Pavasaris - Vimbas. Pēc vimbu nārsta, jāatrod kur viņas tusē un arī var turpināt pa bišķim ķert, tikai jāpiemeklē ēsmas. Šis faktiski ir cauri. Arī raudas.
Vasara - uz visādiem kukaiņiem (sienāži, spāres, maijvaboles) sapali. Uz dzīvo - asari, līdakas.
Rudens - raudas ar iebarošanu. ēsma - grūbas, mušu kāpuri, motiils, maize.
Ziema - pirmais ledus - asari.
Galvenais skaties un mācies lasīt upi. Zivis sevi atrāda. Es uzaugu pie līdzīgas upeles, neviens neko nerādīja un nemācīja. Pats mēģināju saprast un atrast, kurā brīdī ko un uz ko ķert. Tolaik ķēru bez barošanas. Tajā upē vimbu nebija. Pavasaros ķēru uz mailēm līdakas. Uz maksteņiem raudas un sapalus. Pēc tam vasarā iestājās tukšais laiks. Pārsvarā ķēru uz sliekas un grunduļiem asarus, uz visādām sīkajām zivtiņām - līdakas. Kad sākās sienāžu laiks, tad ķēru sapalus uz sienāžiem. Arī raudas. Rudenī atkal asarus un līdakas uz dzīvo. Nekādi dižie lomi nebija, bet bez zivs paliku reti. Pamazām jau biju iemācījies kuros upes posmos uz ko un kā ķert. Taču gandrīz katru gadu bija jāievieš korekcijas, jo upe ir dzīva un visu laiku mainās. Līdz ar to, nestrjomī, ka sākumā neko nevari noķert. Baudi dzīvi un upi. Ja kaut kur kaut ko noķer, piefiksē. Nākamreiz tajā vietā piestrādā mērķtiecīgi.
Domāju, ka tavā gadījumā problēma ir mailes, kas neļauj normāli copēt. Tādēļ iesaku mēģināt copēt pirms saules no rīta un pēc saules vakarā. Vai arī spinings un dzīvā:))
9.maijs 2014, 10:33 |
links