Man paziņa savulaik ar tā nūpītni sadomāja ķerties klāt samu copēšanai. Sapirkās smagos kātus, muļķikus, kvokus, sievu noveda histērijā trenējoties vannā kvokot :) 2 gadus šam Daugava tā arī neuzdāvināja ūsaino, trešajā gadā apnika un pārgāja atkal uz līdakām un zanderiem.
Bet Secē savulaik dzīvoja onkuls, lai viņam vieglas smiltis, liels Daugavas vagotājs, zvejnieks (likumīgs) un mednieks. Viņam bija kaimiņš, labs draugs, kurš nekad nebija spiningojis. Vienreiz kopīgā tīklu pārcilāšanā, kad tie izrādījās patukši, onkuls sācis mētāt spini, resnu kadiķa kātu ar ņeveni, ar auklu var kumeļu piesiet un bleķis kuru iemetot uzpeld vīķes ar vēderiem uz augšu. Kaimiņš nenocieties un ar sagribēja pamētāt. Un protams pirmajā metienā uzreiz bārda, iespējams sīvais ar bija pie vainas :) Apsēdies piņķerēt vaļā, te pēkšņi jūt kāds rauj kātu no rokām ārā. Tā kā ņevas spole vienā bārdā, nācies vilkt ar rokām, aukla striķis vismaz 0,5 ar tievākām vietējie uz likteņupi negāja :) Tā nu abi stīvējuši ūsaino klāt laivai, rokas sagriežot. Un izvilka ar, nekāds monstrs nebija, atceros no stāstītā ~ 30kg. Kam nāk ar pirmo metienu, kam nenāk vispār gadiem :) Onkulim pa 50+ copes gadiem Daugava tā arī neuzdāvināja pat 20kg ūsaino, kaut kādi padsmitnieki tikai.
17.jūnijs 2016, 14:24 |
links 
