bblais- mēs tad to zivi neķer, bet es esmu no zivju pilsētas un tad jābrauc cauri savai psihologijai, kuru man iemacīja no bernības, ja noķeri pats tīri, pats gatavo un pats ēdi, vienīgi mums zivis ēd visi, tad daudz , kas atkrīt, bet doma viena....
Ko tu daritu ja tev mājās pateiktu man tas tavas zivis lidz kaklam ,jau vairs negribās viņas redzēt ,protams es paturu sev un kaimiņiem,bet ko varu laižu vaļā,nu bute man tagat neinteresē un bulitis arī ne,gribas sportisko vējeni.
Nu mana filosofija sākās un beidzās ar to ka nav ko mēgināt ķert, ja to nedomā paturēt uzturā .....tas mani psihologiski ierobežo, bet nedara par negausi . Laikam problēma ir tur, ka mana pusē, ko ķert jau vienmēr var atrast.
Es nav manījis, lai vējeni ķertu un laistu vaļā :) visam ir sava filosofija, un ir likums..., bet ja zivi ko likumīgi noķer un izmet mēslainē, tas ir makšķernieka kauns ...Tad zūd jēga pat manai filosofijai...
Es nav manījis, lai vējeni ķertu un laistu vaļā :) visam ir sava filosofija, un ir likums..., bet ja zivi ko likumīgi noķer un izmet mēslainē, tas ir makšķernieka kauns ...Tad zūd jēga pat manai filosofijai...