Makšķerēšana jūrā

Pravieti, vai Maximā uz ledus paskatījies buti. varbūt, ka kļūdos, bet šķiet, ka pēdejoreizi kad manīju Atlantijas bute bija kaut kur ap 7 eur, ķerta Dānijā. Pirms 2-3 nedēļām.Apmēram.
Bjorgvin, paldies par info. Vienīgais, dēļ kā bute varētu nebūt populāra ir tas, ka lielās ir reti un tomēr ir liela asaka pa vidu.
Vienreiz nopirku gabalu paltusa Maximā - garša kā pavasara butei, bet cena ar visu akciju - oho! Nopirku uz tirgus paltusa fileju par Maximas puscenu, to var labi ēst, tikai ūdens gan nav žēlots svarā.
12.decembris 2016, 17:55 | links
 
es redzu ka diskusijas par busu likteni turpinas.man vakar vienkarsi nebija laika vairak rakstit.tapec,ja kungi,jus man atlausiet,turpinasu. es rupigi izlasiju visas replikas un meginasu maksimali precizi atbildet.1.par zvejas kugu nekotrolesanu.ka jau mineju mus nepartraukti kontrole no monitoriga centra caur satelitiem.ta ir medalas viena puse.jura inspektori izbrauc uz robezsardzes un krasta apsardzes kugiem un kontrole.man ir bijis 3 dienas pec kartas ir nakusi klat.tagad valsts vides dienestam ir savs kugis.ari vins ir mani apciemojies.tiesa sis aktivitates notiek parsvara laba laika.toties krasta tas viss notiek ar apskauzamu regularitati.mencu kugus parbauda visas ienaksanas,bretlinu kugus apmeram pusi gadijumos.nu es esmu dzimis zem laimigas zvaigznes - mani parbauda biezak.man ir tads mikroginesa gramatas rekordins - 8 parbaudes pec kartas.tas gan nenozime,ka esmu sausaligs parkapejs.vienkarsi eiropa paris gadus atpakak iedeva naudinu kontroles pastiprinasanai.un cilveki strada.tad vel prieksniece ir nesmuki izrunajusies par negiem un vvd ir pieversta liela uzmaniba.nu dienests strada ar dubultu darba sparu.ja par zvejniecibas noteikumu parkapumiem,tad es savu pirmo un pagaidam vienigo sodu noravos 1986. gada.tiesi uz zvejnieku svetkiem inspekcija man atsutija davanu - soda kviti par 25 rubliem.nu ta apmeram cienitie busu makskeresanas fani,zvejnieki netiek kontroleti. 2.par busu piedavajumiem tirdznieciba.es redzu ka verigakie no jums ir apmeklejusi tirgu un ieverojusi,ka nav ne pratiga busu produkcijas klasta,ne zemas cenas,kam logisti butu jabut pie sausaligas busu nozvejas.pakal pircejam neviens pardevejs butes nemet.es ari budams liepajas tirgu apsekoju zivju tirdzinu.ko es tur konstateju?zivju piedavajums atklati runajot nabadzigs.un butes pardosana vispar nebija.tas liepaja.LIEPAJAA !!! 3.atkal par busu zveju.ka jau mineju busu zveja ir galigi nerentabla.un ja zvejo tad bute aiziet zveriem un miltiem.Kapec tada necieniga izturesanas pret visuma garsigu un visadi kulinari izmantojamu zivi?zvejas kugu komandam saimnieki dod uzdevumu atlasit lielas butes pardosana partikai.un puikas butu priecigi to darit,jo ta ir vinu nauda.mesli sakas ar to,ka nav ko atlasit.ja,ja,kungi, nav ko.nav ne lieluma,ne biezuma. 4.par pasam butem.tad ir jaatgriezas vesture.nu ne galigi akmens laikmeta,bet nu tada parskatama vestures posma.pagajusa gadsimta 70.tie gadi.pec manu vecako kolegu stastiem butes esot bijusas maz.ar ko tas izskaidrojams,nezinu.viedi cilveki runa par cikliem dazadu zivju populaciju dzive.80.to gadu sakuma saku stradak zejas flote.bute bija aizsargajama zivs.busu specializetas zvejas nebija.bija atlauta tikai piezveja.laika posma no 1.februara lidz 15.maijam uz kuga nedriksteja but neviena bute. butes bija,bet teikt ka daidz nevareja.toties izmeri.daudz bija ta saucami klozetpodu vaku.tagag tada izmera butes sen nav redzetas. ta tas kaut ka turpinajas kadu laiku.lidz strauji samazinajas dazadu iemeslu del mencu populacija.tas bija gadus 10 atpakal.un butes savairojas konkreti.atlava butes zvejot,nonema daudzus aizliegumus.tacu interesepar butem nebija liela,jo nebija cenas.butes turpinaja vairoties.tikai cita nelaime -palika arvien mazakas. 2 gadus atpakal zinatnieki deva rekomendaciju butes pakerstit vairak,jo ari uz butem tika velta dala vainas mencu izzusana.nu taja vasara mencu kugi ari pakerstija butes.lidz ko nokritas nozveja,ta interese pazuda,jo pelnas nekadas. nu bute vareja atkal uzelpot brivi,tacu rindu paretinasana neatnesa velamo rezultatu. nu nekadi neaug lielaka.un ari daudzumi mazi. tomer zinatnieki kostate ka vaina bus citos,globalakos apstaklos.nu saluma promiles musu krasta ir nokritusas konkreti,nav ne tikai busu nav ari mencu.visa so zivju zveja notiek juras dienvidu un rietumu gala.tacu parak spidosi nav ari tur.nakamgad samazina kvotas austrumu mencu populacijai un aizliedz zveju rietumu populacijai. zivju krajumu ir depresiva stavokli visa pasaule. 7 miljardi loti grib est.ta ka kungi bus jasamierinas ar svakakiem busu lomiem.un jagaida kads brinums.reizem dabas mate izspele ari pozitivus jokus.

Bjorgvins, 12.decembris 2016, 13:59


Paldies par stāstu.

Bet centrāltirgū butes maksā ap 2,50 Eur par kg., lielās importa, kā es saprotu akmensbutes ap 5,00 Eur par kilo. Kā var būt nerentabli......Vai makšķernieki pareizi saprot, ka no decembra mēneša sākot bute no krastiem attālinās.....
12.decembris 2016, 15:45 | links
 
es redzu ka diskusijas par busu likteni turpinas.man vakar vienkarsi nebija laika vairak rakstit.tapec,ja kungi,jus man atlausiet,turpinasu. es rupigi izlasiju visas replikas un meginasu maksimali precizi atbildet.1.par zvejas kugu nekotrolesanu.ka jau mineju mus nepartraukti kontrole no monitoriga centra caur satelitiem.ta ir medalas viena puse.jura inspektori izbrauc uz robezsardzes un krasta apsardzes kugiem un kontrole.man ir bijis 3 dienas pec kartas ir nakusi klat.tagad valsts vides dienestam ir savs kugis.ari vins ir mani apciemojies.tiesa sis aktivitates notiek parsvara laba laika.toties krasta tas viss notiek ar apskauzamu regularitati.mencu kugus parbauda visas ienaksanas,bretlinu kugus apmeram pusi gadijumos.nu es esmu dzimis zem laimigas zvaigznes - mani parbauda biezak.man ir tads mikroginesa gramatas rekordins - 8 parbaudes pec kartas.tas gan nenozime,ka esmu sausaligs parkapejs.vienkarsi eiropa paris gadus atpakak iedeva naudinu kontroles pastiprinasanai.un cilveki strada.tad vel prieksniece ir nesmuki izrunajusies par negiem un vvd ir pieversta liela uzmaniba.nu dienests strada ar dubultu darba sparu.ja par zvejniecibas noteikumu parkapumiem,tad es savu pirmo un pagaidam vienigo sodu noravos 1986. gada.tiesi uz zvejnieku svetkiem inspekcija man atsutija davanu - soda kviti par 25 rubliem.nu ta apmeram cienitie busu makskeresanas fani,zvejnieki netiek kontroleti. 2.par busu piedavajumiem tirdznieciba.es redzu ka verigakie no jums ir apmeklejusi tirgu un ieverojusi,ka nav ne pratiga busu produkcijas klasta,ne zemas cenas,kam logisti butu jabut pie sausaligas busu nozvejas.pakal pircejam neviens pardevejs butes nemet.es ari budams liepajas tirgu apsekoju zivju tirdzinu.ko es tur konstateju?zivju piedavajums atklati runajot nabadzigs.un butes pardosana vispar nebija.tas liepaja.LIEPAJAA !!! 3.atkal par busu zveju.ka jau mineju busu zveja ir galigi nerentabla.un ja zvejo tad bute aiziet zveriem un miltiem.Kapec tada necieniga izturesanas pret visuma garsigu un visadi kulinari izmantojamu zivi?zvejas kugu komandam saimnieki dod uzdevumu atlasit lielas butes pardosana partikai.un puikas butu priecigi to darit,jo ta ir vinu nauda.mesli sakas ar to,ka nav ko atlasit.ja,ja,kungi, nav ko.nav ne lieluma,ne biezuma. 4.par pasam butem.tad ir jaatgriezas vesture.nu ne galigi akmens laikmeta,bet nu tada parskatama vestures posma.pagajusa gadsimta 70.tie gadi.pec manu vecako kolegu stastiem butes esot bijusas maz.ar ko tas izskaidrojams,nezinu.viedi cilveki runa par cikliem dazadu zivju populaciju dzive.80.to gadu sakuma saku stradak zejas flote.bute bija aizsargajama zivs.busu specializetas zvejas nebija.bija atlauta tikai piezveja.laika posma no 1.februara lidz 15.maijam uz kuga nedriksteja but neviena bute. butes bija,bet teikt ka daidz nevareja.toties izmeri.daudz bija ta saucami klozetpodu vaku.tagag tada izmera butes sen nav redzetas. ta tas kaut ka turpinajas kadu laiku.lidz strauji samazinajas dazadu iemeslu del mencu populacija.tas bija gadus 10 atpakal.un butes savairojas konkreti.atlava butes zvejot,nonema daudzus aizliegumus.tacu interesepar butem nebija liela,jo nebija cenas.butes turpinaja vairoties.tikai cita nelaime -palika arvien mazakas. 2 gadus atpakal zinatnieki deva rekomendaciju butes pakerstit vairak,jo ari uz butem tika velta dala vainas mencu izzusana.nu taja vasara mencu kugi ari pakerstija butes.lidz ko nokritas nozveja,ta interese pazuda,jo pelnas nekadas. nu bute vareja atkal uzelpot brivi,tacu rindu paretinasana neatnesa velamo rezultatu. nu nekadi neaug lielaka.un ari daudzumi mazi. tomer zinatnieki kostate ka vaina bus citos,globalakos apstaklos.nu saluma promiles musu krasta ir nokritusas konkreti,nav ne tikai busu nav ari mencu.visa so zivju zveja notiek juras dienvidu un rietumu gala.tacu parak spidosi nav ari tur.nakamgad samazina kvotas austrumu mencu populacijai un aizliedz zveju rietumu populacijai. zivju krajumu ir depresiva stavokli visa pasaule. 7 miljardi loti grib est.ta ka kungi bus jasamierinas ar svakakiem busu lomiem.un jagaida kads brinums.reizem dabas mate izspele ari pozitivus jokus.
12.decembris 2016, 13:59 | links
 
Uz šo brīdi gaiss ir-1grāds,ūdens +2.
12.decembris 2016, 12:31 | links
 
Viss ir tieši tā, kā sacīji. Žēl, ka forumā par bušu copi neraksta zvejas kuģu apkalpes locekļi - pieņemu, ka tāda informācija būtu ļoooti interesanta. Īsumā: 30-40 metru dziļumā bute ir praktiski visu laiku, vidējais loms bez iespringuma - 1 tonna stundā, butei patreiz nav noteiktas NEKĀDAS kvotas, visa nozveja pa smešno cenu aiziet pārstrādei zivju miltos barībai zvēriem. Tā lūk - a makšķerniekam ar 3 pīckām no krasta ir max limits 10 kg...

mini_Me, 10.decembris 2016, 16:08

...stāstītais neiet kopā ar to, ka Rīgas CT par pasīkām vietējām butēm prasa 2 eur/kg... :) tās laikam izvēlīgie zvēri neēd...

daddy_j, 12.decembris 2016, 08:48


Ceļa izdevumus līdz jūrai pierēķini un tirgotāju navaru. :)
Ventspils tirgū kaut kad bija sīkās par 50 centiem, tādas, kas lēkāja pa leti. Iztīrītas bez galvām par 1 eiro.
12.decembris 2016, 10:08 | links
 
Viss ir tieši tā, kā sacīji. Žēl, ka forumā par bušu copi neraksta zvejas kuģu apkalpes locekļi - pieņemu, ka tāda informācija būtu ļoooti interesanta. Īsumā: 30-40 metru dziļumā bute ir praktiski visu laiku, vidējais loms bez iespringuma - 1 tonna stundā, butei patreiz nav noteiktas NEKĀDAS kvotas, visa nozveja pa smešno cenu aiziet pārstrādei zivju miltos barībai zvēriem. Tā lūk - a makšķerniekam ar 3 pīckām no krasta ir max limits 10 kg...

mini_Me, 10.decembris 2016, 16:08


...stāstītais neiet kopā ar to, ka Rīgas CT par pasīkām vietējām butēm prasa 2 eur/kg... :) tās laikam izvēlīgie zvēri neēd...
12.decembris 2016, 08:48 | links
 
Vakar Pāvilostā no21.30 līdz 9.00 pusspainis ar plaukstām. Iespēju robežās atlaistas. Aktīvākā cope pēc 05.00. daudz dupleti. Labāk garšoja brētliņu astes.
Vācoties nost parādījās izmērs ,varēja vēl sēdēt bet bij jāiet uz autobusu. P.s. mola galā notikās viss metot kuģu ceļā-kanālā.
11.decembris 2016, 23:54 | links
 
Termometrs pie betona konstrukcijas plkst15 rādīja+1grādu.

leonids, 11.decembris 2016, 21:58


ūdens temperatūra tikpat cik gaisa?
11.decembris 2016, 23:07 | links
 
Termometrs pie betona konstrukcijas plkst15 rādīja+1grādu.
11.decembris 2016, 21:58 | links
 
Pravieti par to aiziešanu no krasta nepiekritīšu vairākus gadus lieku tīklus, kā arī esmu makšķernieks un butes plus minus pie krasta ir visu ziemu vasarā varbūt uz 2 mēnešiem pazūd. Decembrī ir arī uz makšķeri labi lomi arī virs 10kg. Kvalitāte parasti uz decembri jau ir slikta. Bet nu šogad tāds interesants gads. Vēl septembrī butes bija diezgan plānas. Un likās , ka novembrī bija tās biezākās.
11.decembris 2016, 21:57 | links
 
Šovakar ne piesitiena.Ūdens temperatūra tikai+1grāds.Butes ir aizgājušas,kur ūdens ir par dažiem grādiem siltāks.

leonids, 11.decembris 2016, 20:27


Meteo.lv Kolkā rāda +3 grādus
11.decembris 2016, 20:34 | links
 
Šovakar ne piesitiena.Ūdens temperatūra tikai+1grāds.Butes ir aizgājušas,kur ūdens ir par dažiem grādiem siltāks.
11.decembris 2016, 20:27 | links
 
Domātājs bez abid, bet pietiks domāt. :)

Llama, 11.decembris 2016, 18:28


Padomāt vajag vienmēr, tad arī atbildes rodas. ;)
11.decembris 2016, 18:44 | links
 
Domātājs bez abid, bet pietiks domāt. :)
11.decembris 2016, 18:28 | links
 
Cik man zināms, lai bute, menca u.c jūras zivs varētu sekmīgi nārstot, ir nepieciešams zināmas sāls promiles ūdenī un zināms skābekļa daudzums. Ja kā raksta pēdējā desmitgadē un vēl bik ūdens apmaiņa ar Ziemeļjūru nenotiek regulāri, rodas beigtās zonas kur skābekļa nav, vai ir ļoti maz, un arī sāļums samazinās dēļ jūrā ieplūstošā saldūdens. Līdz ar ko nārsts dažām sugām tiek apdraudēts, un zivju resursi neatjaunojas tā kā mēs to gribētu. Piemēram, kaut kāda mencu populācija, kas nārsto pie Zviedrijas krastiem ir kritiskā stāvoklī. Tuvāk Ziemeļjūrai tas sāļums acīmredzami ir citādāks un līdz ar ko arī cits zivju lielums un daudzums.
Es neņemos tagad pētīt ģeogrāfiju, paskaitīsim - Daugava, Lielupe, Venta, Gauja, Ņeva utt. Tas viss atšķaida to sālījumu un tur nu mēs neko nevaram darīt, ja nu vienīgi Kategatu izbagarēt pa riktīgo, bet dāņi un zviedri diez vai to pieņems un kā to izdarīt, vienīgi citplanētieši varētu zināt.
Wikipēdijā raksta, ka Kategats tulkojumā no dāņu valodas nozīmē - kaķenes caurums.
11.decembris 2016, 18:22 | links
 
Domaataajs. Tev, iespējams, ir taisnība. Es regulāri sekoju Kaļiņingradas makšķernieku forumam - mēs galīgi nestāvam blakus viņu mencu lomiem. Viņiem nav ne skaita, ne svara ierobežojumu. Viens bija samakšķerējis tik daudz, ka nevarēja vairs laivu glisē pacelt. Šogad viņiem ir rekords - 10kg menca.

skiperis, 11.decembris 2016, 12:51


Attiecībā uz zivīm, vai kādai no Baltijas jūrā esošajam sugām krievu copmaņiem ir ierobežojumi vispār? Nu lašveidīgajiem, piemēram?
11.decembris 2016, 18:00 | links
 
Kurš, ta negrib...:))
11.decembris 2016, 13:21 | links
 
Domaataajs. Tev, iespējams, ir taisnība. Es regulāri sekoju Kaļiņingradas makšķernieku forumam - mēs galīgi nestāvam blakus viņu mencu lomiem. Viņiem nav ne skaita, ne svara ierobežojumu. Viens bija samakšķerējis tik daudz, ka nevarēja vairs laivu glisē pacelt. Šogad viņiem ir rekords - 10kg menca.

skiperis, 11.decembris 2016, 12:51

Es ar tādas gribu. :)
11.decembris 2016, 12:59 | links
 
Domaataajs. Tev, iespējams, ir taisnība. Es regulāri sekoju Kaļiņingradas makšķernieku forumam - mēs galīgi nestāvam blakus viņu mencu lomiem. Viņiem nav ne skaita, ne svara ierobežojumu. Viens bija samakšķerējis tik daudz, ka nevarēja vairs laivu glisē pacelt. Šogad viņiem ir rekords - 10kg menca.
11.decembris 2016, 12:51 | links
 
Noteikumos joprojām 10 kg. Ja butes pārvācas uz lejasgalu (LT, POL) tad iespējams, ka dēl tā, ka tur ir tuvāk Z- jūra līdz ar ko ūdens varbūt ir sāļāks. Ari mencas škiet, ka tur ir vairāk un lielākas. Tas mans subjektīvais iekšzemes žurkas viedoklis.

Bjorgvins interesantu informāciju pasniedza. Nez ko mini_Me kungs par to saka. Viņam tā kā pretēja informācija.
11.decembris 2016, 12:15 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager