Vēdzeles

Izskatās, ka šogad Lotu cope vēlās ziemas iestāšanās dēļ ievilksies, un līdz ar to, iespējami, cope nebūs tik intensīva, kā vajadzētu būt!? Daudzi laucinieki saka, ka daba neziņā.., arī bites vairs nesaprotot vai rudens, vai pavasars...?
Parasti pēc sliktas ziemas arī pavasara cope neadekvāta, īpaši ja nav lielie palu ūdeņi...
Kaut kā jau tā daba pēdējā laikā mainās, un ne par labu copmanim...
Bet, tikuntā, Lielā Upe RULLĒ...!!!

Pelči Ventā vēdzeles papildina, arī tas jāņem vērā.

Gaujas reputācija galīgi grīdā (īpaši piešī gada ūdenslīmeņa) bezmaz vai dzīvesvieta jāmaina :D Piekrītu jūras tuvumam un ūdens daudzumam Lielajā upē un Ventā bet arī Gaujā ir trāpījušies pieklājīgi izmēri. Gribas ticēt ka tā zive vazājās pa visām upēm uz rudens pusi un pārējais ir atkarīgs no ēsmas lieluma, veida un veiksmes. Pagaidām ļoti bēdīgs vēdzeļrudens. Turpinam trennēties ;)

Tur daudz kas klāt-gan saistība ar tilpni, kurā varētu dzīvot lielās, gan jūras tuvums, gan līmeņu svārstību apmlitūda, gan kā kola minēja, gan gan-1000 visādu variantu.

Piemēram, man bija cope mazajā Salacas ietekstrautā, kurš applūda, pati Salaca bija grūti sasniedzama (rudenī tā gadījās, kad Burcis applūda), strauts,tāda čuriņa 0.5 m platumā pēkšņi palika platāks reizes 10-15 dēļ Salacas ūdens. Tad lūk, karināju tur savas gruntenes un tiku pie viena skaista mēra virs 40 cm un pie 2 sliekām bišķiņ pāri 20 cm-dēļ līmeņa zifftiņš iekšā iegāja-teiba, sapaliņš, forelēni un ašuki, bet viņiem pakaļ-ļurbiņas, Otrreiz jau ūdens pamatupē kritās un sīkaļas izgāja urgas grīvā un pie krasta, līdz salacai un urgas grīvai netiku, bet iepriekš izsēdētajā vietā bija viena nerealizēta cope.tāds mazs aprakstiņš

Bet vai tādās mazās upītēs ir cerības ne tikai uz bērnudārzu.

marcinsch, 6.decembris 2015, 20:14

Viss ir atkarīgs no VASARAS ūdens līmeņa un temperatūras. Ja upe nav vēsu dziļumu, pie tam ik gadu, tad nekas liels neizaugs. Vēdzelēm ir tā – jo vecākas, jo jūtīgākas pret apkārtējo vidi. Dabiski jābūt arī labai barības bāzei.

Vakar no pl 18-23 upe Suseja netālu no Neretas 1 amnestēta četras ņemamas laiks bij kā priekš vēdzeles!Čomam 1 atlaista un piecas tarbā!

Kapracis.Varbūt netrāpīju īstajā laikā.Tā vieta ir konkrēta čuhņa,un lai līdz tai vietai aizietu pilnā ekipējumā bez bamšļiem jau ir pagrūti,kur nu vēl ar pilnu bateriju.Vienīgā vieta,kur šad tad ir piecūkots ir pie tilta,kur var piebraukt.Savācu,ko redzu.Bet vai tādās mazās upītēs ir cerības ne tikai uz bērnudārzu.

marcinsch, nezinu, kā var nepamanīt tur piecūkotos krastus.... vienīgi ja pa upi visu laiku brien, tad varbūt nepamanīsi, jo metru vēl nav uzaudzis tas sūdu slānis...mazliet tīrāks pēc paliem paliek, kad straume aizsūta riebīgu sveicienu uz jūru. copējot kopā ar parcopi.lv
savācām pilnus plastmasa maisus ar mēsliem, jo auto bija salīdzinoši netālu! un taisni no vēdzeļotāju iecienītas bedres. pēc jāņiem , tad sākas vēžotāju sūdainais gājiens, kur laikam lielākā daļa ir bijuši mamutā, jo atstātas ir pilnas kečupa burkas, krītiņi, murdiņi ūdenī ar visu lomu, ēsmas pakas veselas, neattaisītas un pārējā draza, ko cūkmeņiem nav bijis spēka atpakaļ uz auto aiznest!

Gribās pajautāt.vai mazās mežainās upites mēdz būt ievērojami exemplāri,vai tikai bērnudārzs.Tajā upītē ir gan smukas bedres,gan smuki līkumi.Neesmu bijis tur vēdzelēs gadus 25.Vasarā staigājot ar špini,nevienu ugunskura vietu nemanīju,lai gan nostaigāju lielus gabalus gar upi.Un vēl kas iekrita acīs,krasti varētu teikt,ka nemaz nebija piedrazoti.Es jau saprotu,ka man teiks ,ej un mēģini.Ja būs laiks,tad pamēģināšu.Gribētos zināt profesionālāku cilvēku par mani viedokli.
Paldies .

Mēslu kaudzēm ir arī savs labums - aizbraucot uz svešu upi , pēc tām ir viegli orientēties kur ir labākās copes vietas .

gintsgg, 6.decembris 2015, 12:17

muļķības, pie mazām mežainām upēm visvairāk mēslo tie kas ierodas vienreiz, piecūko un neatgriežas. Tādi parasti arī neko nenoķer.

gintsgg, orientēties var, bet litram ļergas ir jābūt iekšā, lai tajā miskastē varētu bez riebuma sēdēt

Mēslu kaudzēm ir arī savs labums - aizbraucot uz svešu upi , pēc tām ir viegli orientēties kur ir labākās copes vietas .

galvenais pēc sevis savus mēslus savācat, jo cmuki ir redzams, kur vēdzeļotāji vai vēžotāji sēdējuši- parasti viss pieķēzīts vairāku metru rādiusā... un nākamie nāk un liek savus mēslus jaunā kaudzē

BRASLA
Braslā ieradāmies, īsi pirms sešiem, sametām kātus bedrē un kūrām uguni. Vējš spēcīgs, bet copes varēja redzēt, mēģinot tikt pie uguns jau pirmā vēdzele virsū, zemmērs < 20cmm. Pēc neliga brīž velviens vēdzelēns, nu jau tuvāk tai 30 cmm atzīmei. Kolēģim pagaidām klusums. Vējš spēcīgs, labi, ka bez nokrišņiem. Īsi pirms 21, kautkas piecopē, arvien vairāk un vairāk........ piecērtu, velviens vēdzelēns, arī < 20cmm. Ap 21 secinam, brauksim uz nākamo bedri, te nav ko.
Pēc 21 aizdevāmies un nākamo bedri, parcik šeit pirmoreizi bijju, likās tiešām skaista, potencjāla vietiņa. Nu ko, filē + naktenis, aiziet, iekšā ir! Pēc pirmajām 15 minūtēm, kolēģis sagaida, pirmo copi, grabulis nedaudz ietirinās, bet minimāli, arā i, pirmais mēriņš, ha dīvaina cope, bet nu okeey. Vējš tik pūta un pūta, nu jau pēc 22, copes kautkā, vairs nav redzamas.
+/- Copīte 18 - 23, vietas tiešām skaistas, rezultāts kopā četras zivis, viens mēriņš, skaisti, labāk kā Gaujā. Noteikti atgriezīsimies uz Braslu vēl, un gaidīsim, kad Gaujā līmens sāks celties.
Ne asakas!

BRASLA
Braslā ieradāmies, īsi pirms sešiem, sametām kātus bedrē un kūrām uguni. Vējš spēcīgs, bet copes varēja redzēt, mēģinot tikt pie uguns jau pirmā vēdzele virsū, zemmērs

Vispār izbrīna ka daži tā mērķtiecīgi urbj Gauju, jo lielas vēdzeles tur tiešām reti gadās. Man vēdzeļošana tur sanāca pārsvarā pavasarī laivojot kompānijā. Atsevišķās vietās vēdzeļu daudz bet nu sīkas dikti, tajos par datumos Ventā ķērās vismaz 2x un 3x lielākas, arī Abavā. Lielāko Gaujas vēdzeli skatīju 92. gada rudenī pie Murjāņiem, tāda krietni virs 2kg, iepuvusi jau, kāda brālīša aizmirstas zakiduškas galā, spiningojot aizķēru auklu.
Toties vienā Vidzemes upē šoruden negaidīti atklāju iespaidīgu vēdzeļu, lielu vēdzeļu koncentrāciju. Novembrī apstaigāju savas upes, meklēju taimiņu nārsta vietas, vai vismaz kādas zīmes par to klātbūtni. Vakarā tumsā atgriezos ejot gar upi un sadomāju ar led lukturīti paspīdināt bedrēs. Perfekti dzidrais ūdens ļāva saskatīt gultni pat vairāk kā 1,5m dziļumā. Un vienā no garākajām un dziļākajām bedrēm, stāvot uz ~ 6m augstas klintiņas, tad arī ieraudzīju vairākas zivis kas visai aktīvi peldēja pie gultnes, brīžiem paceļoties arī augstāk. Sākumā apstulbu, jo siluets nemaz neatgādināja raibos, par vēdzelēm ar uzreiz neaizdomājos, jo bij iesēdies stereotips ka šamās tādas lēnīgas, knapi kust :) Lielākais eksemplārs bija stabili virs 60cm, dažas tā ap 40-50. Ko viņas tur darīja nesapratu, gultne pārsvarā smilšaina, pa retam kāda sieksta un akmens, nemanīju arī ka kaut ko medītu. Pamieloju acis, jo copes rīki man vispār nebija līdzi, un devos tālāk, taimjus tā arī nesastapu. Sākumā pavīdēja doma ka vajadzētu atgriezties, mēģināt kādu piemānīt ar džigu (negrunteņoju pēdējos 15 gadus), bet kaut kā nesanāca, citas upes sauca apskatīt.

Šodien divas no Lielupes atvestas mājās. Pirmā 1,1 otra 1,6 kg

Andissp, 6.decembris 2015, 00:47

Kā vienmēr Lielā Upe izceļas ar saviem mēriem, skaisti...!
Droši, ka ne velti leiši tur lenc...