


Vakardien pirms gulētiešanas vēl pārliecinājos laika prognozes - mākoņi, vējš, 1010hPa, nu ir jābūt. Iebraucu ezerā 8:00, bet saule žilbināja jau no saullēkta brīža. Nu labi, vismaz vējš nodomāju. No nesenas diskusijas ar Dāvi par vietu izvēli, cauri skrienot izbraucu vietām, kas pa ceļam, bet īsti neuzkavējos. Devos taisnā ceļā uz vietām, kur iepriekšējā reizē manīju dzīvības pazīmes. Mēģināju gan ar mazākiem mānekļiem, 7.5-14mm vobleriem, uz tiem atsaucība nulle. Tāpat uz mazo peli, nevienam tā nebija interesanta. Turpinot mācīties iemetienu, paliku pie svartzonker mcpike 25cm, uz ko bija piekrišana atkal. Pirmā ņēma, nu šķita labai jābūt, metram vai vismaz tuvu tam, bet nedabūju piecirst, tik jutu kā āķis nobrauc pa tās mutes dobumu. Pēc brīža, pie nākamā pudura, multam bārda uzmetās, bet ne traka, ātri salaboju un turpinu tīt un ņem, izbadējusies 60niece. Uznāca lietus, vēl viena ņēma, bet tik pat ātri pārdomāja. Varbūt rīt jāmēģina velreiz. Tāpat, atgriežoties, prieks satikt grandus un pārmīt kādu vārdu. Lai foršs trešdienas vakars!
P.S. Metru gan atradu, bet tā vairs nepeld gan…