Pērnās ziemas Peipja raudas kā reiz gatavoju pēc nupat iepriekš pārpublicētās receptes. Tikai tik traki netika pievērsta uzmanība skalošanai 4 stundu garumā vai mērcēšanai ar 5-6 ūdeņu maiņu. Saprāta un pacietības robežās pamērcēju, noskaloju, pažāvēju uz avīzēm un tad saliku 3 variantos. Šķūnī ar astēm uz leju un uz augšu (šķirbas nekādas). Kaltējot ieberzos, jo pārkaltēju. Pēc tam kaut kur izlasīju, ka jāliek 3 litru burkās un jāvāko ciet, lai neturpina kalst. Tas viss forši. Bet kā reiz trešais variants bija pats smeķīgākais gan pašam, gan otrai pusei. Tobiš katru raudu ietinu savā avīzes lapā un ieliku ledusskapī - pēc trim nedēļām bija varen garšīga vītināti mazsālīta zivs, kurai pat mazās asakas bija pačibējušas. Pastāvot ilgāk, bija mazliet sausāka, bet nu ļoti OK!
Šogad esmu apņēmies speciāli darbināt otru ledusskapi, lai šādi uzglabātu raudas (ja saķersies :-))
Varbūt kādam noder. Ne asakas!
10.janvāris 2013, 20:54 |
links