Vēdzeles

Barosi ilgaak, tam varbuut efekts, tomeer, vairumaa gadiijumu tam nav nedz laika nedz arii apstaaklji to veicina, barot ir meeginaats, bet ja veedzele apakshaa ir, vinja njems taapat, bet ja vinjai nebuus rijamais, tad vari barot uz urra, nekas neliidzees. Ja barot, tad mieriigaa uudenii-ezeraa, upee bedree ar leenu straumi utt.Palu laikaa pie beshennas straumes tos krikuchus nonesiis kilometriem uz leju viens,divi un areviderci;)

Laba doma,par iebarošanu...:D:D:D Es ari tā darīšu!Tik jāpiesien barotava ķieģelī,straume nesīs prom..:D:D:D

nelietigais, 14.novembris 2012, 09:44[/quote]

Nu var jau barot pāris metrus no krasta, kur straume nav liela? Bet vispār vai kāds parasti iebaro? Vai labāk tāpat makšķerēt?

Tā kā vēdzeļu copē esmu iesācējs, vēlējos pajautāt par iebarošanu. Man radās doma, ka varētu reņģes vai nēģus sablenderēt un sajaukt ar zemi un iebarot piemēram no rīta un vakarā copēt?

esteem, 14.novembris 2012, 09:41

Laba doma,par iebarošanu...:D:D:D Es ari tā darīšu!Tik jāpiesien barotava ķieģelī,straume nesīs prom..:D:D:D

Tā kā vēdzeļu copē esmu iesācējs, vēlējos pajautāt par iebarošanu. Man radās doma, ka varētu reņģes vai nēģus sablenderēt un sajaukt ar zemi un iebarot piemēram no rīta un vakarā copēt?

Šovakar bija ūbercope, sēžot no 21.00 - 1.30 , 17 vēdzeles, 10 peld tālāk, sēdējām divatā, katram viens kāts, galā naktstārps , tas viss Valmierā - Gaujā. Super cope! Nekad vēl tā nebija bijis, ņēma ik pa 10 min, 3 reizes bija tādas ka uz katra āķa pa vienai, baigais vilciens!

Pareizi jeeska par Burchu teica, veel par akmenjiem, ja veel klaat visaaada zivju smalce ap tiem-droshi meegini, taapat salas, kantes utt., koku mudzheklji ar ljoti iecieniita vieta, arii upiishu griivas un iztekas....;)

Aņdžiņ,
sagaidi kad uzsals ļaduis,noskati vietas tuvāk akmeņiem vai gar krasta kantīm 2-5 m dziļumā,saķer mazas žuvītes(var mēģināt arī nelielu saldētu reņģi)un saliec ūdiņas ar stingri nofiksētu auklu.Nezinu cik tas LV ir likumīgi,bet visumā efektīvi.

Andžu- skaidri gaiši saku: ir divas vietas, viena, kur mēs bijām, otra Lāzberģa gals! Pavasarī pretī Skrina pirtiņai uz sēkļa vecis uz ūdas katru dienu pa pārītim dabuja/sen/ un turpat vecais mans ari uz murmuļa 900gr ļurbu izrāva!

Andzus
man jau liekas ka uz pumpām , kur nav hāra apakšā varētu būt īstā vieta, gar krastiem, salām, uz, kantīm. Mums jau arī Burčā ir ahūnās vēdzeles, bet tieši tāppat ....negribas novembrī naktī laivā sēdēt. vietas pat zināmas. No ledus arī nav tas.....tumš un auksts....

kur venta labak meklet vedzeli virs vai zem rumbas??

esmu mēģinājis no ledus, bet bez rezultātiem. Vēlā rudenī no laivas pa nakti sēdēt negribas, tik dulls es neesmu :D
Bet katrā ziņā ezerā ir vēdzeles, un lielas. Tik jāar :)) Neviens te viņas neķer.
Ziemā provēs atkal :) Tik nezinu kādā dziļumā šīs meklēt ziemā.
Vai uz sēkļa kur dziļums seklākajā vietā ap 6 m (uz sēkļa akmeņu krāvumi) un kur Jūnijā noķēra viens 4 kg vēdzeli, viņas ziemā arī varētu būt?? :) Jebšu jāmeklē seklākās vietās. Bet seklos sēkļos daudz kur ir zāle apakšā.

Ka dubļi nav, bet divi vedzeļigi rajoni ir.. ezerā, parasti no ledus ir trāpījušās, vajag tikai uzņēmību!

Un nez vai kaimiņos:)) Laikam Gauja..

Doma tāda ir:) nez vai ar cepumu

Andzus69
Pats Alūksnes ezerā neesi mēģinājis vēdzeles ķert.....tādā ezerā jābūt kā dubļiem:-)

Aivi, taisies uz kaimiņiem vēdzelēs? :)
Ar cepumu? :))

Lielu vardi jau neliksi uz āķa, a ja citas nav, ko tad? Jādala gabalos, ko?! Ir kāds uz varžu gabaliem copejis?.....ka rezultati?

Par parasto varžu patvērumu ziemā var kļūt jebkura līdz dibenam neaizsalstoša ūdenstilpe, taču priekšroka tiek dota nelielām upītēm vai strautiem ar strauji tekošu ūdeni, ja vien to grunts nav pārāk akmeņaina. Dažreiz ziemo arī dziļākos notekgrāvjos un kūdras purvos. Samērā maz parasto varžu ziemo lielās upēs vai ezeros bez caurteces. Ziemojot šādās ūdenstilpēs, vardes cenšas uzturēties neaizsalstošu noteku vai avotu tuvumā, kur labāka ūdens aerācija un mazāka kaitīgo gāzu koncentrācija. Parasti ziemo daži desmiti īpatņu kopā, bet reizēm vienuviet var salasīties vairāki simti varžu. Tās novietojas vai nu vienkārši uz ūdenstilpes dibena vai zem akmeņiem, pārkareniem krastiem, vai augājā. Parastās vardes nemēdz ierakties dūņās.
Nekustīgie dzīvnieki ieņēmuši raksturīgu pozu: ar izvērstām priekškājām vardes aizsegušas galvu, pakaļkājas saliektas un piekļautas vēderam.Taču dažreiz var ieraudzīt arī nepārtraukti kustošu dzīvnieku mudžekli: lēni airējoties ar kājām tie cenšas ieņemt pēc iespējas drošāku vietu. Ja varžu barā iekļūst kāds bezmugurkaulnieks, tas var tikt apēsts. Dažu ziemojošu parasto varžu kuņģos atrastas arī augu daļiņas un ādas maiņas laikā pašu nomestās ādas gabaliņi. Parastās vardes ir vienīgie Latvijas abinieki, kas ziemas laikā var saglabāt zināmu aktivitāti - spēju pārvietoties un uzņemt barību.

Copmann, 13.novembris 2012, 14:55

Sīki smalki izsmeļoši :) +++

Jordans, bet vai vardes nepārziemo ūdenī ? Reiz ziemā bļitkojot asarus pie piekrastes meldriem , bļitka kautkur aizķērās . Tākā tur nebija dziļš, mēģināju caur aliņģi saskatīt aiz kā bļitka aizķērusies un redzēju, ka uz grunts, piespiedusies pie siekstas, guļ varde.Beigta viņa nebija, jo, kad ar kārtiņu atkabināju bļitku, intereses pēc pieskāros arī vardei. Viņa aizpeldēja tīri veikli .

Frenks, 13.novembris 2012, 14:36

Tagad man ir skaidrs. Cita lieta kad braucu kādu mēnesi atpakļ pilns krasts ar vardītēm un es tik pasmējos ka vajaga likt uz āķā. Būtu mājās atvilcis kastē sametis lai dzīvojas :D uznaca mazais sals un viss nav nevienas, ko tagad uz āķa uzlikt :(

Par parasto varžu patvērumu ziemā var kļūt jebkura līdz dibenam neaizsalstoša ūdenstilpe, taču priekšroka tiek dota nelielām upītēm vai strautiem ar strauji tekošu ūdeni, ja vien to grunts nav pārāk akmeņaina. Dažreiz ziemo arī dziļākos notekgrāvjos un kūdras purvos. Samērā maz parasto varžu ziemo lielās upēs vai ezeros bez caurteces. Ziemojot šādās ūdenstilpēs, vardes cenšas uzturēties neaizsalstošu noteku vai avotu tuvumā, kur labāka ūdens aerācija un mazāka kaitīgo gāzu koncentrācija. Parasti ziemo daži desmiti īpatņu kopā, bet reizēm vienuviet var salasīties vairāki simti varžu. Tās novietojas vai nu vienkārši uz ūdenstilpes dibena vai zem akmeņiem, pārkareniem krastiem, vai augājā. Parastās vardes nemēdz ierakties dūņās.
Nekustīgie dzīvnieki ieņēmuši raksturīgu pozu: ar izvērstām priekškājām vardes aizsegušas galvu, pakaļkājas saliektas un piekļautas vēderam.Taču dažreiz var ieraudzīt arī nepārtraukti kustošu dzīvnieku mudžekli: lēni airējoties ar kājām tie cenšas ieņemt pēc iespējas drošāku vietu. Ja varžu barā iekļūst kāds bezmugurkaulnieks, tas var tikt apēsts. Dažu ziemojošu parasto varžu kuņģos atrastas arī augu daļiņas un ādas maiņas laikā pašu nomestās ādas gabaliņi. Parastās vardes ir vienīgie Latvijas abinieki, kas ziemas laikā var saglabāt zināmu aktivitāti - spēju pārvietoties un uzņemt barību.