Atskaite copei jūrā no krasta.
Četratā bijām Ziemupē no pirmdienas plkst.13 līdz aptuveni pusnaktij.
Es Ziemupē biju pirmo reizi. Jā, nepatika tas puskilometra gājiens līdz jūrai. Uz svaigiem spēkiem, protams, ok. Kad jānāk mājās ar 10 kg zivīm, tad spēkiem abloms. :))))
Gājiens aptuveni 500 metri. Nav jau tālu, bet trīskātu soma, sēdeklis, Daiwas spainis, uz jūru ar garnelēm, ēdamo, polšu un zaceni+ ūdens, svinu un sistēmu somu, tomēr ir smagums. Ja pieskaita visu ekipējumu ar zābakiem un brišanu pa brūkošām smiltām, nu priecīgs nebija neviens no mums.
Teikšu īsāk:
Lielākā, pēc izmēra, bija bute pa dienu, bet tumsas stundās, nācās šķirot.
Tālā distance, smuks un pareizs vilnis.
Ēsma, vārītā garnele. Bija gan reņģe, gan tīģergarnele, bet .....:(
Katrā gadījumā butes pie krasta ir. Izmērs tāds viduvējs.
Es intereses pēc aizbraucu uz Ziemupi, bet pēc būtības labāk būtu devies uz sev jau pāris desmitgadēs zināmām vietām.
Tomēr jauna vieta vienmēr ir intriģējoša.
Protams, darbojos ar sevis sietajām sistēmām, bet tas jau elementārs moments visiem kas brauc uz plekstu copi.
13.novembris 2025, 20:47 |
links