Gribas mazliet iesmiet par to teicienu- kas māk, tas velk. Nu, nevar nepiekrist!
Sestdien bijām Ventā. Teica, pie konteinera riktīgi velk. Kas māk, tas velk. Man pa kādam sīkulim 100-150 gr. Skatos, sēž vietējie viens otram blakus. Domāju- iešu aiz muguras un arī ko izvilkšu. Nekā, pat nepieskaras. Sadūšojos, eju klāt (vai ta nu dumu sievišķi gluži ar biri sitīs nost) un vaicāju, kas un kā- kā to dara? Kāda mormiška u.t.t. Šie iesmej- mērc tik iekšā un tirini.
Lūdzu, lai parāda to slepeno mormišku. Ieraugot to, gandrīz biju beigta- 0,15 aukla, mormiška pus īkšķa lielumā, zelta pile. Šis man saka- a ko, ar tādu auklu es 7 kg varu izvilkt un straumē jau nemaz mazāka neturēs. Saprotu- straumē, bet tagad straumes nav.
Mēs te spriežam par 0.1 aukliņu, mini mormišku. Vajag tik mērkt un kratīt! Nez, kā lai iemācās?
Zivjumīle, kas iemērkt prot, bet kratīt nē :)
zivjumilis, 12.marts 2018, 17:02
Sen nav Ventā būts, bet nekas īpaši tai straumes copē jau nav mainījies, visdrīzāk. Jāsabalansē auklas biezums ar murmuļa svaru, bet tā, lai mormišku nedaudz straume nones, bet tas biežāk pie kaprīza asara. Tāpat sēju virs pamata murmuļa mikroskopisku mormiškiņu, tad bija copes 60/40 uz sīko. Neērtības tās, ka bieži, ja asaris uz apkašējo, tad augšējā mēdz ieķerties āliņģa malā un čuš- zive prom.
Bet nu tirināšanā arī roka jāpiešauj. Es piešāvos pie tāda sīka, sīka dribla ar biežu piesišanu pie grunts. Bet vimbu izšūpot tā arī neiemācījos. Bija man kaimiņš- vecs krievs, bieži kopā copēt braucām. Viņš uz balto zivi, es uz asariem. Bija dienas, kad asaris ne lūdzams neķērās, bet vecais vimbas velk. Tad nu bija tā- izurbām caurumus blakus, kaste pie kastes, mānekļi vienādi, cemtos kopēt tās viņa tirināšanas kustības, šis velk, man skuju... un tā ir bijis vairākas reizes. Parasti pēc laika nospļāvos uz to pasākumu un tinos meklēt asari...
