Šodien vējš izspēlēja ar mani intersantu joku. Atbraucu uz Bārtu tilta rajonā, bet tāds īsts sānu vējš, kad cope sagadā vairāk rūpes nekā patīkamu atpūtu. Dažas reizes iemetu, pieteicās pat viens ašuks un otrs aizmuka, bet tas nav priekš manis. Tāpēc izskaitļoju, kur varētu būt neliels aizvējš, un tur arī aizbraucu. Pārsteigumi sākās uzreiz, jau pirmajā metienā smuks asaris. Labi, norakstam to uz veiksmi. Bet nākamie pieci metieni - vēl pieci asari! Un izmērs lielisks. Protams, statistika nedaudz sāka bojāties, bet ašuki ķērās ar apbrīnojamu regularitāti un, var teikt, no vienas 'točkas". Aptuveni stundu baudīju superīgu copi, bet tad, jau minētais vējš, ne tikai sagriezās tā, ka nu arī te bija izteikts sānu vējš, bet arī visai jūtami pieņēmās spēkā. Brāzmās jau pat septiņu gramu ausaini iemest bija problēma, nerunājot par buru, kādu veido aukla. Šādi mocoties pie asariem gan joprojām varēja tikt, bet tāda cope man vairs neiet pie dūšas, tāpēc metu mieru, jo bija jau gana daudz labu sajūtu buķete sarupēta. Ja par plikiem cipariem - vairāk par trīsdesmit asaru svarā 100-600 grami. Standartā 200-300 gramīgie. Par brīnumu šodien maz pamukšo, jo cope bija izteikti aktīva, visas uz kātu sajūtamas. Liels paldies upei un ne asakas! ;)
Flakais, 29.marts 2015, 14:50
Aizmirsi piebilst, ka visi asari pilni ar ikriem, vēderi kā grūtniecēm, un viņi gatavojas nārstam!
30.marts 2015, 08:42 | links