Kur ir patiesība?

zināmā mērā kompromisa variants, starp Mūsējo un Anonīmo.
11.marts 2011, 08:53 | links
 
mušotāju vīzija par nozari

Ievadam.
Tālāk minētais ir mans viedoklis par iespējamo nākotnes attīstības modeli un mehanismu lielos vilcienos. Savu viedokli paudu tikai par pamatlietām un lielos vilcienos neskarot mazsvarīgākās. Minētās pamatnostādnes nav izstrādāts un nobeigts priekšlikums, jo ir nepieciešams katru no punktiem juridiski un finansiāli precīzi pamatot un kas svarīgāk - izstrādāt realizācijas mehanismu. Šāda darba veikšanai ir nepieciešams noteikts laika periods, plašāks speciālistu loks un līdzekļi.
Saīsinājumi:
SP - Sadarbības padome. MK - Makšķerēšanas kartes. LM – Licenzētā makšķerēšana. VVD – Valsts Vides dienests. LMB – Latvijas Makšķernieku Biedrība.
PAMATNOSTĀDNE
Makšķerēšana kā sociāli tā ekonomiski ir valstiski nozīmīgs rekreācijas veids, kas vienlaicīgi apmierinot makšķernieku intereses spēj sniegt nozīmīgu ekonomisku atbalstu pašvaldībām un līdz ar to valstij kopumā. Makšķerēšana un ar to saistītie kontroles, vides resursu atjaunošanas kā arī citi saistītie pasākumi ir jāveido kā ilgtermiņā savstarpēji saistīti un finansiāli pašpietiekami. Minētā vīzija ir sasniedzama tikai un vienīgi iesaistoties un izveidojot sadarbības padomi (SP) visām ieinteresātām pusēm: pašvaldību pārstāvjiem, makšķernieku pārstāvniecībai (kura jāizveido) un atbildīgo ministriju speciālistiem. Bez tam, SP uzdevums ir sniegt nepieciešamo juridisko tā arī cita veida palīdzību sabiedrības pārstāvjiem (piem. LM organizēšanai), norādīt un veicināt papildus līdzekļu piesaisti vīzijas realizēšanai.
Tālāk seko ar makšķerēšanu saistīto sfēru pamatuzstādījumu uzmetumi, kas nepieciešami vīzijas realizācijai.
FINANSES
Makšķerēšanas attīstību finansiāli atbalsta sekojoši nozīmīgi finansu avoti:
a) Vispārējo makšķerēšanas karšu (MK) tirdzniecība,
b) Iēņēmumi no makšķerēšanas licenžu (LM) tirdzniecības,
c) Ieņēmumi no ar makšķerēšanu saistītiem administratīviem pārkāpumiem,
Par cik makšķerēšanas sfēra tiek veidota kā finansiāli pašpietiekama un uz attīstību vērsta rekreācijas nozare, kas nākotnē var sniegt reģionāli nozīmīgu finansiālu atbalstu, ienākumiem ir jāpaliek nozarē atbilstoši SP vīzijai.
a) Ieņēmumi no MK, kā vispārējas valsts nodevas, ir jāvirza vispārējas lietošanas ūdeņu (ne LM), attīstībai, kas lielā mērā balstās SP vīzijā un makšķernieku ikgadējās aptaujās (skatīt MAKŠĶERNIEKU PĀRSTĀVNIECĪBA). Eksistējot precīzam finansu plūsmas mehanismam, ir iespējams atbalstīt inspektoru skaita palielināšanu, veikt zivju atražošanu un citus pasākumus. Par cik lēmumu pieņemšanā iesaistās kā organizētais makšķernieks caur pārstāvniecību SP, tā arī neorganizētais ar aptauju palīdzību, ir nodrošināta atgriezeniskā saite lēmumu pieņemšanā. Piemēram, ja ar pašreizējo MK finansējumu (ap 400 000 Ls) var izrādīties nepietiekami noteiktu pasākumu realizēšanai, makšķernieki var ierosināt un paši nobalsot par MK cenas palielināšanu. Protams pirms tam jānodrošina, lai ieņēmumi no MK netiek novirzīti uz kopbudžetu.
b) Šiem ieņēmumiem ir pilnībā jāpaliek LM organizētājam un ir jānodrošina LM nolikuma izpildi ietverot ūdentilpes kontroli, sakopšanu un ja nepieciešams zivju atražošanu un izpēti. Kā LM organizētājiem, bez makšķernieku biedrībām ir jāiesaistās arī pašvaldībām un nacionālajiem parkiem, nepieciešamības gadījumā mainot attiecīgo likumdošanu vai statūtus. Bez tam pašvaldības ieinteresētība slēpjas perspektīvajā makšķernieku plūsmā, kas tieši un netieši atbalsta finasiāli vietējo reģionu. Pie pašreizējā finasējuma modeļa, kad liela daļa LM ieņēmumi - līdz 40% tiek pārskaitīti valsts institūcijām, pašvaldības bieži akceptē neadekvāti zemu licenžu cenu politiku, LM nekalpo kā ūdeņus attīstošs apsaimniekošanas modelis, bet drīzāk kā pieejamību regulējošs, kas nereti izsauc makšķernieku sašutumu. Ja tiktu nodrošināts minētais finasiālais mehānisms, LM organizātoram būtu jāsniedz ne tikai publisks ikgadējes naudas izlietošanas pārskats (kā licenžu tirdzniecības punktā tā citur, tai skaitā i-netā), bet arī jāinformē par ūdeņu attīstības vīziju, un, kā ar LM palīdzību tā tiks realizēta. Rezultātā LM organizātors finansiāli varētu atļauties pasākumus, kas šobrīd nav iespējami, ja nepieciešams arī pamatot licenžu cenu kāpumu. Piemēram - zivju atražošanas pasākumi, kas tiktu tiešā veidā segti no LM ieņēmumiem. Tas pats attiecas uz papildus inspektoru piesaisti (kam gan pašlaik šķiet vēl trūkst juridiskā pamatojuma) un citām darbībām. Patreizējā situācijā, kad 40% no LM finansējuma nonāk Zivju fondā, kur centralizēti tas tiek sadalīts un pat rezultātā daļēji ieskaitīts kopbudžetā, šāds mehanisms nav iespējams. Tas traucē ne tikai ūdeņu apsaimniekošanai uz LM bāzes, bet vienlaikus nedod papildus attīstības impulsus zivkopjiem un degradē maķernieku attieksmi pret LM kopumā. Kā pozitīvs, finansiāli pašpietiekams piemērs šāda modeļa eksistencei, ir jāmin privātie zivju dīķi, kur to apsaimniekotājs paturot visus licenžu līdzekļus spēj nodrošināt kā apsardzi, tā vides sakārtošanu un nepieciešamības gadījumā zivju atražošanu.
c) Vispārīgi - ieņēmumiem no ar makšķerēšanu saistītiem administratīviem pārkāpumiem daļēji (bet būtiskāk kā patreiz) vai pat pilnībā ir jātstāj kontrolējošai organizācijai – Valsts Vides Dinestam (VVD). Gadījumos, kad pārkāpums tiek izdarīts apsaimniekotā ūdenstilpnē, kur eksistē LM, arī daļēji LM organizatoram, atbilstoši SP izstrādātam un vēlāk normatīvajos aktos apstiprinātam modelim. Tas ne tikai papildinātu dienesta budžetu un motivētu darbiniekus, bet arī nodrošinātu LM organizātoram finansiālu aizsardzību pret maluzvejnieku radītajiem zaudējumiem. Šobrīd, šādai sistēmai neeksistējot, bieži LM organizātors vienlaikus sponsorē zivju izlaišanu, kas daļēji kalpo vietējo maluzvejnieku uzturēšanai.
KONTROLES MEHANISMS
Zivju un vides aizsardzība ir Valsts funkcija, kas tiek realizēta izmantojot valsts budžeta līdzekļus, tai skaitā arī līdzekļus, kas iegūti nodokļu veidā no makšķerēšanas sfēras. Šīs funkcijas nodrošinātājs ir VVD kā arī atsevišķos gadījumos Nacionālo parku kontroles institūcijas. Būtiskākā pašreizējā problēma – finasējuma trūkums, var tikt daļēji risināts kā piesaistot papildus līdzekļus no valsts budžeta, tā arī papildus finansu atbalstam (inspektoru skaita palielināšanai, materiāltehniskā nodrošinājuma uzlabošanai utt) izmantojot līdzekļus no Makķerēšanas Kartēm un LM - skatīt FINANSES punkts a) b) . Sabiedrības iesaistīšana ūdeņu kontrolē Sabiedrisko Inspektoru statusā ir atbalstāma kā vispārējs papildus pasākums kopumā un LM organizēšanā, bet nedrīkst kalpot par pamat kontroles mehanismu.
MAKŠĶERNIEKU PĀRSTĀVNIECĪBA
Neorganizēto makšķernieku viedoklis, tiek noskaidrots realizējot SP izveidotas vienkāršas makšķernieku aptaujas, kas realizētas tiek kompleksā ar MK tirdzniecību - tai skaitā arī eksistējot elektroniskiem norēķiniem nākotnē. Ņemot vērā, nelielo organizēto makšķernieku īpatsvaru, šādas aptaujas ļaus adekvāti novērtēt makšķernieku vēlmes un pastāvošās problēmas. Aptaujas rezultāti kalpo kā papildus pamatojums lēmumu pieņemšanā SP, kura netieši pārstāv visus (lielākoties neorganizētos) makšķerniekus. Organizēto makšķernieku intereses SP pārstāv klubu apvienība – Latvijas Makšķernieku Biedrība, kas ir pilntiesīgs makšķernieku interešu pārstāvis. LMB ir:
1. LMB ir organizāciju (klubu kā arī citu jur. personu) apvienība, izslēdzot iespēju fiziskai personai tieši kļūt par LMB biedru.
2. LMB ir profisionāla organizācija ar apmaksātu vadītāju/koordinātoru - kurš pilda valdes izvirzītos uzdevumus (valde strādā bez atalgojuma) un lobē biedrības, tātad makšķernieku ineterses dažādos līmeņos, bet galvenokārt caur SP.
3. LMB ir demokrātiska organizācija, kur tās viedokli pārstāv ievēlēta valde. Valdes izvirzīts un demokrātiski ievēlēts pārstāvis (prezidents/koordinators vai tamlīdzīgi) nodrošina valdes lēmumu īstenošanu tai skaitā caur SP.
MAKŠĶERĒŠANAS NOTEIKUMI UN CITI NORMATĪVIE AKTI
Makšķerēšanas noteikumu tāpat arī citu ar ūdeņiem saistīto normatīvo aktu, kas regulē ūdeņu apsaimniekošanu, nomu utml. izmaiņas ir veicamas par pamatu ņemot SP iztrādātu makšķerēšanas attīstības vīziju, kas iepriekš ir publiski izdiskutēta un akceptēta no makšķernieku un citu ieinteresēto organizāciju puses.
Makšķerēšānas noteikumos šobrīd par nepamatotu un laika gaitā sevi nepierādījušu ir jāuzskata trīskāršā aizlieguma princips, kur konkrētu zivju saudzēšanas nolūkā pastāv vienlaikus aizliegums kā uz šo zivju ieguvi tā arī uz ūdenstilpju un noteiktu rīku izmantošanu. Uzskatu, ka turpmāk kontroles mehanisma trūkumu nedrīkst kompensēt ar neefektīvu aizliegumu palīdzību, kuru īstenošanai pietrūkst kā finansiālo tā cilvēka resursu. Neskatoties uz šiem tā pat kā, manuprāt, citiem trūkumiem, uzskatu, ka nekavējošas izmaiņas Makšķerēšanas noteikumos nedrīkst tikt izdarītas pirms SP iztrādātās makšķerēšanas attīstības vīzijas.
MUŠINMAKŠĶERNIEKU PĀRSTĀVNIECĪBA
Mūsu intereses LMB ir jāpārstāv biedrībai (ām) – gan esošajām gan jaundibināmajām.
11.marts 2011, 08:51 | links
 
Mušotāju versija par statūtu tēmu
BIEDRĪBAS
"Makšķernieku organizāciju sadarbības padome"
STATŪTI



Apstiprināti
Biedrības „ Makšķernieku organizāciju sadarbības padome”
dibinātāju kopsapulcē
2011.gada jūnijā


1. Nosaukums.

1.1. Biedrības nosaukums ir " Makšķernieku organizāciju sadarbības padome " (saīsināti un turpmāk tekstā - MOSP), un tā ir patstāvīga organizāciju apvienība.

2. MOSP mērķi un uzdevumi.

2.1. MOSP mērķi un uzdevumi ir:
2.1.1. nodrošināt Latvijā atzīto un ar makšķerēšanu saistīto organizāciju darbības koordināciju, to interešu pārstāvību un kopīgu interešu īstenošanu valstī un to pārstāvniecību starptautiskās organizācijās.
2.1.2.........


3. Biedru iestāšanās MOSP, izstāšanās un izslēgšanas kārtība.

3.1. Par MOSP biedru var būt LR Uzņēmumu reģistrā vai Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta organizācija.
3.2 Lai kļūtu par MOSP biedru, organizācijai jāiesniedz MOSP Valdei iesniegums. Iesnieguma formu un tam klāt pievienojamo dokumentu sarakstu nosaka MOSP valde.
3.3. Lēmumu par biedra uzņemšanu MOSP pieņem valde. Valdei pieteicēja lūgums ir jāizskata tuvākās sēdes laikā, taču ne ilgāk kā viena mēneša laikā no visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas brīža. Uz valdes sēdi, kurā izskata pieteicēja lūgumu, ir jāuzaicina pats pieteicējs un jādod viņam vārds sava viedokļa paušanai. Pieteicēja neierašanās nav šķērslis valdes lēmuma pieņemšanai. Valdei motivēts lēmums rakstveidā jāpaziņo pieteicējam nedēļas laikā no tā pieņemšanas brīža.
3.4. Valdes noraidošo lēmumu pieteicējs rakstveidā var pārsūdzēt MOSP kopsapulcei. Ja arī MOSP kopsapulce noraida pieteicēja lūgumu, pieteicējs nav uzņemts par MOSP biedru, un viņš var iesniegt atkārtotu pieteikumu ne ātrāk kā pēc gada termiņa izbeigšanās.
3.5. Biedrs var jebkurā laikā izstāties no MOSP rakstveidā paziņojot par to valdei;
3.6. Biedru var izslēgt no MOSP ar valdes lēmumu, ja:
3.6.1. biedrs nepilda kopsapulces un valdes lēmumus;
3.6.2. biedrs nepilda savus pienākumu un uzņemtās saistības;
3.6.3. biedrs veic darbības, kas ir pretrunā ar šajos statūtos noteikto.
3.7. Jautājumu par MOSP biedra izslēgšanu valde izskata tuvākās sēdes laikā, uzaicinot izslēdzamo biedru un dodot viņam vārdu sava viedokļa paušanai. Izslēdzamā biedra neierašanās nav šķērslis valdes lēmuma pieņemšanai. Valdei lēmums par biedra izslēgšanu no MOSP un šā lēmuma motivācija jāpaziņo rakstveidā izslēdzamajam biedram piecu dienu laikā no tā pieņemšanas brīža.


4. MOSP biedru tiesības un pienākumi.

4.1.MOSP biedram ir tiesības:
4.1.1. būt pārstāvētam MOSP kopsapulcē ar vienu balstiesīgu delegātu;
4.1.2. izvirzīt pārstāvjus ievēlēšanai MOSP Valdē. Pārtraucot biedra līdzdalību, tiek pārtraukta biedra pārstāvju darbība Valdē;
4.1.3. saņemt regulāru informāciju par MOSP Valdes darbu, pieņemtajiem lēmumiem un citiem dokumentiem, tai skaitā iepazīties ar visu LSFP institūciju protokoliem, lēmumiem un rīkojumiem;
4.1.4. piedalīties visos MOSP organizētajos pasākumos, iesniegt priekšlikumus par MOSP darbību un tās uzlabošanu, aizstāvēt savu viedokli;

4.2. MOSP biedru pienākumi:
4.2.1. ievērot likumus, MOSP Statūtus, pildīt MOSP kopsapulces un valdes lēmumus;
4.2.2. sniegt informāciju par savu darbību MOSP valdes noteiktajos termiņos,
4.2.3. ar savu aktīvu līdzdalību atbalstīt MOSP mērķu un uzdevumu realizēšanu.


5. MOSP kopsapulce.

5.1. Kopsapulce ir augstākā MOSP pārvaldes institūcija.
5.2. Kopsapulcē ir tiesīgi piedalīties visi MOSP biedri. Ar lēmējtiesībām tajā piedalās katra MOSP biedra viens delegāts, kurš ir attiecīgās organizācijas vadītājs vai cita organizācijas pilnvarota persona.
5.3. Kārtējā kopsapulce tiek sasaukta ne retāk kā vienu reizi gadā un ne vēlāk kā līdz 31.martam.
5.4. Ārkārtas kopsapulce var tikt sasaukta pēc Valdes iniciatīvas, vai ja to rakstveidā pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa MOSP biedru, norādot sasaukšanas iemeslu.
5.5. Kopsapulce tiek sasaukta, ne vēlāk kā divas nedēļas pirms kopsapulces nosūtot katram biedram rakstisku uzaicinājumu.
5.6. Kopsapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk kā puse no MOSP balstiesīgajiem biedriem.
5.7. Kopsapulce:
5.7.1. Apstiprina iepriekšējās kopsapulces protokolu;
5.7.2. noklausās un apspriež MOSP valdes priekšsēdētāja un revīzijas komisiju vai revidenta ziņojumus;
5.7.3. apstiprina MOSP gada pārskatu;
5.7.4. pieņem un groza attīstības programmu vai darbības virzienus savai turpmākai darbībai;
5.7.5. pieņem un groza MOSP statūtus;
5.7.6. lemj par MOSP struktūrvienību izveidi;
5.7.6. izlemj jautājumus par MOSP iestāšanos citās organizācijās vai izstāšanos no tām;
5.7.7. ievēl uz četriem gadiem MOSP valdes priekšsēdētāju, MOSP valdi un revidentu;
5.7.8. pieņem lēmumu par MOSP darbības reorganizāciju vai pārtraukšanu;
5.8. MOSP kopsapulcei ir tiesības izteikt neuzticību un pārvēlēt MOSP valdes priekšsēdētāju, kādus no valdes locekļiem un revidentu.
5.9. Kopsapulces lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā puse no klātesošajiem balstiesīgajiem delegātiem. Lēmums par statūtu grozījumiem, MOSP reorganizāciju vai darbības pārtraukšanu, neuzticības izteikšanu pirms termiņa valdes priekšsēdētājam, kādam no valdes locekļiem vai revidentam ir pieņemts, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas no klātesošajiem balstiesīgajiem delegātiem.
5.10. Ja kopsapulce nav lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, triju nedēļu laikā tiek sasaukta atkārtota kopsapulce, kas ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no klātesošo biedru skaita, ar nosacījumu, ka tajā piedalās ne mazāk kā trīs biedru balstiesīgie delegāti.

6. MOSP valde.

6.1. Valde ir MOSP pārvaldes institūcija, kas sastāv no deviņiem valdes locekļiem: valdes priekšsēdētāja, valdes priekšsēdētāja vietnieka un septiņiem valdes locekļiem.
6.2. Valde nodarbojas ar kopsapulces lēmumu izpildi un pieņem lēmumus savas kompetences robežās laikā starp kopsapulcēm. Tās sēdes tiek sasauktas ne retāk kā reizi 3 mēnešos.
6.4. Valdes priekšsēdētājs un viņa vietnieks ir tiesīgs pārstāvēt MOSP atsevišķi, bet pārējie valdes locekļi kopā ar diviem valdes locekļiem.
6.3. MOSP Valde:
6.3.1. sasauc MOSP kopsapulces;
6.3.2. pēc MOSP valdes priekšsēdētāja priekšlikuma apstiprina MOSP valdes priekšsēdētāja vietnieku no valdes locekļu vidus;
6.3.3. pēc MOSP valdes priekšsēdētāja priekšlikuma veido sekretariātu, nosaka darbinieku skaitu un atalgojumu, pilnvaro MOSP valdes priekšsēdētāju noslēgt darba līgumus ar viņiem;
6.3.4. nodarbojas ar kopsapulces lēmumu izpildi un risina jautājumus kopsapulces uzticēto jautājumu robežās;
6.3.5. ir tiesīga izlemt visus jautājumus, kas nav ekskluzīvā kopsapulces kompetencē.
6.4. MOSP Valdes sēde ir pilntiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse no tās locekļiem.
6.5. MOSP Valdes lēmumi tiek pieņemti ar balsu vairākumu, vienādu balsu skaita gadījumā noteicošā ir valdes priekšsēdētāja balss.
6.6. MOSP Valdes sēdes ir atklātas.

7. MOSP valdes priekšsēdētājs.

7. 1. MOSP valdes priekšsēdētājs:
7.1.1. vada MOSP darbu darbu starplaikā starp kopsapulcēm. Atbild par lietvedību, grāmatvedības uzskaiti un informācijas sniegšanu citām organizācijām, nodrošina sakarus ar valsts institūcijām, nevalstiskajām un starptautiskajām organizācijām;
7.1.1. vada MOSP kopsapulces, ja vien netiek ievēlēts cits kopsapulces vadītājs, sasauc un vada MOSP Valdes sēdes;
7.1.2. pamatojoties uz biedru ieteikumiem, izvirza kandidātus ievēlēšanai MOSP Valdē.
7.2. valdes priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus izpilda valdes priekšsēdētāja vietnieks


8. MOSP revidents.

8.1. MOSP finansiālās un saimnieciskās darbības kontroli veic revidents, kuru kopsapulce ievēlē uz četriem gadiem.
8.2. Par revidentu nevar tikt ievēlēti to biedru pārstāvji, kuru pārstāvji jau ievēlēti MOSP Valdē.
8.3. Revidents
8.3.1. veic MOSP mantas un finanšu līdzekļu revīziju
8.3.2. dod atzinumu par MOSP budžetu un gada pārskatu;
8.3.3. izvērtē MOSP grāmatvedības un lietvedības darbu;
8.3.4. sniedz ieteikumus par MOSP finanšu un saimnieciskās darbības uzlabošanu;
8.4. Revidents veic revīziju kopsapulces noteiktajos termiņos, taču ne retāk kā reizi gadā.
8.5. Kopsapulce apstiprina MOSP gada pārskatu tikai pēc revidenta atzinuma saņemšanas.
11.marts 2011, 08:49 | links
 
vecīt...šovakar... :)
10.marts 2011, 19:18 | links
 
neatnāks. :D
10.marts 2011, 18:19 | links
 
nez uz sapulci šodien kāds atnāks? :DDDD
10.marts 2011, 17:55 | links
 
te visur lēkā albakor reklāma ar neticamām atlaidēm,biju aizbraucis,ja godīgi tad neko ņemamu neieraudzīju,izskatās,ka pirms atlaidēm ir veikta cenu paaugstināšana,tā ,ka reāli atlaižu nav. vienīgi tārpi ir par labu cenu.
10.marts 2011, 15:05 | links
 
eerglis, Rīgā būšu no pirmdienas...
zaraza, piekrītu ka vienam ir grūti, tikpat grūti būs arī 1000tim, jo mūsu jaukā likumdošana ir tā samudžināta, ka septiņi ģenerāļi nesapratīs...bet ja ir pārkāpta saskaņošanas procedūra kā tāda, un šinī gadījumā tā ir pārkāpta, vispār nav runa par procedūru, bet par dabas postīšanas faktu...tad pēc idejas nevajadzētu būt lielai atšķirībai- vai to aktualizē "vienpatis psihopāts Māris" vai biedriba- "Mēs par MK iegādi internetā"....stāsts ir par pamatnostādnēm- kur ejam, kā ejam un kur nonāksim un kā uz to skatās VALSTS- tie ir tie cilvēki, kas it kā būtu ieinteresēti un atbildīgi, bet nākas gan saprast, ka ir tikai ieinteresēti, bet gan citos lauciņos...
9.marts 2011, 23:05 | links
 
eMKa...

Nu par to jau kā reizi ir bazars- viens kā privātpersona tu mūsu valstī vari skriet sienā... Tāpēc jau mēs te gribam kaut ko saveidot, lai šādos gadījumos varētu sacelt lielāku "haju" - ja troksni ceļ viens entuziasts Māris ar dažiem domubiedriem, tad tā ir viena lieta, a ja organizācija, kas var "terorizēt" iestādes un pašvaldības ar pieprasījumiem, sūdzībām, izsūtīt "riebīgas" preses relīzes uz sensācijām kārajiem žurnālistiem, kaut vai taisīt piketus un demonstrācijas, tad nez vai tas tik vienkārši ies cauri. Skaidrs, ka tādā veidā lielas lietas, kam apakšā ir reāls piķis (tipa Hesi utml.) nenogāzt, bet tur kur kāds vietējais samodurs ar pagastveci čomos sabīdījis "megaprojektu" ponta pēc, tur šī shēma bieži strādā - nospļausies uz to prodžektu un vēl paši izmantos sev par labu, ka viņi ir labie, kas akceptē sabiedrības viedokli...
9.marts 2011, 22:45 | links
 
emka, ja esi Ŗīgā dod ziņu. varbūt varu kā līdzēt.
9.marts 2011, 22:20 | links
 
emka
Ja neguli, uzvani,soryy, nevarēju atbildēt
9.marts 2011, 22:19 | links
 
Kamēr Jūs te dalāt ādu, kas vēl skraida pa mežu, veidojat sazvērestības teorijas, kā un kurš atkal grib izvilkt kādu santīmu no maka nabaga copmanim un visus pārējos gļukus (jau apnika lasīt, kur nu vēl komentēt), aktīvi ļaudis taisa uzpludinājumus uz upēm, pamatojoties uz peldvietu ierīkošanas un vēl kādiem "murgiem", izrādās viss ir kārtība un cienītā ZM var atbildēt- citāts : "Līdz ar to Valsts vides dienesta Liepajas regionalas vides parvaldei
atbilstoši tās kompetencei būtu pienakums saskaņā ar normatrvajiem aktiem
izvērtēt un nepieciešamības gadijuma ierosināt"

Ieteiktu pievērst īpašu uzmanību vārdam "būtu" , kas ir izteikts vēlējuma formā, no kā izriet, ka tikpat labi var arī nebūt.

Kamēr Jūs te jājat smadzenes kā labāk norēķināties par MK un vēl visādas glupības, tikmēr puiši jāj upes, taisa uzpludinājumus un godātā ZM atrakstās skaistās garās vēstulēs....

Gribat zināt, kur ir patiesība??!! Patiesība ir katra copmaņa pienesumā, nevis skatīšanās- kur aiziet mana nauda, ibio...viss,
9.marts 2011, 22:04 | links
 
Un tad kad mazie būs samaksājuši Lielajiem,tad būs iespēja igādāties MK pa cenu kādu noteiks Lielie.....
9.marts 2011, 20:29 | links
 
MURGS.Par kuru biedrību tu runā? Vispirms jau jānodibina tā maziņā,tad jāiet pie lielajiem večiem un jālūdz lai to maziņo uzņem tajā lieliņajā,tad lielie veči pakasīs bieti un teiks-OKEY,bet tas maksās tik un tik. /Šutka/
9.marts 2011, 20:08 | links
 
tiku līdz punktam 5.2.2.un pārtraucu lasīt!!!
Latvijā jādibina tāda biedrība,ka samaksājot biedra naudu tu nopērc arī MK karti,tas ir gada karti.cena varētu būt no 10-15ls. visi kas nopirkuši gada un pugada kartes,tad arī ir tie biedri!!! pretējā gadījumā,atkal atalgojumi un visādas citādas lietas.
9.marts 2011, 18:54 | links
 
daddy_j

nu nemaz jau tik jauns eerglis vai kāds cits nav... ka reiz tai vecumaa kad jaunības maksimālisms beidzies, diezgan ievērojama reālās pieredzes bagāža uzkrāta, kaut kas sasniegts un sava vieta dzīvē atrasta, bet iesīkstējis konservatīvisms un enerģijas trūkums vai nedo Dies' marazs vēl nav sācies. Un domāju, ka dzīvē aplauzties ir gadījies ne reizi vien... Vēlreiz uzsveru - nevajag te kādu no mums uztvert par uz augšu pasistu altruistisku ideālistu, kas iedomājas sevi par princi baltā zirgā un makšķernieku panaceju. Es pats pēc būtības esmu reālistiski-sarkastisks ciniķis ar indīgu raksturu :) Vienkārši šis mums nav un nebūs biziness un maizes darbs, kurā jācīnās ar zobiem un nagiem par savu personīgo interesi un jālavierē starp n-tajiem kompromisiem utt., tādēļ varam darīt lietas tā kā gribas, nevis tā kā pieņemts.
9.marts 2011, 17:00 | links
 
andri - viņš jauns un neaplauzies vēl, tāpēc aktīvs...ir OK, tik viņa enerģija pareizā gultnē jāievirza :))
9.marts 2011, 16:21 | links
 
eerglis.Manuprāt statūtos jāiestrādā atgriezniskā saite starp valdi un ierindas biedriem lai valde svā darbībā neattālinātos "no tautas''
9.marts 2011, 16:20 | links
 
slīpēt vajag sadaļu "biedrības mērķi" ierakstot tur zarazas vīziju (es mēģināju, man neizdevās uz sitiena)..."popularizēšana" ir labi, bet ja tie ir 4 mērķi no 9, tad mēs tā kā par populistiem-reklamētājiem pārvērtīsimies.

es no zarazas teksta 9.marts 2011, 14:13 izlasīju, ka mēs būsim "kaujas" biedrība, kas (citēju):
- būs visur klāt
- skatīsies uz nagiem [valsts iestādēm, organizācijām, prihvatizatoriem, licenčmakšķerētājkrāpniekiem, slinkinspektoriem]
- publiski informēs sabiedrību/cels trauksmi par nelikumībām, sabiedrības naudas izlietojumu u.c. būtiskiem jautājumiem makšķerēšanas nozarē
- nodrošinās biedru līdztiesību un lēmumu caurskatāmību
9.marts 2011, 16:19 | links
 
Dadyy_i, tak pietiek arī ar normu, tādus trīniekus un pieciniekus salasi normu vienā copes reizē un uz brīdi kaķi laimīgi, var droši doties pēc nākošās porcijas.
Bet vispār cepuri nost, tas par Ērgļa uzņēmību.
9.marts 2011, 16:18 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager