Sami

raihs [28.11.17]: Pārdodu 4 samu kātus. Visus kopā pa 50€. Katrs no tiem kaut kad pirkts pa 50-80€. Visi 2,7-3,0 m gari. Pāris kātiem riņķi jāpamaina.
P.S. Lūdzu nejaukt- kāti paredzēti SAMIEM, nevis kurkuļiem! Ja nešķiet par garu, derēs arī Norvēģijai. PM
Labi, pierunājāt, atdošu par velti! :) PM
14.marts 2018, 00:02 | links
 
Sveiki vīri samotāji.
Pēc 2017 gada sezonas āķi iet galīgi uz beigām.
Biju pirms 2 gadiem no amerikāņiem sūtijis gamakatsu āķus apaļos, kalpoja tīri labi. Varbūt kāds var ieteikt kaut ko labāku/līdzīgu. Izmēru ap 8/0, bet Latvijā atrodamu.
Paldies !
13.marts 2018, 22:19 | links
 
12.marts 2018, 13:58 | links
 
Pārdodu 4 samu kātus. Visus kopā pa 50€. Katrs no tiem kaut kad pirkts pa 50-80€. Visi 2,7-3,0 m gari. Pāris kātiem riņķi jāpamaina.
P.S. Lūdzu nejaukt- kāti paredzēti SAMIEM, nevis kurkuļiem! Ja nešķiet par garu, derēs arī Norvēģijai. PM
28.novembris 2017, 20:07 | links
 
Veliks - labs stāsts. Bija interesanti lasīt. :)
Žēl, ka tā....
Pats samu pirmo reizi noķēru šogad (šogad arī pirmo reizi samos biju - bet no krasta pagaidām) - atskaitei - 4 mēra sami (nelielie ap 2 kg) un čupa ar kurkuļiem, kas turpina augt.
21.septembris 2017, 15:02 | links
 
Sams 1:0 ne pa velti izaudzis tik liels :)
21.septembris 2017, 13:56 | links
 
Foršs stāsts, un jūtu līdzi...

neesi ne pirmais, ne pēdējais, kam tā gadās ar kukanu, ne velti MN 22. punkts iesaka - "Lomā paturamās zivis nogalina:
22.1. makšķerējot neaizsalušos ūdeņos – uzreiz pēc zivju noķeršanas, izņemot, ja zivis uzglabā ūdenī dzīvas, peldus stāvoklī, bez aizāķēšanas un piesiešanas. Šādas zivis nogalina uzreiz pēc makšķerēšanas beigām;"

Ne asakas!
21.septembris 2017, 13:43 | links
 
:DDDD Kā tur bija tas teiciens par to, ka ģēniji mācās no citu, gudrie no savām, bet muļķi ne no viena, arī ne savām.
Arī ir bijis tā, ka pirms daru, ar pakausi jūtu - nedari tā. Bet tas muļķis tomēr ņem virsroku! :DD
o.
21.septembris 2017, 12:36 | links
 
Man atkal ir kārtējais stāsts no sērijas ,,nepaveicās".
Tā nu ir sanācis, ka pēdējā laika notikumi ir pārvilkuši man pāri biezu nebūšanu mākoni. Vieni sū.. vēl nav beigušies, kā nākošie jau neaicināti ir klāt. Lai nu kā bet ir tā, ka pašlaik īsti nav vairs iespēju tikt uz pilnvērtīgu copi. Copes busam degvielas sūknis ģībst nost, piekabei tehniskā beigusies un naudas līdz algai arī vairs nav. Tad nu vienīgā iespēja, kā šo brūci dziedēt ,ir, paņemt laivai līdzīgo priekšmetu, veco labo navigatoru 300 un ar airiem līdzīgiem urķiem mēģināt kaut kur tuvākajā baseinā pa ūdens virsu aizkļūt.Tuvākā ūdens krātuve ir Daugava, Ķeguma baseins.
Aizbraucu, sapumpēju pūsli, sakrāmēju loriņus un aiziet.Doma bija vienkārši padžigot. Viens kāts, uzķeramais tīkliņš, tad vēl tīkliņš kur kautko ielikt un piesiet pie laivas, ja nu gadījumā tiešām kautko noķer, tad vēl enkurs ar striķi, tad vēl lietus mētelis, dzeramā ūdens pudele un plastmasa kaste ar gumijām un pārējiem džigošanai nepieciešamajiem loriņiem.Iekāp pats un laiva pilna. Sēdēt protams nav kur. Visādi izgrozījos un mēģināju iekārtoties, ātri sapratu, ka šis murgs bija veiksmīgi pārdzīvots daudzus gadus atpakaļ un atkārtot to vienkārši nevajadzēja. Bet laivā tu esi, ūdenī arī , ko nu vairs, kustini rokas un kulies uz priekšu.Braucamais gabals apmēram 1 km katrā virzienā. Lai nu kā, krietnu laiku nomuļļājies pa pūsli veiksmīgi sasniedzu vēlamo copes vietu.Nostājos uz enkura un aiziet, metiens un skatos, ka svins pa vieglu, visu laiku aiznes straume. Vienreiz pārlieku, otreiz pārlieku bet nekā.Beigās saliku divas 25 gramīgas bumbas un vienalga metot pret straumi tās vienkārši nes lejā. Tādu straumi vasarā vai rudenī vēl nebiju piedzīvojis. Kad kūlos atpakaļ, tad tikai ievēroju, ka vietām straume atvarus uzgriež. Atkūlos atpakaļ līdz savam krastam, atradu vietu kur ir atstraume un vakara copes noslēgumu nogruntējos pavadīt tur. Pāris metieni un pirmā copīte, protams, pa tukšo. Vēl pāris metieni, atkal copīte, un pirmais knapmērs galā gan.Vismaz parādijās nodarbe. Trīs līdz pieci metieni un atkal kāds kandidāts galā. Kurš notirinās pusceļā, kurš atslīd līdz laivai, izmērs nekāds bet vismaz cope cerību pilna. Vienā brīdī atkal cope, kāts drusku līkāks, arī bremze drusku jāpievelk, atskrūvēju līdz laivai un lūk jau pirmais izmērs. Viens jau ķeselē iekšā. Turpinu mētāt, kādu brīdi klusums un tad pēkšņi cope un kāts dugā gan. Bremze tirkšķ, laiva staigā ar visu enkuru, jūtu, ka nu būs riktīgs zandarts. Ar vienu roku turu kātu, ar otru jau sagatavoju uzķeramo tīkliņu pa grābienam un mēģinu savu lomu dabūt uz augšu. Kādas minūtes 20 stīvējāmies, viens uz leju es uz augšu. Enkura striķis arī kā traucēklis bet palaimējās un tajā neieskrēja. Beidzot dabūju līdz augši, paķeru tīkliņu un velku to klāt. Adrenalīns tāds ka cepure uz galvas paceļas. Beidzot ieraugu, kas tas tāds ir. Izrādās sams. Baigi liels nebija, tāds 5-6 kg bet nu spēks nenormāls, ņemot vērā , ka copes kāts ar testu 5-20 grami un galā vēl pusmetru gara flurokarbona pavada sasieta pa taisno pie pamatauklas un galā mazā (6 cm) gumija ar 8 gramīgo svina bumbiņu. Katrā gadījumā biju veikls un akurāts, dabūju zivi sečokā, iecēlu laivā un prieks neaprakstāms. Bet nu rodas nākošā problēma, kur to likt un kā dabūt krastā. Pie zandarta blakus nevar likt jo tas tīkliņš ir gan par mazu, gan par švaku priekš tik lielas zivs. Kad apzināti braucu uz samiem, tad man ir līdzi drusku cits aprīkojums un arī par visu pārējo ir padomāts bet tagat, jādomā ko citu.Pārlaidu acis laivai un ir divi varianti, enkura striķis, bet tad vispirms ir jāizvelk enkurs un otrs variants, laivai savs striķis, kuram vienā galā ir slavenais, veikalā pirktais kukans, kurš man jau ir iepriekšējos gados palīdzējis reizes divas atbrīvoties no samiem. Vienreiz pārrāva griezuli un aizgāja un vēl pirms tam pārrīvēja resno veļas striķi kā sū...u pret akmeņiem.Šai reizei plāns bija šāds, piekāršu kukanā un atstāšu laivā, lai spārdoties nepārlec pāri bortam, kamēr airēšos līdz krastam.Domāts, darīts. Iekaru kukanā un skatos, ka tā galva tik liela, ka knapi kukanu ciet var dabūt. Nu bet uz pāris rinķiem cemme turas, gan jau pietiks. Paceļu aiz striķi, novērtēju, būs okei. Nolieku laivā un ķeros pie enkura vilkšanas.Viss enkura striķis jāliek tam visam pa virsu, vēl kātu jāsaliek, plašķi jānovelk. Vietas pa maz un bardaks liels. Darīšu savādāk, iekāršu zivi aiz borta, uzvilkšu augšā enkuru, nolikšu makšķeri un plašķi, sagatavošos airēties un tad iecelšu zivi atpakaļ. Piesēju striķa otru galu pie laivas atsaites, tad vēl pie aira turētāja visādam gadījumam un ielaidu samu aiz borta. Tiko pieķēros vilkt enkuru, sekoja tāds riktīgs rāviens un auksti sviedri man pa muguru, paķeru striķi un kāds atvieglojums, zivs vēl galā. Paceļu striķi uz augšu un skatos, ka garums tā kā pa lielu, zivs no laivas apmēram metru pusotru. Taisu striķi īsāku.Pievelku zivi tuvāk, nomēru tā tik lai galva ūdenī un atsienu otreiz. ķeros atkal pie enkura. Ceļu augšā cik vien ātri var, lai straume pašu neienes zālēs. Ieceļu atsvaru laivā, aizgrūžu striķa mučkuli uz priekšu, uzmetu plašķi virsū, gar sānu nolieku kātu, ieceļu tīkliņu ar zandartu un ņemu aiz striķi savu samu. Drusku pavelku, seko atkal riktīgs spēriens un....un striķis paliek rokās bez svara ! Elpu aizturējis velku to no ūdens laukā , skatos, atlocījis kukanam stieni un prom ir. Maķķķ tvoju !!! Visu atlikušo laiku airējos uz krastu un nevarēju vien piemeklēt īstos vārdus kā nolamāties. Nu kā var tā neveikties ?! Tas liecina tikai par to, ka mana ,,melnā "strīpa vēl nav beigusies. Tā jau lietainā vasara copes priekus ir atņēmusi un, kad tu tiec uz upi , tad vēl liktenis ņem un šitā izdarās.
Tāds lūk šoreiz stāsts. Dzīve nebeidz vien mūs mācīt, kā ir jādara pareizi un kā būtu, ja būtu :)
Mācieties no manām kļūdām un nedariet tā !:)
21.septembris 2017, 12:06 | links
 
Ezs87 [04.09.17]: Paldies kungi par apgaismību. Vienmēr uz šo copes veidu un uz šīm (man eksotiskajām) zivīm esmu skatijies ar lielu interesi. Tik nav sanācis pietuvināties šai copei, tā teikt - nav bijis kāds kas pavelk, vai ierāda! :D
Laikam būs japameklē info un jāpastudē šo nozari un varbūt kādā platākā atvaļinājumā arī jāpaākstās uz ūdens.
Vēl jautājums par inventāru, ko meistari iesaka? Kāts piemēram kkāds džerka īsais miets būtu ok iesākumam? Cik nopietnu šņori? Eholoti jau baigi kruto laikam nevajag, galvenais lai kustību rāda?
Ne visi ehaloti rāda celšanos
11.septembris 2017, 19:02 | links
 
Paldies kungi par apgaismību. Vienmēr uz šo copes veidu un uz šīm (man eksotiskajām) zivīm esmu skatijies ar lielu interesi. Tik nav sanācis pietuvināties šai copei, tā teikt - nav bijis kāds kas pavelk, vai ierāda! :D
Laikam būs japameklē info un jāpastudē šo nozari un varbūt kādā platākā atvaļinājumā arī jāpaākstās uz ūdens.
Vēl jautājums par inventāru, ko meistari iesaka? Kāts piemēram kkāds džerka īsais miets būtu ok iesākumam? Cik nopietnu šņori? Eholoti jau baigi kruto laikam nevajag, galvenais lai kustību rāda?
4.septembris 2017, 23:49 | links
 
Kvokojot, sams reizēm mēdz uzmest kūleni jau ūdens virspusē.
Juri. Tāpēc jau vairāk nebraucu kvokot. Pa šiem gadiem sami jau ir "atdauzīti". Nav vairs tā kā 80-tajos un 90-tajos.

urmaas, 4.septembris 2017, 13:57


Tā tas ir, Boris. Tomēr izskatās, ka kvokošanas bums ir pāri, jo vairs nav tā, ka pie Daugavas dzirdi vienlaikus 2-3 kvokotājus... varbūt pēc gadiem 20 atkal būs vērts ;)
4.septembris 2017, 15:07 | links
 
Kvokojot, sams reizēm mēdz uzmest kūleni jau ūdens virspusē.
Juri. Tāpēc jau vairāk nebraucu kvokot. Pa šiem gadiem sami jau ir "atdauzīti". Nav vairs tā kā 80-tajos un 90-tajos.
4.septembris 2017, 13:57 | links
 
Jautājumi no copmaņa kurš pat blakus nav bijis kvokotājam copes laikā - cik augstu sami paceļās kvokojot? Un cik dziļi ēsmu laiž pretī?
Kāda vispār ir statistika kvokotājiem, tobiš cik bieži sanāk dabūt kādu ūsaini?

Ezs87, 26.augusts 2017, 16:33


Mana pieredze ir tāda, ka tos, kas paceļās 1-2m no grunts ar dabisko ēsmu nav iespējams piemānīt...toties tādi ir dabūti uz džigu un šķērseni.

Tārpu Ēdājs paceļas krietni - līdz "pusūdenim"... kas vienā gadījumā var būt 3m, citā gadījumā 12m...

10 gadus atpakaļ vairāki sami un samiņi bija katrā copes reizē, tad ar katru gadu sliktāk, labi ja vispār kas tiek laivā...
4.septembris 2017, 13:27 | links
 
Ezs87
Paikas peldināšanas dziļums ir laikam stipri individuāli jāizvērtē katram pašam, atkarībā no tā, pa kuru ūdens krātuvi peldināsies.
Tāds jēdziens, kā pusūdens īsti nebūs pareizi.
Ķeguma baseinā kur dziļums zem laivas ir 9-11 metri man veiksmīgākais paikas dziļums ir no 2,5-3,5 metriem, jo citas zivis apmēram tādā pat dziļumā tusējas. Savukārt pa augšējo baseinu, kur apakšā ir dziļums no 12-32 metriem un vēl vairāk, tur ir jāskatās pēc citām zivīm. Automātiski prasās iestādīt divus dziļumus, vienu peldināt no 3,5-5 metriem un otru no 8-10 metriem, tas priekš slinkajiem.
Visu pateiks priekšā pirmā medību stunda. Ir reizes kad smuki skrien augšā un neņem bet ir reizes, kad kustas tikai līdz pusūdenim un retiem uznācieniem. Citreiz jānoslīd ir vismaz 300-500 metru no viena pacēliena līdz nākošajam.
Ei nu uzmini kad viņiem rijamais laiks atveras.
Bet kad atveras, tad ir vismaz 5-6 reālas copes katrā iebraucienā un realizācija ir atkarīga tikai no veiksmes virkni saturošajiem apstākļiem.
28.augusts 2017, 13:54 | links
 
Paldies, Velik, par atskaiti!!!
Arī slikta informācija ir noderīga!
28.augusts 2017, 09:46 | links
 
Vēl viens piegājiens tikt pie ūsainā tika realizēts. Protams , atkal bez panākumiem.
Šoreiz izmantoju izdevību un aizbraucu pa nedēļas vidu. Otradienas vakars, līdz piektdienas pusdienas laikam. Ja otradienas vakaru neskaita, tad 5 iebraucieni tika mēģināti. Sākums likās cerīgs. Pirmajā vakarā braucu uz velci apčamdīt kur vispār zivs stāv un kādā augstumā tusē. Pirmie pāris simtu metru un jau kautkas tirinās auklas galā. Izvilku, pat dabūju laivā, nu tāda ap 2 kg zaļsvārce. Prieks pa visu seju, jo nu jau skaidri ir zināms, ka tukšā vairs nebūšu. Izbraukāju pāris vietas, saņēmu vēlamās atbildes uz saviem jautājumiem un ielaidis līdaku uzgaidāmajā telpā, devos pie miera līdz rīta ausmai. No rīta sagatavoju kātus, uztankoju pavadas un devos savos medību laukos. Pirmajā rītā panācu apmēram 4 copes cienīgus uznācienus no kuriem viens atļāvās nobučot naktstārpu. Pavisam niecīga piecope un protams bez turpinājuma. Ar to arī trešdienas rīts beidzās. Vakara iebraucienā viens vai divi uznācieni bet pilnīgi bez copes. Drusku pastāv blakus, paklanās manam naktstārpu pušķim un aiziet atpakaļ lejā. Dzīvais plicis gar otru bortu neinteresē vispār un nekam. Arī tam mainīju dziļumus, ja nu gadījumā kundziņi ir pa slinku kāpt tik augstu, tad arī plici kādu laiku pavizināju tuvāk apakšai. Rezultāta nekāda. Visi pārējie braucieni bija apmēram tādi paši.
Varbūt būtu prātīgi pamainīt citu copes vietu bet es esmu laikam gan par slinku, gan arī par spītīgu lai tā darītu. Zinot to, ka viņi tur ir un tā kā dubļi, tad ir jāpiekopj meistarība un jāatrod tas veids, uz kura tie parakstās.
Šai reizei bija viens vienīgs attaisnojums, laiks bija štruntīgs. Vējš par stipru, lietus arī traucēja un līmeni mētāja diezgan ievērojami. Saliekot visu to kopā, labāk būtu izlaidis šo copes reizi.
Puika no krasta savilka brekšus, pāris bija pāri kiligramam bet pārsvarā 600-800 gramīgie. Divus dabūja perfekti maziņus priekš sama copenes. Nu tāda lūk bija šī reize.

veliks, 26.augusts 2017, 12:26


Jautājumi no copmaņa kurš pat blakus nav bijis kvokotājam copes laikā - cik augstu sami paceļās kvokojot? Un cik dziļi ēsmu laiž pretī?
Kāda vispār ir statistika kvokotājiem, tobiš cik bieži sanāk dabūt kādu ūsaini?
26.augusts 2017, 16:33 | links
 
Ņjāāā.
26.augusts 2017, 12:58 | links
 
Vēl viens piegājiens tikt pie ūsainā tika realizēts. Protams , atkal bez panākumiem.
Šoreiz izmantoju izdevību un aizbraucu pa nedēļas vidu. Otradienas vakars, līdz piektdienas pusdienas laikam. Ja otradienas vakaru neskaita, tad 5 iebraucieni tika mēģināti. Sākums likās cerīgs. Pirmajā vakarā braucu uz velci apčamdīt kur vispār zivs stāv un kādā augstumā tusē. Pirmie pāris simtu metru un jau kautkas tirinās auklas galā. Izvilku, pat dabūju laivā, nu tāda ap 2 kg zaļsvārce. Prieks pa visu seju, jo nu jau skaidri ir zināms, ka tukšā vairs nebūšu. Izbraukāju pāris vietas, saņēmu vēlamās atbildes uz saviem jautājumiem un ielaidis līdaku uzgaidāmajā telpā, devos pie miera līdz rīta ausmai. No rīta sagatavoju kātus, uztankoju pavadas un devos savos medību laukos. Pirmajā rītā panācu apmēram 4 copes cienīgus uznācienus no kuriem viens atļāvās nobučot naktstārpu. Pavisam niecīga piecope un protams bez turpinājuma. Ar to arī trešdienas rīts beidzās. Vakara iebraucienā viens vai divi uznācieni bet pilnīgi bez copes. Drusku pastāv blakus, paklanās manam naktstārpu pušķim un aiziet atpakaļ lejā. Dzīvais plicis gar otru bortu neinteresē vispār un nekam. Arī tam mainīju dziļumus, ja nu gadījumā kundziņi ir pa slinku kāpt tik augstu, tad arī plici kādu laiku pavizināju tuvāk apakšai. Rezultāta nekāda. Visi pārējie braucieni bija apmēram tādi paši.
Varbūt būtu prātīgi pamainīt citu copes vietu bet es esmu laikam gan par slinku, gan arī par spītīgu lai tā darītu. Zinot to, ka viņi tur ir un tā kā dubļi, tad ir jāpiekopj meistarība un jāatrod tas veids, uz kura tie parakstās.
Šai reizei bija viens vienīgs attaisnojums, laiks bija štruntīgs. Vējš par stipru, lietus arī traucēja un līmeni mētāja diezgan ievērojami. Saliekot visu to kopā, labāk būtu izlaidis šo copes reizi.
Puika no krasta savilka brekšus, pāris bija pāri kiligramam bet pārsvarā 600-800 gramīgie. Divus dabūja perfekti maziņus priekš sama copenes. Nu tāda lūk bija šī reize.
26.augusts 2017, 12:26 | links
 
Paldies, Kaspar_K.C!!!
Nu neko, gaidīsim citu gadu!!! :D
21.augusts 2017, 09:23 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager