Makšķerēšana jūrā

Protams žāvēts grundulis nav žāvēts bullītis, bet ja gribās zivi iekost, tad ēst var. Velns bada laikā pat mušas ēd. Pie cepuma gan klāt neiet. Bet butes Liepājas pusē nekad nav bijušas pārāk biezas un daudz.......Bet grunduļi un jūras velni uzvedās kā uzvarētāji....

Pravietis, 28.decembris 2017, 17:23

Cept vajag, ne žāvēt :)
nu kādus gadus atpakaļ nemaz tik slābanas tās butes ar nebija.
A kas ir jūras velns Liepājas pusē?

Vakar no mola no ~19-00oo 2kg mazo spožo. Šodien jāmēģina atkal.

Protams žāvēts grundulis nav žāvēts bullītis, bet ja gribās zivi iekost, tad ēst var. Velns bada laikā pat mušas ēd. Pie cepuma gan klāt neiet. Bet butes Liepājas pusē nekad nav bijušas pārāk biezas un daudz.......Bet grunduļi un jūras velni uzvedās kā uzvarētāji....

Pārbarotajā leišu karpā Maximkā varētu būt vairāk nekā reņģē :)

Nezinu... bet man liekas, ka renģē ir vairāk eļļas - tīri filējot uz naža vairāk tauku nekā no pliča paliek...

Īpašnieki ir vietējie....
Bute ķeras... paskatieties atskaites oktobrī....
Par bušu copi nākamajos gados - lielākais risks ir jūras grundulis....apēd bušu paiku.... man liekas, ka tas arī ir iemesls, kapēc jo tuvāk Liepājai, jo bute plānāka...jo tur šī invezīvā suga šobrīd ir ;oti daudz savairojusies....

Alsungā pārstrādā brētliņas un reņģes.Jauda ir niecīga priekš Latvijas zvejniekiem un cehs pieder ārzemniekiem kuri izmanto pašreizējo situāciju un maksā ļoti mazu cenu.Jaunie cehi pastiprinās konkurenci.Butes viņi negrib ņemt jo galvenā nauda nāk no eļļas kas butei ir maz,liela ķēpa-maza peļņa.Daudzums butei jūrā ir ļoti liels jo maz kuģu kuri to zvejo.Tam ka neķeras no krasta ir cits iemesls-kāds nezinu.

pukis, 28.decembris 2017, 13:06

RinaldsV, 28.decembris 2017, 16:17
Kā sapratu,iespējams zini atbildi.
No kuras zivs ir vairāk eļļas-saldūdens vai jūras?
Vai vienkārši brutāli, paņemsim 300 gr plici un brētliņas tajā pat svarā?

Brusis, 28.decembris 2017, 16:45

Peļņa ir uz tā rēķina, ka ņemot vērā krievijas embargo, brētliņas un reņģes cena ir lejā...

Es šobrīd vados pēc tā, ko reiz dzirdēju pa radio. Nu atsevišķam uzņēmumam varbūt, ka tā tas arī ir.

Domaataajs, 28.decembris 2017, 16:43

Īpašnieki ir vietējie....
Bute ķeras... paskatieties atskaites oktobrī....
Par bušu copi nākamajos gados - lielākais risks ir jūras grundulis....apēd bušu paiku.... man liekas, ka tas arī ir iemesls, kapēc jo tuvāk Liepājai, jo bute plānāka...jo tur šī invezīvā suga šobrīd ir ;oti daudz savairojusies....

Alsungā pārstrādā brētliņas un reņģes.Jauda ir niecīga priekš Latvijas zvejniekiem un cehs pieder ārzemniekiem kuri izmanto pašreizējo situāciju un maksā ļoti mazu cenu.Jaunie cehi pastiprinās konkurenci.Butes viņi negrib ņemt jo galvenā nauda nāk no eļļas kas butei ir maz,liela ķēpa-maza peļņa.Daudzums butei jūrā ir ļoti liels jo maz kuģu kuri to zvejo.Tam ka neķeras no krasta ir cits iemesls-kāds nezinu.

pukis, 28.decembris 2017, 13:06

RinaldsV, 28.decembris 2017, 16:17

Kā sapratu,iespējams zini atbildi.
No kuras zivs ir vairāk eļļas-saldūdens vai jūras?
Vai vienkārši brutāli, paņemsim 300 gr plici un brētliņas tajā pat svarā?

Es šobrīd vados pēc tā, ko reiz dzirdēju pa radio. Nu atsevišķam uzņēmumam varbūt, ka tā tas arī ir.

Peļņa tur ir fantastiska.... Alsungas ražotnes finanšu dati ir publiski pieejami...
Bet kā jau rakstīju, tur lielākais apjoms tiek pārstrādāts renģu un brētliņu un to atlikumu, kas rodas apstrādes cehos.

Nu par jūras grunduļu pārstrādi jau sen runā. Tikai ar tiem miltiem diži pelnīt nevarot, ar eļļu sanāk vairāk.

Domaataajs, 28.decembris 2017, 11:19

Īpašnieki ir vietējie....
Bute ķeras... paskatieties atskaites oktobrī....
Par bušu copi nākamajos gados - lielākais risks ir jūras grundulis....apēd bušu paiku.... man liekas, ka tas arī ir iemesls, kapēc jo tuvāk Liepājai, jo bute plānāka...jo tur šī invezīvā suga šobrīd ir ;oti daudz savairojusies....

Alsungā pārstrādā brētliņas un reņģes.Jauda ir niecīga priekš Latvijas zvejniekiem un cehs pieder ārzemniekiem kuri izmanto pašreizējo situāciju un maksā ļoti mazu cenu.Jaunie cehi pastiprinās konkurenci.Butes viņi negrib ņemt jo galvenā nauda nāk no eļļas kas butei ir maz,liela ķēpa-maza peļņa.Daudzums butei jūrā ir ļoti liels jo maz kuģu kuri to zvejo.Tam ka neķeras no krasta ir cits iemesls-kāds nezinu.

pukis, 28.decembris 2017, 13:06

[quote=510300]Čau visiem! Vajag palīdzību iegādāties jig kātu copei Norvēģijā no krasta/klintīm. Budžetā ap 350EUR, tests

Káts nav no dárgajiem.Nezin vai ir vérts térét tos 350Eu prastai mencai.
Búsi Norway,nopérc uz vietas komplektu,gandríz jebkurá palielá tirdzniecíbas centrá.
Pilkerus skaties,varbút LV iznáks léták,varbút ne.
Norway par 150g pilkeru,liekas,ka maksáju ap 11Eu

DSV, 28.decembris 2017, 13:58

Sveiks jau ir tāds komplekts, gribās kaut ko labāku tākā copē esam katras brīvdienas. Dzīvoju Sortlandē, tur stipri budžeta varianti tikai tirgojas.

[quote=510300]Čau visiem! Vajag palīdzību iegādāties jig kātu copei Norvēģijā no krasta/klintīm. Budžetā ap 350EUR, tests

Káts nav no dárgajiem.Nezin vai ir vérts térét tos 350Eu prastai mencai.
Búsi Norway,nopérc uz vietas komplektu,gandríz jebkurá palielá tirdzniecíbas centrá.
Pilkerus skaties,varbút LV iznáks léták,varbút ne.
Norway par 150g pilkeru,liekas,ka maksáju ap 11Eu

Alsungā pārstrādā brētliņas un reņģes.Jauda ir niecīga priekš Latvijas zvejniekiem un cehs pieder ārzemniekiem kuri izmanto pašreizējo situāciju un maksā ļoti mazu cenu.Jaunie cehi pastiprinās konkurenci.Butes viņi negrib ņemt jo galvenā nauda nāk no eļļas kas butei ir maz,liela ķēpa-maza peļņa.Daudzums butei jūrā ir ļoti liels jo maz kuģu kuri to zvejo.Tam ka neķeras no krasta ir cits iemesls-kāds nezinu.

Čau visiem! Vajag palīdzību iegādāties jig kātu copei Norvēģijā no krasta/klintīm. Budžetā ap 350EUR, tests aptuveni no 20-80g. Merķa zivs mencas. Spoli virsu kabināšu twinu sw5000.
Iepriekš paldies! Pagaidām noskatīts Favorite Shooter SHT-1002H, 20-60g.

Jāizvelk tas tralis pa to otro dīķa malu,tad jau būs...
Man te kādu laiku atpakaļ uzņēmīgie latvju zveinieki piedāvāja sadarbību.Man tik bij jāuzņem un jāparāda kur to zivju vairāk,šamie atbraukšot un pa nakti ar traļiem izkāsīšot,ar refrežiratoriem aizvedīšot.Ar doķiem viss būskārtībā...

Nu par jūras grunduļu pārstrādi jau sen runā. Tikai ar tiem miltiem diži pelnīt nevarot, ar eļļu sanāk vairāk.

Domaataajs, 28.decembris 2017, 11:19

Lai šādas ražotnes strādātu pilvērtīgi, nevis uz pusslodzi, ir vajadzīga produkcija. Cik tonnas zivju ir jānozvejo, lai ar atgriezumiem, pavēderītēm uz atgriezumiem, noslogotu ražotni uz pilnu jaudu?

Nu par jūras grunduļu pārstrādi jau sen runā. Tikai ar tiem miltiem diži pelnīt nevarot, ar eļļu sanāk vairāk.

Tā kā būs vien jāmauc pāri dīķim uz to Zviedru pusi...)

Par butenieku aprindās apspriestajiem pēdējo gadu sliktajiem plekstu lomiem ticama atbilde rodama Jaunajā Makšķernieka gadagrāmatā Pētera Klagiša rakstā "Par ko klusē VVD" (45.lpp.). Kvintesence - kopš 2013.g. plekstu nozveja palielinājusies no 200-500 t/g, kas bija kā piezveja līdz 1500-2000 t/g. Atklāta arī jaunā zivju miltu rūpnīca Alsungā. Tā pieņem un pārstrādā miltos jebkuru zivju daudzumu. Plekstu zvejai nav noteikts limits, licencētie zvejnieki drīkst nozvejot neierobežotu šo zivju daudzumu. Par nozvejotām plekstēm viņi valstij samaksā simbolisku summu - 2,85 Eur par tonnu. Diemžēl VVD pienācīgi nekontrolē pat to zivju nozvejas limitus, kuriem tādi ir, kur nu vēl "ārpus likuma" esošo plekstu nozveju. Tā saimniekojot plekstu koncentrācija Latvijas zonā pēdējos gados ir pamatīgi noplicināta! - tā P.K.

krokuss, 27.decembris 2017, 23:56

Pie šī vēl jāpiebilst,ka tūliņ būs vaļā vēl divas miltu fabrikas.Un vēl ,neviens neceltu šīs fabrikas,ja nebūtu garantētas izejvielas,līgumi,vienošanās,īsāk peļņa.Ar ko,un kas rakstīts,informācijas nav.
Saistībā ar šo,domāju arī top dižpētījumi par balto zivju pārpilnību un nepieciešamību to ķert ar vadiem.

www.db.lv/razosana/part...rupnica-460570

www.tvnet.lv/financenet/no..._miltu_rupnicu

www.talsuvestis.lv/lv/zinas/popr...ju-parstradei/

Bēdīgi.Tā kā Pravieša minētās ''vēderšļūcējas'',iespējams devās nevis uz nārsta vietām,bet uz miltu fabriku.Nāksies izvērtēt bušu copes iespējas Igaunijā.