Labrīt!
Rīta kafija padzerta, nagi sasiluši, nu varu arī kaut ko uzklabināt.
Izlaidīšu garo apcerējumu par gatavošanās periodu pēdējā laika lielākajam piedzīvojumam :))),jo tas varētu jums likties nogurdinošs un garlaicīgs. Piebildīšu vien to, ka piedzīvojuma faktors man kā strēlnieka zīmes pārstāvim, ir būtiskākā pasākuma sastāvdaļa. Un ja piedzīvojums ir, tad mērķis ir sasniegts! Neatkarīgi no tā, vai tā bija cope vai zivju ķeršana :))).
Gribu paslavēt Sienāža uzņēmību un pats galvenais- līdz galam izturētā- mūsu draudzīgās komandas "izvadīšana" cauri pasākumam. Tāpēc arī atbalstu domu, ka groži rokās jādod jaunajiem, sakarīgajiem džekiem. Jāteic, ka arī NG ir malacis- lielos vilcienos brauciens bija noorganizēts labi, jo "savākt" tik raibu kompāniju, lai brauciens noritētu raiti, nav vienkārši. Ja vēl tiktu izvēlēta transporta kompānija ar sakarīgāku NEOPLĀNU un tā pilotu, kurš vismaz vienreiz ir ieskatījies kartē, lai zinātu, uz kurieni viņš stūrē, tad vispār būtu zelts! A tā jāsēž švankojošā kuģī, kuram piedevām ir mistiski , raizes radoši trokšņi ritošajā daļā un jādomā par savas dzīvības vērtību :)))
Gribu nepiekrist mailītes komentam- autobusa kompānija bija vairāk kā normāla! Neviens apenēs pēc cepumiem uz bodi neskrēja, nevienam augumā un ģīmī nebrauca, un neliels antigripīns pēc stindzinošajiem copes apstākļiem, ja tas ir ieņemts brīvprātīgi, bez piespiedu liešanas rīklē, nespēj nodarīt pāri pat nedzērājiem :)))! Bet tā "gānīšanās" (pēc mailītes terminoloģijas!) uz NG bija konkrētā brīža darbības (vai pareizāk teikt- bezdarbības) veselīga kritika.
Kā jau teicu- piedzīvojums bija izdevies. Lai dzīvo piedzīvojums!
P.s. Urmaas! Šodien varu atbildēt uz Tavu vakardienas jautājumu: braukšu vēl!!! Ja vien NG sagādās sakarīgāku pārvietošanās līdzekli...
13.februāris 2011, 12:42 |
links