Pamazām transformējoties par ventspilnieku, lūk pirmās atziņas:
1. es tomēr esmu idiots. Ja piecos no rīta ej uz molu un iekšējā balss pēc skata debesīs un pretējā virzienā tekošiem vecīšiem vēsta, ka būs sūdi, tad ir jātic.
2. Iepriekšējā dienā - švaka izmēra bušu lērums, daudz vējeņu sekoja, dauzīja pa spini (kamērs uz troiņika lika reņģes asti, bet kaut ko es vēl nemāku... :) 4 gadus sapņoju, beidzot redzēju to kukaini. Skaisti. Bet tas bija viens mirklis, jo svētdien iznācu laukā par vēlu, drīz viņas nozuda.
3. Nu tad šorīt piecos gribējās turpināt, kāti pārbūvēti, tievajiem bleķiem āķi ķēdītēs, viss jau kā jaunā pieredze māca... skuju. Kāpēc tās sauc par vēja zivīm, tās ir bezvēja zivis!!!!!
4. Speciālie jūras svini gan ir manta, 2 metru viļņi - bet uz vietas turās.
5. Fenwicks, ar ko cerēju spiningot vējenes, tika novietots nedaudz nostāk ar spici gaisā... jo, godīgi sakot, pusi no laika pavadīji dziļās mola spraugās. Drusku par daudz to zibeņu apkārt tomēr.
6. Rezultāts - drusku vairāk ticu Dievam, stipri vien mīlu dzīvi :) Un izmērs gan šorīt priecēja - kādas 10 gab butītes virs 30 cm.
Un protams, pie rezultāta var pievienot arī atziņu, ka īsts copmanis pret alkoholu izturas kā pret zivi - t.i. " iedzer un atlaid " :)
Čpokš.
23.maijs 2011, 11:29 |
links