Nēģiem galvenais ir kvalitatīvi noņemt gļotu kārtu. Tā kā neviens no rūpnieciskajiem ražotājiem ar tādu ķēpīgu un darbietilpīgu lietu neņemas, tad manā uztverē neviens no tirgū pirktiem gatavajiem nēģiem vienkārši nav ēdams. Lai gļotu dabūtu nost, nēģus vajag vairākas reizes applaucēt ar karstu ūdeni, tad ģļotu kārta paliek balta un pareizajā brīdī (tas jāuzķer!) sāk viegli lobīties nost
- tad var tīrīt ar nazi, ar rupju cimdu, ar sāli utml. (ja izdodas pareizi uzķert momentu, tad pat ar ūdens strūklu ģlota lobās nost kā zeķe). Kad nēģi notīrīti, tad liek tos čepeškrāsnī (var arī uz pannas, bet tad iztek daudz tauku un nēģi ir cietāki un kraukšķīgāki) un apcep no abām pusēm - var sacept vairāk vai mazāk, bet jau gatavi ir tad, kad gaļa sāk nedaudz dalīties. Cepot var uzbērt mazliet sāli vai vegetu, bet pārforsēt ar to nevajag. Kad nēģi izcepti un salikti traukā, tad uz tās pašas pannas uzlej ūdeni pieliek lauru lapu (svarīgi lai saželētu!) un sāli pēc garšas un izveidojušos zupu pavāra minūtes 5, tad pārlej ar to nēģus. Traukam virsū vāku ar nelielu slogu un noliek aukstā vietā (ledusskapī vai rudenī ārā) un atstāj uz ~8h. Ja pareizi uztaisīts, tad viss saželē pats bez nekāda želantīna un tējas.
8.novembris 2010, 10:09 |
links