vakar Kodaverē švaki ar lomiem. No paša rīta kādu pusstundu ķērās vareni, cik nu veikli katrs spēj piecirst, izvilkt, nokabināt, sakārtot ēsmu un ielaist atpakaļ. Tā stāstīja kolēģi, es laika tajā brīdī kaut kur vazājos :) Pēc tam klusums, tautas staigāšana un zivs meklēšana. Es ar aizstaigāju uz pašu "kolhoza" ziemeļu galu, atradu vienu zivīgu vietu, pie tam interesanti ka ķērās ~1m no grunts. Sacūkoja visu medusmaizi viens slāvs kurš skraidīja 100m radiusā, urba āliņģus un sabļaustījās puskilometru tālāk esošiem bračkām ka esot atradis zivis, lai nāk šurp. Tad kad piekusa bļaut, turpināja to pašu ar telefona palīdzību. Tas viss ar riktīgi trekniem mātes vārdiem, dūšu šķebināja. Beidzot sanāca sauktie un lamāšanās turpinājās jau par to ka nekuj@ te neķerās utt. Piegriezās, tinos pavisam tālāk, kur neviena nav. Taču arī zivis tur neatradu. Beidzot domāju ka iešu atpakaļ, varbūt tie lamekļi būs pierimuši... Taču arī cope bija pierimusi, pa retai un ar lielu darbu... Bija klāt jau pēcpusdiena, devos pārbaudīt ko tie pie krasta sēdētāji tur ķer un gaidīt kad busiņa biedri bridīs uz mašīnu. Taču arī pie krasta praktiski nekā nebija... Dienas rezultāts ap 3,5 kg normāla rauda ar nedaudz asaru piezveju.
15.februāris 2015, 12:41 |
links