Labvakar A.god copes mīļi un Ļ.cien. copes mīles!
Tā kā diena jau veca palikuse un drīz smagās dzemdībās radīsies 2.ais maijs - būšu īss.
Pirms pāris dienām atklāju vaļējo iudeņu sezonu. Mērķa zivs - līnis, makškernieks - doģiks (vietējais aborigēns to tikai apstiprināja).
Šodien gudrāks būdams aiznesos iefīderēt, pie reizes paķolēt kā strīpaiņi uzvedās.
Sāku ar mazo 0.15mm, ar vidējo 1oz, ar 10o kalto-līko-aso pāris mušeniekiem un kuču ar ķikuriem, pabeidzu ar 0,12mm (labi, muldu, ar to pašu 15to) un 12o liekto-līko-aso kuču, tādu labu, ar mušeniekiem un bez ķikuriem. Tāda bija mana sajūta!
Vispār diena iesākās ar 45min: "This is the End, my only frien - the end. .... ..." un tā līdz pat Kalnciemam. Nē it kā jaunības dienu atmiņas man saka, ka bija varen gara, bet ne nu jau šitik. Labi. Lieliski!
Lieliski rīts sācies: iesākumā pundeles sapiņķerējās pie izkrāmēšanās no autiņa, tad upmalā, tad pie upmalas. Tirināt vajaga mazāk!
Bija bažas par tecējumu, neattaisnojās. Līdz laktiņai ar sausām apenēm netikt. Močīju no krasta. Iemaņas pa ziemu nav pazaudētas, rūtotais, pusapaļais plastmasas izstrādājums lido ar gaužam augstu precizitāti. Copes gan varen kūtras. Variēju ar kvalitāti un kvantitāti, bet nekādi. Pēcpusdienā, lasot NG-NG noGrabinātās copes aksiomas, iespējams smalkā amma bijusi labāka, par manu tuteni. Ai, nu hai snim!
Kas vel, ak jā sausais atlikums: No rīta pirmais bija Plicis, tāds varens savās miesās. Tad ķīsis kādu manas acis nebija skatījušas, tad pienāca brekši, kuri vēsā mierā salīstu serkociņu kārbā pa divi(arī šādus nebiju nekad ķeksējis). Tad atkan kāds ķīšu uzlidojums (vispār pilnīgākais jaunums tajā vietā, & pa 1.99 tikai!). Klusums, tad man jau bija pofig, nedaudz, bet baudīt baudīju. Arī sapratu vienu, kāpē to vasaru. Vēlos ziemu, ja vel ziemā vālodzes čiučinātu, tad sūtiet mani aiz polārā loka pie, ņjā, pie kā? Kas tur mitinās? Uz pusdienām pienāca viens savainots vimbu bārns. Kā jau gādīgs tēvs, šamo maigi atlaidu, pat nesabučojis. Nākamais cops, un atkan pudinieks galā. Vienīgais šīsdienas brekšu milzis, tāds uz pusceineri vilka. Arī to palaidu atpakaļ. Uz šļieku pie krasta krants vel trāpījās makten dusmīgs matrozītis. Un dienas miniature statistiku ar vel iespaidīgāku ķīša mammu. Pilnīgi rokas vai niezēja šamo izfilēt un ar visiem potenciāljaiem pēcnācējiem karstā sviestā nocepināt.
Ehh, kur lai dodos, kam lai padodos? Kačigāri manā paurī tur pasauli varen' stingri: mj, mj, mj tiek līdzizsvarots ar ģimenes budžetu, hmm, jaunas bikses = kātiņš, vai mazāk kumārī = jauna vinča, kā arī "piedod sīkais, šonedēl uz fūzīša tenniņiem ne-e (jā, starpcitu, kā FCB tur sokas?) = jaunas apēdamo gumiju klāsts.
A kam tagad viegli, kur lai rodu sevi?
otinjsh
PS bez viesiem ps
1.maijs 2013, 23:27 |
links 
