Kādus gadus 7 nav izdevies būt uz brīnumezera, tāpēc izmantoju piedāvājumu un sestdienas ļoti agrā rītā 4 startējam no Dobeles.
Ceļš kā vasarā un vienīgais zvērs uz ceļa vāvere Strenčos, kas nozīmē, ka vismaz viena zivs katram būs. Vēl jau arī Tartu pirmais luksafors priecē ar zaļā signāla aci un māņticīgajiem copmaņiem sirdī parādās miers.
Tagad pats galvenais par copi. Bijām mazu gabaliņu uz Rannas pusi no Kodaveres apmēram1,2-1,5 km no krasta. Es savu zivi atradu jau otrajā āliņģī uz sudraba krāsas cirvīša, lai gan dienas laikā tika pamēģinātas arī citas formas, lieluma un krāsas mormiškas.
Mājās aizbrauca 38 asari svarā no 100-300+ gr un 8 raudas apmēram 5,5-6kg kopsvarā. kādi padsmit asareļi tika atlaisti, jo neturēja mēru un vēl krietns strēķītis ar ezera karaļiem, kas laimīgi peld tālāk.
Reāli besī arā: 1)uz ezera nomestie ķīši, nu tad lieciet maisiņā un nesiet uz krastu un pa ceļam izberat pārējai dzīvajai radībai
2) pilnā gāzē garām braucošie sniega motociklu īpašnieki, būtu sniegs uz ledus vēl varētu pieciest
Laika apstākļi vienkārši super un kompānija arī.
6.februāris 2017, 21:34 |
links