Peipusa ezers

Bieži mēdz būt, ka tur kur ir ķīši, tur ir ari asari un vēdzeles.

Telts ir, sildelementi arī ir dažādi :)

AndrisCopee telti neaizmirsti paņemt!
Vakar Kallaste, bijām 4ratā! No 8.00 līdz 16:00 loms priekš pirmās reizes šogad apmierinošs... bijām 1.5 - 2.00km, kā atradām lunkas kurās ķīši neuzbruka(asars un pa raudai) tā slējām jurtas augšā. Vīram, kurš palika 1.km tika ap 10kg(3 asari 250-300g;nolipuši ar dēlēm) mums, kuri gāja tālāk, švakāk - ap 4-5kg. Vidējais asara svars 100g, 18cm...ik pa laikam kāds tuvu 200g.
...nebūtu telts, jau ap 12tiem sildītos mašīnā un štukotu par "aptieku"

vēl jau tāds sīkums, ka krievu pusē kvotas un zvejas kontrole ir tikai uz papīra. Estiņiem jau ar nav spīdoši, pagājušo gadu liekas, kkādi činavnieki atvadījās no amatiem.

Šodien braucu uz Kallasti, rīt-parīt cope. Pēc tam iemetīšu kādu atskaiti par rezultātiem.

seedo labs staasts un arii skaists asars.

paldies seedoo par rakstu! Man vēl līdz Peipim mēnesis, bet sagribējās ļoti uz turieni un sajūtas pēc raksta uzjundīja.

Jā mobilitātei tagad protams ir liela ietekme. 80 gados arī no kolhoziem brauca autobusi (protams tikai brīvdienās). Visiem bija jāstrādā. Brauca protams arī tuvāk uz tā saucamo Perešeiku jeb šaurumu (Tjoploje ozero), Pleskavas ezeru. Brauca arī uz pierobežā iecienīto Osvejas ezeru Baltkievijā. Tad robežas bija vaļā. Un tīkli ar tajā laikā bija reti pie kura. Tagad darbadienās makšķernieku uz ezera pa pilnam, tad tikai pensionārus uz ezera darba dienā varēja sastapt.

1960.gadā 3 miljardi, 1980. gadā 4.5 Mlrd, 2010. gadā 7 miljardi, bet tas pasaulē. Latvijā, baltijā šis cipars stāv uz vietas, drīzāk par krītās, tā ka nav pie vainas cilvēku skaits, bet gan mobilitāte.

Kurš 1960. vai 1980. gadā varēja tā mierīgi aizgāzt 200-300km uz vienu galu asarīšus vai butes pacopēt? Tāpat aprīkojums - motori, eholotes, lētie tīkli...vnk IZKĀSTI ūdeņi...

60. gados, ja nemaldos uz planētas bija 2 milj. iedz.
Šobrīd tuvu 7 milj. iedz.

Arī lielai daļai šai sakarā nav ko rīt, seko slimības, kaites, hvz kas vēl sekos.

Tākā ir par ko padomāt.

Tā tāda atkāpe.

Dzaham, kāpēc ar sarkasmu ?

kadmijs, 29.janvāris 2014, 11:00

Miljardi - MILJARDi, ne miljoni! ;)

Ja nekļūdos, tad Peipusnieka sacītais....: Uz peipusu nebrauc tik lai saķertu zivis un pēc lieliem lomiem. Tas ir pasākums, ko dažiem nesaprast...! Diemžel, arī man. 300 km pēc 100-200 gr asarēniem...nu tā, ne visai!

Es no 1975 gada braucu uz peipusu.Lomi bija gandrīz vienmēr labi,vienmēr kādam no autobusa bija kilogramnieki asari.Pavasaros makšķernieku bija tik daudz ka nebija kur auto nolikt,ceļmalas pilnas ar mašīnām.Zivis pietika visiem.Kopš asaris pārvērtās par biznesa objektu tā lomi palika arvien švakāki.Jau 3 gadus nebraucu uz Peipi,raudas neinteresē un 100gramīgus var tepat pavilkt!Agrāk Peipusā asars skaitijās (sornaja riba).

Ir vēl viena nianse - noķer to lielo zivi, kad sīkie badmiras kaudzēm apkārt speito un rij visu , kas kustās ;) Lai noķert lielo, viņiem ir jābūt DAUDZ :)

Ja ir daudz pārtikas tad jau gandrīz visas zivis aug strauji. Bet normālos apstākļos ļoti straujš svara, izmēru pieaugums ir ne visām zivīm. Foreli līdz 1kg var nobarot 2 gadu laikā. Asaris gan tik ātri neaug. Tā ka laiciņš paies kamēr Peipusa asaru populācija atkopsies. Alūksnē jau arī pēc gada lomi nepieauga, pagāja daži gadi.
Ehh atceros savu bērnību, kad vīri veda Peipusa sīgas. Ļoti garsīga zivs bija. Tiem laikiem delikatese :)

Un ja var ticēt gudrām grāmatām par zivīm, tad asaris līdz 1kg vidēji izaug 10 gados. Tā ka parēķiniet paši cik gadiem jāpaiet, lai Peipusā, kilogramnieki būtu standarta loms.

micuks, 29.janvāris 2014, 13:26

asarim vajag siltumu un daudz barības, tad aug ļoti ātri, privātie ūdeņi arī LV uzrāda neticami strauju izmēra uzlabošanos.

Manuprāt diezgan loģisks vienādojums sanāk... sūdīga, t.i silta ziema, + trali pavelk, kas nosmeļ lielu daļu asaru barības bāzi + pašu asari = šodiena!
Tamdēļ nezin gan vai nozveja ar trali, šajā gadījumā ir tik nenozīmīgs faktors šodienas copmanim!
P.s
Tas nav ne uzbrauciens tev [vsop] ne replika tavai domai!

dzhams, 29.janvāris 2014, 13:16

Jebkura nozveja ir faktors. Cik no šejieniešiem ir redzējuši zvejnieku "pēterlomus"? Lielākoties vadamies no nostāstiem.
Tas, ka janvāra sākumā asars stāv koncentrētos baros un to ir viegli paņemt gan prasmīgam zvejniekam, gan makšķerniekam - tas nav noslēpums. Ja šos barus izdzenā, copes intensitāte krītas. abiem...

Toties, kad neķeras, tad visa pasaule vainīga :D Bet varbūt valdošie vēji ir radījuši labus ziemošanas apstākļus pavisam citā ezera malā, Krievijā... vienmēr ir jautājumi... bija pastāsts par ūdenslīdējiem, kuri palīdzēja noslīkušu autiņu vilkt ārā.... neķeras nevienam, bet apakšā zivju paklājs... cik tālu vien redz....tā arī mēdz būt.

Un ja var ticēt gudrām grāmatām par zivīm, tad asaris līdz 1kg vidēji izaug 10 gados. Tā ka parēķiniet paši cik gadiem jāpaiet, lai Peipusā, kilogramnieki būtu standarta loms.

Manuprāt diezgan loģisks vienādojums sanāk... sūdīga, t.i silta ziema, + trali pavelk, kas nosmeļ lielu daļu asaru barības bāzi + pašu asari = šodiena!
Tamdēļ nezin gan vai nozveja ar trali, šajā gadījumā ir tik nenozīmīgs faktors šodienas copmanim!
P.s
Tas nav ne uzbrauciens tev [vsop] ne replika tavai domai!

Malacis Seedoo - Štirlics tu mūsu!Roc tik tālāk:D gaidām grāmatu no Tevis vai vismaz lugas veidā kādu iestudējumu, jo izskatās, ka pēc vārda Tev kabatā nav jāmeklē:D

Paldies seedoo! Tiešām interesanti lasīt šādas atskaites!