Vakar bijām maķenīt virs Miķeļbākas un maķenīt zem jaunciema. Ap 15.00 sākām copi. Sākums ļoti cerīgs. Pirmajā pārvilcienā uz viena kāta duplets un uz otra- smuka bute. Nopriecājāmies- nu tik būs! Kamēr bija gaišs- uz renģi pa retam ņēma. Bet visas smukas. Tikko iestājās krēsla un tumsa- nekā vai mazas māzītiņas. Gaidījām, gaidījām tumsas copi, tā arī nesagaidījām. Zāles bija, bet nevarētu teikt, ka šausmīgos daudzumos. Ir bijis vairāk. Ja kātus sprauda krastā, tad zāļu bija nejēgā, bet visi kātus sprauda uz 1.sēkļa. Nebija jau diez ko ērti, bet tad bija ok. Bija brīži, kad nebija zāļu, bet butes tā arī neparādījās. 22.30 braucām mājās. Brokastīs jau butes noēdāmies, bet gribējās tak nožāvēt ar.
Kad braucām prom, aprunājāmies ar onkuli, kas ja sēdēja tur no rīta un taisījās sagaidīt arī nākošo dienu. Teica, ka labi esot ņēmis no rīta 5-12 dienā. Tad pazudis. Viņam bija ap 6kg.
17.oktobris 2010, 11:51 |
links