Šī barotavu tēma uzpeld jau gadiem visos iespējamos forumos, bet nekad neesmu ne dzirdējis, ne redzējis rezultātus. Domāju, ka daudzi pamēģina... un nospļaujas.
Pats arī esmu mēģinājis un varu īsi apstāstīt savus eksperimentus:
1. Rudeņos un pavasaros parasti upēs ir spēcīgs straumes spiediens (pat ja nav augsts līmenis) un barotava slīd, kamēr ieslīd zacepā. Ļoti daudz aprautu sistēmu! Pat ja atrod pareizo svaru, pretestība straumei ir tik stipra, ka kāts visu laiku vibrē un raustās - viltus copes. Ar parasto svinu, kas pieguļ gultnei tā nav.
2. Barības sulas un smaržas ātri izskalojas, bet masa paliek barotavā, tā kā ik pa brīdim jāmaina. Netīra, nepatīkama nodarbe.
3. Pats galvenais, viss tas tiek darīts pa tumsu. Ticiet man, naktī (pat ar lukturi pie pieres) galvenais darbošanās princips ir – jo vienkāršāk, jo labāk.
Šoruden es mainu taktiku. Meklēšu vēdzeli aktīvi. Dabiski būs bāzes pleķis, kur būs iemesta gruntene ar spalgu zvanu, atradīsies visas mantas, bet pats ar citu grunteni klejošu pa tuvāko apkārtni un metīšu visās iespējamās vietās. Būs daudz zacepu un aprautu sistēmu, tādēļ sistēmu kā tādu nelietošu. Auklas galā visprastākais smagums, nedaudz augstāk pamatauklā iesieta cilpiņa, kurā pavada ar vecu āķi galā :)) - lieli krājumi no PSRS laikiem. Noraušu daudz, bet uzsiet jaunu pārdesmit sekundes. Galvenais, tas troksnis vēl labāk pievilina vēdzeli kā smaka, ja tuvumā būs, noteikti paņems:)
12.oktobris 2010, 19:36 |
links