Makšķerēšana jūrā

Bjorgvins, Jūs tik neklusējat un turpinat rakstīt. Baisi interesanti. :)
o.

13.decembris 2016, 11:31 | links

ja,Domatai,es redzu,ka busu tema Jus ir loti ieinteresejusi.meginasu atbildet uz jautajumu par busu narstu.saksu pec kartas.tik tiesam sobrid interneta var rakstit kas grib un ko grib.tapec ir daudz puspatiesibu,blakuspatiesibu.maldu,mitu,melu un atklatas dezinformacijas.neviens neprasa ne kompetenci,ne zinu izcelsmes avotus,ne atbildibu. un tas ir visa interneta informativaja telpa.tapec sniedzu informaciju kuru var parbaudit Valsts vides dienesta un ari Zinatniski petnieciskaja instituta. drosi ka sim organizacijam ir majaslapas un arhivi,kur to viu var atrast.es neesmu datora draugs un nezinu kur meklet bet interneta urki to noteikti atradis. tatad nekas nerodas no zila gaisa.visas pie Baltiuas juras esosajas valstis strada nopietnas zinatniskas organizacijas.ari Latvija.protams Latvija ir maza ar ierobezotiem resursiem,tomer ari musu zinatnieki brauka ar specialiem kugiem,frakte zvejas kugus un veic petijumus pec savam programmam,vai ari nak mums lidzi parasta reisa un nem paraugus un kida to ko mes nokeram.ta ir pasaules prakse.man stradajot Grenlande vinu zinatnieki darija to pasu. uz so organzaciju petijumu pamata tiek noteikta jura esoso zivju masa un attistibas tendences.starptautiska organizacija nosaka nozvejojamo zivju kvotas un sadala starp dalibvalstim.valstis talak sadala saviem kugiem. bet si organizacija nosaka lieguma laikus un ari lieguma rajonus kur notiek zivju narsts vai ir daudz zivju mazulu.katra valsts vel pienem savus nacionalos zvejniecibas un makskeresanas noteikumus.tie gan praktiski ir domati ieksejiem udeniem.atklata jura vadas pec eiropas regulam. nu tad luk - pirms tika atcelti liegumi butem si visnotal cienijama organizacija ilgus gadus bija noteikusi narsta liegumu butem no 1,februara lidz 15,maijam.,akmens butem lidz 30.junijam. kam nav svesa logika sapratis,kad narsto butes. par busu sugam.ja busu sugas ir vairakas stipri lidzigas,vai tiesi 15?nevaresu atbildet,io par dazam vel zinatnieki stridas vai ta atseviska suga vai tikai pasuga.un viena loti atskiriga no parejam-akmensbute jeb ate. par laivu kontroli lici.ja,ir atskiribas starp kugi un laivu.kugis atnak nevis kur grib,bet uz ostu.visas ostas ir VVD nodalas.2 stundas pirms ienaksanas kugis nosuta zinojumu ar ienaksanas laiku,piestatnes numuru un precizu zivju daudzumu pa sugam.lidz ienaksanai osta ir aizpildits un aizsutits elektroniskais zurnals.un viss jau ir riga un brisele.ja esi pielavis kludu-ta ir drausmi pretiga procedura,elektroniskais zurnals- ta ir atseviska serija sini kino.tas ir tas ko tagad gribeja uzspiest arstiem.mums ari ta programma no sakuma negaia,bija reizes kad gribejas ar cirvi bliezt pa kompi. kas ir lici.tur laivinieks aizpilda papira nozvejas zurnalu.lidzi vins to nenem,jo nedod uzslaks udens un dokuments parvertisies slapja lupata.vins to aizpilda krasta.ta ka laivina var izbrukt vairakas vietas un piekraste ir gara,tad inspektors visur protams neuzspej.ia tomer,atnakot maka inspektors celi pastaigajas pa liedagu,tad zurnals tiek aizpildits maksimali precizi.a ja inspektors pilda dienesta pienakumus citur?tad zurnalu aizpilda pec sirdsapzinas.a ja sirdsapzina sini bridi ir aizsnaudusies?tadas luk mazas niansites.

13.decembris 2016, 11:23 | links

atmos

Par akmensbutēm - Tukuma tirgū ir bijušas pārdošanā. Pie kam - plaukstas lieluma...
Par zvejnieku kontroli - līcī, Engures pusē daudz nelegālu tīklu...

12.decembris 2016, 22:16 | links

Pravietis

Pravieti par to aiziešanu no krasta nepiekritīšu vairākus gadus lieku tīklus, kā arī esmu makšķernieks un butes plus minus pie krasta ir visu ziemu vasarā varbūt uz 2 mēnešiem pazūd. Decembrī ir arī uz makšķeri labi lomi arī virs 10kg. Kvalitāte parasti uz decembri jau ir slikta. Bet nu šogad tāds interesants gads. Vēl septembrī butes bija diezgan plānas. Un likās , ka novembrī bija tās biezākās.
Janisardievi, Bjorgvin,
Laba diskusija forumā no copes brīvajā laikā. Šogad dīvains gads, butes faktiski bez ikriem, biezākās bija tās lapiņas un plaukstiņas, bet pannas butes tādas kā diloņslimnieces, kārnas un šļauganas. Copi sačakarēja zemais ūdens līmenis, viss reljefs gruntij mainījās, bedres pazuda. Tagad p.g. piektdien rietumu vējš pamatīgi raka grunti, bet par vēlu šogad.
Janisardiviems, 11.decembris 2016, Šogad izdarīju secinājumi, ka labākās copes bijušas Irbes šaurumā gar krastu. Varbūt tāpēc , ka nedaudz pudeles kakls un dziļums arī ievērojamāks pēc topokartes.
Veikmi jaunajā gadā.21:57

12.decembris 2016, 21:17 | links

Domaataajs

Bjorgvin, es izlasīju visu pareizi, Atlantijas bute piemēra pēc, jo mūsējās vispār neesmu lielveikalos manījis. Nu tagad skaidrs kāpēc. Par zvejas aizliegumu akmensbutēm esmu dzirdējis no piekrastes zvejniekiem, pats vienu zemmēra akmensbuti izcēlu pagājušogad rudenī.
Nu vienīgi tad varbūt komentārs prasās par nārstu u.c izejot no šī linka. Kaut gan raksta visi, kam nav slinkums.
https://www.latvijasdaba.lv/zivis/platichthys-flesus-l/
Nu raksta, ka ir 15 populācijas Baltijas jūrā.

12.decembris 2016, 21:03 | links

Bjorgvins

ja,Pravieti un Domataj,Jus par tam cenam visu esat pareizi ieverojusi.bet es jus citeju -atlantijas, lielas,akmensbutes.ja,sim zivim ir cena.laikam es ieprieksejo gabalu esmu par garu uzrakstijis un Jus laikam esat ne visai uzmanigi visu izlasijusi.taja punkta par busu zveju ir akcentets tas ka nav ko atlasit tirgum un teiksm kupinasanai.butei nan ne izmera,ne biezuma.un no tadam nesanak gaumiga, standartiem atbilstosa tirgus prece.tapec nav cenas.un ta rentabilitate.kaut kadu nelabveligu apstaklu del butes nesasniedz velamo kondiciju. ja par akmensbutem tad vinas vispar nedrikst zvejot. drikstesana ir viena lieta,bet ziepites ir ieks tam,ka es gadus 3 neesmu redzejis nevienu akmensbuti.par busu atiesanu no krasta.ja,tas kuras dodas uz narstu,drosi vien ir sakusas celu.jo narsts notiek februari,marta,aprili 70 - 90 m dziluma diezgan pieklajiga attaluma no krasta,nu tuvakais kadi 80 km varetu but.nu tadam plakanam,ne visai naskam peldetajam tas ir labs cela gagalins.ja citas zivis narstot dodas uz seklumiem un pat upem,tad butei viss ir otradi.bet viena dala zivju kaut kadu iemeslu del neveido narsta produktus un tatad nemigre uz narsta vietam.tatad nokert kaut ko var vienmer. vajag tikai urbt.

12.decembris 2016, 20:42 | links

Domaataajs

Pravieti, vai Maximā uz ledus paskatījies buti. varbūt, ka kļūdos, bet šķiet, ka pēdejoreizi kad manīju Atlantijas bute bija kaut kur ap 7 eur, ķerta Dānijā. Pirms 2-3 nedēļām.Apmēram.
Bjorgvin, paldies par info. Vienīgais, dēļ kā bute varētu nebūt populāra ir tas, ka lielās ir reti un tomēr ir liela asaka pa vidu.
Vienreiz nopirku gabalu paltusa Maximā - garša kā pavasara butei, bet cena ar visu akciju - oho! Nopirku uz tirgus paltusa fileju par Maximas puscenu, to var labi ēst, tikai ūdens gan nav žēlots svarā.

12.decembris 2016, 17:55 | links

Pravietis

es redzu ka diskusijas par busu likteni turpinas.man vakar vienkarsi nebija laika vairak rakstit.tapec,ja kungi,jus man atlausiet,turpinasu. es rupigi izlasiju visas replikas un meginasu maksimali precizi atbildet.1.par zvejas kugu nekotrolesanu.ka jau mineju mus nepartraukti kontrole no monitoriga centra caur satelitiem.ta ir medalas viena puse.jura inspektori izbrauc uz robezsardzes un krasta apsardzes kugiem un kontrole.man ir bijis 3 dienas pec kartas ir nakusi klat.tagad valsts vides dienestam ir savs kugis.ari vins ir mani apciemojies.tiesa sis aktivitates notiek parsvara laba laika.toties krasta tas viss notiek ar apskauzamu regularitati.mencu kugus parbauda visas ienaksanas,bretlinu kugus apmeram pusi gadijumos.nu es esmu dzimis zem laimigas zvaigznes - mani parbauda biezak.man ir tads mikroginesa gramatas rekordins - 8 parbaudes pec kartas.tas gan nenozime,ka esmu sausaligs parkapejs.vienkarsi eiropa paris gadus atpakak iedeva naudinu kontroles pastiprinasanai.un cilveki strada.tad vel prieksniece ir nesmuki izrunajusies par negiem un vvd ir pieversta liela uzmaniba.nu dienests strada ar dubultu darba sparu.ja par zvejniecibas noteikumu parkapumiem,tad es savu pirmo un pagaidam vienigo sodu noravos 1986. gada.tiesi uz zvejnieku svetkiem inspekcija man atsutija davanu - soda kviti par 25 rubliem.nu ta apmeram cienitie busu makskeresanas fani,zvejnieki netiek kontroleti. 2.par busu piedavajumiem tirdznieciba.es redzu ka verigakie no jums ir apmeklejusi tirgu un ieverojusi,ka nav ne pratiga busu produkcijas klasta,ne zemas cenas,kam logisti butu jabut pie sausaligas busu nozvejas.pakal pircejam neviens pardevejs butes nemet.es ari budams liepajas tirgu apsekoju zivju tirdzinu.ko es tur konstateju?zivju piedavajums atklati runajot nabadzigs.un butes pardosana vispar nebija.tas liepaja.LIEPAJAA !!! 3.atkal par busu zveju.ka jau mineju busu zveja ir galigi nerentabla.un ja zvejo tad bute aiziet zveriem un miltiem.Kapec tada necieniga izturesanas pret visuma garsigu un visadi kulinari izmantojamu zivi?zvejas kugu komandam saimnieki dod uzdevumu atlasit lielas butes pardosana partikai.un puikas butu priecigi to darit,jo ta ir vinu nauda.mesli sakas ar to,ka nav ko atlasit.ja,ja,kungi, nav ko.nav ne lieluma,ne biezuma. 4.par pasam butem.tad ir jaatgriezas vesture.nu ne galigi akmens laikmeta,bet nu tada parskatama vestures posma.pagajusa gadsimta 70.tie gadi.pec manu vecako kolegu stastiem butes esot bijusas maz.ar ko tas izskaidrojams,nezinu.viedi cilveki runa par cikliem dazadu zivju populaciju dzive.80.to gadu sakuma saku stradak zejas flote.bute bija aizsargajama zivs.busu specializetas zvejas nebija.bija atlauta tikai piezveja.laika posma no 1.februara lidz 15.maijam uz kuga nedriksteja but neviena bute. butes bija,bet teikt ka daidz nevareja.toties izmeri.daudz bija ta saucami klozetpodu vaku.tagag tada izmera butes sen nav redzetas. ta tas kaut ka turpinajas kadu laiku.lidz strauji samazinajas dazadu iemeslu del mencu populacija.tas bija gadus 10 atpakal.un butes savairojas konkreti.atlava butes zvejot,nonema daudzus aizliegumus.tacu interesepar butem nebija liela,jo nebija cenas.butes turpinaja vairoties.tikai cita nelaime -palika arvien mazakas. 2 gadus atpakal zinatnieki deva rekomendaciju butes pakerstit vairak,jo ari uz butem tika velta dala vainas mencu izzusana.nu taja vasara mencu kugi ari pakerstija butes.lidz ko nokritas nozveja,ta interese pazuda,jo pelnas nekadas. nu bute vareja atkal uzelpot brivi,tacu rindu paretinasana neatnesa velamo rezultatu. nu nekadi neaug lielaka.un ari daudzumi mazi. tomer zinatnieki kostate ka vaina bus citos,globalakos apstaklos.nu saluma promiles musu krasta ir nokritusas konkreti,nav ne tikai busu nav ari mencu.visa so zivju zveja notiek juras dienvidu un rietumu gala.tacu parak spidosi nav ari tur.nakamgad samazina kvotas austrumu mencu populacijai un aizliedz zveju rietumu populacijai. zivju krajumu ir depresiva stavokli visa pasaule. 7 miljardi loti grib est.ta ka kungi bus jasamierinas ar svakakiem busu lomiem.un jagaida kads brinums.reizem dabas mate izspele ari pozitivus jokus.

Bjorgvins, 12.decembris 2016, 13:59

Paldies par stāstu.

Bet centrāltirgū butes maksā ap 2,50 Eur par kg., lielās importa, kā es saprotu akmensbutes ap 5,00 Eur par kilo. Kā var būt nerentabli......Vai makšķernieki pareizi saprot, ka no decembra mēneša sākot bute no krastiem attālinās.....

12.decembris 2016, 15:45 | links

Bjorgvins

es redzu ka diskusijas par busu likteni turpinas.man vakar vienkarsi nebija laika vairak rakstit.tapec,ja kungi,jus man atlausiet,turpinasu. es rupigi izlasiju visas replikas un meginasu maksimali precizi atbildet.1.par zvejas kugu nekotrolesanu.ka jau mineju mus nepartraukti kontrole no monitoriga centra caur satelitiem.ta ir medalas viena puse.jura inspektori izbrauc uz robezsardzes un krasta apsardzes kugiem un kontrole.man ir bijis 3 dienas pec kartas ir nakusi klat.tagad valsts vides dienestam ir savs kugis.ari vins ir mani apciemojies.tiesa sis aktivitates notiek parsvara laba laika.toties krasta tas viss notiek ar apskauzamu regularitati.mencu kugus parbauda visas ienaksanas,bretlinu kugus apmeram pusi gadijumos.nu es esmu dzimis zem laimigas zvaigznes - mani parbauda biezak.man ir tads mikroginesa gramatas rekordins - 8 parbaudes pec kartas.tas gan nenozime,ka esmu sausaligs parkapejs.vienkarsi eiropa paris gadus atpakak iedeva naudinu kontroles pastiprinasanai.un cilveki strada.tad vel prieksniece ir nesmuki izrunajusies par negiem un vvd ir pieversta liela uzmaniba.nu dienests strada ar dubultu darba sparu.ja par zvejniecibas noteikumu parkapumiem,tad es savu pirmo un pagaidam vienigo sodu noravos 1986. gada.tiesi uz zvejnieku svetkiem inspekcija man atsutija davanu - soda kviti par 25 rubliem.nu ta apmeram cienitie busu makskeresanas fani,zvejnieki netiek kontroleti. 2.par busu piedavajumiem tirdznieciba.es redzu ka verigakie no jums ir apmeklejusi tirgu un ieverojusi,ka nav ne pratiga busu produkcijas klasta,ne zemas cenas,kam logisti butu jabut pie sausaligas busu nozvejas.pakal pircejam neviens pardevejs butes nemet.es ari budams liepajas tirgu apsekoju zivju tirdzinu.ko es tur konstateju?zivju piedavajums atklati runajot nabadzigs.un butes pardosana vispar nebija.tas liepaja.LIEPAJAA !!! 3.atkal par busu zveju.ka jau mineju busu zveja ir galigi nerentabla.un ja zvejo tad bute aiziet zveriem un miltiem.Kapec tada necieniga izturesanas pret visuma garsigu un visadi kulinari izmantojamu zivi?zvejas kugu komandam saimnieki dod uzdevumu atlasit lielas butes pardosana partikai.un puikas butu priecigi to darit,jo ta ir vinu nauda.mesli sakas ar to,ka nav ko atlasit.ja,ja,kungi, nav ko.nav ne lieluma,ne biezuma. 4.par pasam butem.tad ir jaatgriezas vesture.nu ne galigi akmens laikmeta,bet nu tada parskatama vestures posma.pagajusa gadsimta 70.tie gadi.pec manu vecako kolegu stastiem butes esot bijusas maz.ar ko tas izskaidrojams,nezinu.viedi cilveki runa par cikliem dazadu zivju populaciju dzive.80.to gadu sakuma saku stradak zejas flote.bute bija aizsargajama zivs.busu specializetas zvejas nebija.bija atlauta tikai piezveja.laika posma no 1.februara lidz 15.maijam uz kuga nedriksteja but neviena bute. butes bija,bet teikt ka daidz nevareja.toties izmeri.daudz bija ta saucami klozetpodu vaku.tagag tada izmera butes sen nav redzetas. ta tas kaut ka turpinajas kadu laiku.lidz strauji samazinajas dazadu iemeslu del mencu populacija.tas bija gadus 10 atpakal.un butes savairojas konkreti.atlava butes zvejot,nonema daudzus aizliegumus.tacu interesepar butem nebija liela,jo nebija cenas.butes turpinaja vairoties.tikai cita nelaime -palika arvien mazakas. 2 gadus atpakal zinatnieki deva rekomendaciju butes pakerstit vairak,jo ari uz butem tika velta dala vainas mencu izzusana.nu taja vasara mencu kugi ari pakerstija butes.lidz ko nokritas nozveja,ta interese pazuda,jo pelnas nekadas. nu bute vareja atkal uzelpot brivi,tacu rindu paretinasana neatnesa velamo rezultatu. nu nekadi neaug lielaka.un ari daudzumi mazi. tomer zinatnieki kostate ka vaina bus citos,globalakos apstaklos.nu saluma promiles musu krasta ir nokritusas konkreti,nav ne tikai busu nav ari mencu.visa so zivju zveja notiek juras dienvidu un rietumu gala.tacu parak spidosi nav ari tur.nakamgad samazina kvotas austrumu mencu populacijai un aizliedz zveju rietumu populacijai. zivju krajumu ir depresiva stavokli visa pasaule. 7 miljardi loti grib est.ta ka kungi bus jasamierinas ar svakakiem busu lomiem.un jagaida kads brinums.reizem dabas mate izspele ari pozitivus jokus.

12.decembris 2016, 13:59 | links

leonids

Uz šo brīdi gaiss ir-1grāds,ūdens +2.

12.decembris 2016, 12:31 | links

Domaataajs

Viss ir tieši tā, kā sacīji. Žēl, ka forumā par bušu copi neraksta zvejas kuģu apkalpes locekļi - pieņemu, ka tāda informācija būtu ļoooti interesanta. Īsumā: 30-40 metru dziļumā bute ir praktiski visu laiku, vidējais loms bez iespringuma - 1 tonna stundā, butei patreiz nav noteiktas NEKĀDAS kvotas, visa nozveja pa smešno cenu aiziet pārstrādei zivju miltos barībai zvēriem. Tā lūk - a makšķerniekam ar 3 pīckām no krasta ir max limits 10 kg...

mini_Me, 10.decembris 2016, 16:08

...stāstītais neiet kopā ar to, ka Rīgas CT par pasīkām vietējām butēm prasa 2 eur/kg... :) tās laikam izvēlīgie zvēri neēd...

daddy_j, 12.decembris 2016, 08:48

Ceļa izdevumus līdz jūrai pierēķini un tirgotāju navaru. :)
Ventspils tirgū kaut kad bija sīkās par 50 centiem, tādas, kas lēkāja pa leti. Iztīrītas bez galvām par 1 eiro.

12.decembris 2016, 10:08 | links

daddy_j

Viss ir tieši tā, kā sacīji. Žēl, ka forumā par bušu copi neraksta zvejas kuģu apkalpes locekļi - pieņemu, ka tāda informācija būtu ļoooti interesanta. Īsumā: 30-40 metru dziļumā bute ir praktiski visu laiku, vidējais loms bez iespringuma - 1 tonna stundā, butei patreiz nav noteiktas NEKĀDAS kvotas, visa nozveja pa smešno cenu aiziet pārstrādei zivju miltos barībai zvēriem. Tā lūk - a makšķerniekam ar 3 pīckām no krasta ir max limits 10 kg...

mini_Me, 10.decembris 2016, 16:08

...stāstītais neiet kopā ar to, ka Rīgas CT par pasīkām vietējām butēm prasa 2 eur/kg... :) tās laikam izvēlīgie zvēri neēd...

12.decembris 2016, 08:48 | links

Katana

Vakar Pāvilostā no21.30 līdz 9.00 pusspainis ar plaukstām. Iespēju robežās atlaistas. Aktīvākā cope pēc 05.00. daudz dupleti. Labāk garšoja brētliņu astes.
Vācoties nost parādījās izmērs ,varēja vēl sēdēt bet bij jāiet uz autobusu. P.s. mola galā notikās viss metot kuģu ceļā-kanālā.

11.decembris 2016, 23:54 | links

Domaataajs

Termometrs pie betona konstrukcijas plkst15 rādīja+1grādu.

leonids, 11.decembris 2016, 21:58

ūdens temperatūra tikpat cik gaisa?

11.decembris 2016, 23:07 | links

leonids

Termometrs pie betona konstrukcijas plkst15 rādīja+1grādu.

11.decembris 2016, 21:58 | links

Janisardiviems

Pravieti par to aiziešanu no krasta nepiekritīšu vairākus gadus lieku tīklus, kā arī esmu makšķernieks un butes plus minus pie krasta ir visu ziemu vasarā varbūt uz 2 mēnešiem pazūd. Decembrī ir arī uz makšķeri labi lomi arī virs 10kg. Kvalitāte parasti uz decembri jau ir slikta. Bet nu šogad tāds interesants gads. Vēl septembrī butes bija diezgan plānas. Un likās , ka novembrī bija tās biezākās.

11.decembris 2016, 21:57 | links

diametrs