīkie plinderi. Šeit siudeigs krosts. Bet tyur pī tērga un pī kapīm, gan nākot viena pēc otras. Iestiga.

Bijām trijatā 05. aprīlī starp Kalnciemu un Jelgavu. No paša rīta temperatūra -6, fīdera spices riņķi bija jātīra pirms katra iemetiena (aukla, protams, monofīlā) un garneles jātur padusē :-) Pēc saules parādīšanās gaiss pamazām iesila, bet copi tas neuzlaboja - rezultāts 1 smuka vimba un padsmit zīdaiņa plaukstas lieluma pliči un viens trekns ķīsis uz trijiem.
Bet nekas, šorīt brokastīs bija ļoti garšīgi garneļu salātiņi :-)

Šodien Lielupē starp Kalnciemu un Jelgavu,četri mazi plaukstinieki un pieteicās brekšu puika uz kilo,un pārējais ablamovičš.Nerroja tās vēžu vai ķīšu copes,vienreiz patirina spici un mierā,tā visā visumā ne sliktākā diena...

šodien no Jelgavas uz leju ūdens līmenis turpina kristies,straumes nav,vimbas ar nav.Pa visu upi valda pliči un ķīši.

Kalnciems no 14-18.30 viena knapmēra vimbiņa desmit ķīši giganti ,trīs pliči un viens vēzis -tas uz trijiem copmaņiem...

Šodien blakus Hecam, pāņemtas četras un breksis uz 1.3 Dažu brīdi viena otra vimbele bija vidējas raudas lielumā:)

man ar 2 vimbas, tika tikai pie lisijās goras man vien zināmā slepenā pāļa. Viena uz kalmāru otra uz slieku. Cope no 8-9:30, pec tam kukiš. Vēl afigenijs saltums kaulus izsaldēja, jo noticēju sinoptiķētājiem, ka būs +13 un ta ar saģērbos

Šodien pa Lielupes malu staigā divi čaļi, Ablomovičs un Atsosovičs, līmenis lejā, straume gan parādījas, copes nju nekadas, man viens mērs 4 zemmēri, raudiņas, butīte, plicēni, i viss, citiem biku vairāķ, citiem biku mazāk, bet nju galīgi sūdīgi, ja salīdzina ar iepriekšējām copēm.

vakar biju Kalnciemaa no pasa rita 2vimbas un viss