

Piespiedu sevi doties rīta copē, startējot ~4:00. Rīti man nepadodas, bet pieredzes pēc arī tādi ir jāpiedzīvo. Cope? Man ļoti vāja. Visu rītu ganījos netālu no sarkanajiem jumtiem, līdz ~12:00, tad sāka līņāt un sapratu, ka lietus mēteli esmu atstājis mašīnā. Nodomāju, labi, jābrauc atpakaļ un pie viena notestēšu aķi, kad tad viņš top sauss un ar ko varu rēķināties vēja piesātināta dienā. Braucot atpakaļ, aizkūlos līdz dienvidu krastam, tur vismaz zivtes sevi rādija - skat, te mēs! Taču, pierunāt? Nu nekā, viena tāda, vieglākas uzvedības - 60cm, salūza tomēr.
Esmu dzirdējis, ka Jūlijs labs laiks asariem, bet kā pirms pāris gadiem līdaka man bija melna bilde, Asari tik pat melna, nevienu neizdevās sakaitināt, vai nepareizi mānekļi, vai vieta, vai es, ej Tu sazin. (Vai, vai, vai / Rainis)
Atpakaļ ceļā, protams, airējot, jo taču tests :D, manīju orandžu mēteli ar milzum lieliem mānekļiem, tagad zinu, kur MT to svecīti slēpj :P, cerams nekļūdos ar personāžu, cerībā vakara stundā izlasīt viņa “palagu”.