Kad Burtnieku sāks "sakārtot" ar traļiem, pirmais tā apsaimniekošanas modeļa rosinātājs Atmodas laikā un traļotāju BaltRibvoda zvejnieku patriecējs Dzintars Vītols zārkā otrādi apgriezīsies. Jau pirms vairāk nekā gadsimta Burtnieks pat cara galmā bija slavens ar saviem plaužiem un zandartiem. Kad padomju gados ezeru apzvejoja ar velkamajiem tīkliem, šo zivju ierastās uzturēšanas vietas tika ļoti sabojātas. It sevišķi tas sakāms par zandarta nārsta vietām. Zandarti iznīka, nelīdzēja pat to mākslīgā ielaišana. Zandarti nārstošanā ir pat vēl izvēlīgāki un savas nārsta vietas saudzējošāki nekā laši. Kad šobrīd Latvijā plašumā vēršas kampaņa - Lašiem būt! - un tiek tērēti lieli līdzekļi, lai nosargātu lašu nārstu vietas, Burtniekā, nedomājot par citu zivju likteni, bet gribot vien pārlieku daudzās baltās ārā dabūt, zandarta nārsta vietas tiks sabojātas atkal uz ilgiem gadiem. Ezerā ir daudzas ļoti dūņainas vietas, kur zandarti pat nerādās, bet valdošo vēju un straumju, arī dažviet īpašā gruntas sastāva dēļ ir dabiski izveidojušās vietas ar tīru ezera dibenu, kur starp akmeņiem un oļiem ir zandartu dzīves un, galvenais, nārsta vietas. Kad ar velkamo tīklu tādoas laukumos savels iekšā dūņu kaudzes, jau nākamajā vasarā zandartiem tur nārsta vietu nebūs. Ja tāda ezera bagarēšana turpināsies trīs gadus, vajadzēs vismaz 9, lai nārsta vietas dabiski atjaunotos un zandarti Burtniekā atkal sāktu atjaunot savu dabisko populāciju. Uzskatot, ka somu zvejnieki savu darbu te gribēs veikt pat ļoti godprātīgi un visus zandartus vaļā laidīs (daļa no šīm ļoti vārgajām zivīm pēc paburzīšanās pa trali gan tāpat nosprāgs), uzskatu, ka viņiem tomēr nav pieredzēs ar trali apzvejot dūņainus ezerus. Somijā visi ezeri ir ar ļoti klinšainām pamatnēm, kuriem nelielas augsnes kārtiņas ir vien pie krastiem, vai ap salām. Tur vai pusgadsimtu krāto dūņu un nogulsnējumu kārtu uzjundīt nav iespējams.
Tādēļ ļoti gribētu zināt, ko par Burtnieka tralēšanu domā BIOR speciālisti, kuriem par Latvijas dūdeņos notiekošo tomēr valsts ir uzlikusi galveno atbildību. Tralēšanas idejas bīdītāji -Vides risinājuma institūta zinātnieki, faktiski M. Žagars, Burtnieka sabojāšanas gadījumā jau nedz materiālu, nedz juridisku atbildību nenesīs. Gan makšķernieki, gan zvejnieki viņam varēs pateikt vien Fui!
Vai tiešām nav neviens nopietns zinātnieks, dabas procesu izpratējs (te vairs nav tikai makšķernieku intereses), kas nepateiks, pie kādām sekām var novest brutāla iejaukšanās stabilizēties atsākušajā (pēc Silzemnieku poldera un pļavu meliorēšanas) Burtnieka ekosistēmā.?
10.decembris 2016, 17:12 |
links 
